Aicinām iepazīties ar Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūras studentes Alīnas Safronovas pētījuma virzienu, personīgo un profesionālo motivāciju, kas apkopota nelielā intervijā. Kā Tu nonāci līdz doktorantūras studijām RTU un kāda ir Tava disertācijas tēma? Studēt vides zinātni es izvēlējos 2016.gadā, aizejot uz RTU atvērtajām dienām. Jau tad apzinājos klimata pārmaiņu problēmu un mērķtiecīgi meklēju tādu studiju […]
Jaunumi
Jaunākais blogā
CAN Europe: vadlīnijas ātrākai un godīgākai atļauju piešķiršanai pārejā uz atjaunīgo enerģiju Eiropā
Eiropas klimata rīcības tīkls (Climate Action Network Europe – CAN Europe) nācis klajā ar vadlīnijām, kas sniedz pārskatu par atļauju piešķiršanas politiku un regulējumu Eiropā atjaunīgās enerģijas jomā. Pārskats parāda jaunāko atļauju piešķiršanas noteikumu ieviešanu dažās dalībvalstīs, aicinot pievērst uzmanību vajadzībai pēc pienācīgas uzraudzības un stingras īstenošanas. Gadījumu izpēte sešās ES dalībvalstīs (Čehija, Igaunija, Vācija, […]
Latvijas enerģētiskā atkarība kopumā ir zem ES vidējā līmeņa. Imports no Krievijas galvenokārt attiecas uz dabasgāzi un dīzeļdegvielu. 2022. gadā ES sankcijas un valstu lēmumi samazināt importēto energoresursu lomu nav izraisījuši tūlītēju ekonomisko darījumu pārtraukšanu ar Krieviju. Restrukturizācijas laikā par elektroenerģijas un dabasgāzes importu tika maksātas rekordcenas. Šiem cenu signāliem bija nozīmīga loma enerģijas patēriņa […]
Ziņojums sniedz ieskatu labajās praksēs, kas veicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos vēja enerģijas projektos. Tajā aplūkoti labas prakses piemēri piecās galvenajās jomās: Apkopojot veiksmīgu gadījumu izpēti un ekspertu rekomendācijas, šis ziņojumus sniedz ieteikumus gan politikas veidotājiem, gan projektu plānotājiem. To īstenošana var palielināt vēja enerģijas projektu sociālo akceptu, veicināt vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Pētījuma mērķis […]
Atkrastes vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanās un ar to saistītā sabiedrības pretestība pierāda, cik svarīgi ir izpētīt jaunas pieejas ieinteresēto pušu iesaistīšanai. Ir nepieciešami efektīvi konfliktu risināšanas veidi, jo Baltijas jūrā izvirzīti mērķi saražot 22,5 GW līdz 2030. gadam, 34,6 GW līdz 2040. gadam un 46,8 GW līdz 2050. gadam. Šobrīd Baltijas jūras atkrastes vēja parki saražo 2,2 GW. […]
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni […]