Laura Treimane

Vai bezatkritumu dzīvesveids palīdz mazināt klimata pārmaiņas?

1992. gadā ANO konferencē “Vide un attīstība” jeb Zemes samitā (UNCED), kas notika Riodežaneiro, pasaules nācijas vienojās par pasaules vēsturē pirmo starptautiskā līguma izveides – ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Šis līgums noveda pie Kioto protokola un Parīzes vienošanās. Konvencijas mērķis ir “stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līdz tādam līmenim, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā.” [1] Kopš konvencijas ratificēšanas brīža ir notikušas vairākas klimatam veltītas konferences un tikšanās, taču neviena no tām nav novedusi dalībvalstis pie drastiskām izmaiņām, lai gada vidējā globālā temperatūra līdz šī gadsimta beigām nepārsniegtu 2°C.

Šajā periodā mēs esam palaiduši atmosfērā gandrīz tikpat daudz oglekļa dioksīda kā visā pagājušajā gadsimtā. Rekordlieli karstuma viļņi un citi netipiski laika apstākļi tagad notiek arvien biežāk nekā agrāk. [2] Kā norāda zinātnieki, liela daļa Rietumu Antarktikas ledāja ir paredzēta izzušanai, un tas nozīmē, ka nākamajos gadsimtos un, iespējams, daudz ātrāk jūras līmenis palielināsies par 1,2 metriem. [3] Tādu problēmu aktualitāte kā gaisa piesārņojums, ar ūdeni saistītās slimības un tā trūkums, bads un nepietiekams uzturs tikai palielināsies. Mēs jau pašlaik mainām planētas karti, jo īpaši vietās, kur dzīvo dzīvnieki, augi un cilvēki.

Foto: Climate Change Memes

Pēdējā pusgadsimta laikā mēs esam izveidojuši pasauli, kurā cilvēki šķērso okeānu dienas laikā, lieto vienreizējās lietošanas plastmasu pat nepievēršot uzmanību tam un ikdienā lieto personīgo automašīnu. To ir veicinājis fosilais kurināmais. Taču, ja mēs vēlamies novērst klimata katastrofu, līdz 21. gadsimta otrajai pusei mums ir jānodrošina dzīve bez fosilo resursu izmantošanas.

Nulles atkritumi ir kustība, kas izveidojusies salīdzinoši nesen. Tās mērķis ir ne tikai ierobežot preču patēriņu, pārstrādāt vai atjaunot lietas, bet arī izvairīties no citām piesārņojošām darbībām ikdienā, kuras mazāk saistītas ar atkritumiem, piemēram, atteikšanās no pārmērīga enerģijas patēriņa, ekoloģiski sertificētu vai palmu eļļu nesaturošu produktu iegāde. Personīgais patēriņš ir svarīgs!

Viens no svarīgākajiem, bet mazāk apspriestajiem bezatkritumu kustības principiem ir enerģijas patēriņa samazināšana. Šveices zinātnieki apgalvo, ka cilvēce varētu ierobežot ietekmi uz vidi, ja katrs iedzīvotājs katru gadu patērētu tikai 2 kilovatus enerģijas. [4] Vidēji ASV iedzīvotāji gadā patērē gandrīz 13 kilovatus uz vienu iedzīvotāju. Bangladešā šis skaitlis ir 0,31. [5] Tas nozīmē, ka galvenais uzdevums ir samazināt patēriņu pasaules Ziemeļos. Izmaiņas dzīvesveidā, piemēram, atteikšanās no ekskluzīviem mājokļiem vai pāreja uz zaļajiem risinājumiem, palīdzēs samazināt šos skaitļus. Enerģijas izvēle tagad un tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs ne tikai globālo klimatu, bet arī ūdens piegādes un energosistēmu noturību, kas šobrīd lielā mērā ir atkarīgs no tā.

Klimata pārmaiņu dēļ mēs piedzīvosim lielāku sausumu, lielāku lietu sezonas laikā un mazāku sniega apjomu kalnu apgabalos. Ironiski, bet viena no problēmām ir tāda, ka mēs “ēdam” vairāk ūdens nekā dzeram. Tiek lēsts, ka vidējais amerikānis dienā patērē apmēram 7570 litrus saldūdens. Tomēr tikai pieci procenti no šī ūdens (aptuveni 380 litri) tek caur krāniem un tualetēm. Pārējais ūdens daudzums ir “slēpts” ēdienā, ko mēs ēdam, un mūsu iegādātajiem produktiem. [6] Ir nepieciešami 1670 litrus ūdens, lai iegūtu 0,45 kilogramus liellopa gaļas. Un pieprasījums pēc gaļas tikai pieaug. Dzīvnieku audzēšanai svarīgāks nekā ūdens patēriņš ir tā oglekļa un metāna ietekme. Tiek lēsts, ka lopkopības nozare veido 15% no siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām visā pasaulē. [7]

Piekopjot bezatkritumu dzīvesveidu, gaļas un piena patēriņu var samazināt. Bezatkritumu kustības atbalstītāji parasti ir vairāk informēti par gaļas vai piena produktu alternatīvām, jo viņiem ir labākas zināšanas un gatavošanas prasmes, kuras tiek iegūtas, izvairoties no pusfabrikātiem, kā arī augļi un dārzeņi bez iepakojuma ir vieglāk pieejami.

Veids, kā mēs ražojam, transportējam, patērējam un atbrīvojamies no visām mūsu lietām veido lielu procentuālo daļu no kopējā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Patērētāji ir atbildīgi par vairāk nekā 60 procentiem no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. [8] Ja mēs mazāk patērētu, arī mūsu oglekļa emisijas samazinātos. Pārmērīga patēriņa samazināšana nodrošina gan psiholoģiskus, gan finansiālus ieguvumus. Atbrīvojoties no nevajadzīgiem priekšmetiem, var rasties mazāki komunālo pakalpojumu rēķini, tīrākas telpas, vairāk laika brīvā dabā vai kopā ar ģimeni.

Šķirošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt savu oglekļa dioksīda pēdas nospiedumu. Pārstrāde patērē mazāk enerģijas un rada mazāk piesārņojumu nekā iepakojuma ražošana no jaunām izejvielām. Piemēram, stikla pudeles saglabā 315 kg CO2 no nokļūšanas atmosfērā uz tonnu pat pēc transporta un pārstrādes ņemšanas vērā. [9] Arī pārtikas atkritumu samazināšana un kompostēšana palīdz samazināt ietekmi uz vidi. Ja pārtikas atkritumi netiek kompostēti, tie ir jānogādā līdz poligonam, kur sadalīšanās procesā izdalās metāns. Metāns ir efektīvāka siltumnīcefekta gāze – tā 25 reizes vairāk veicina globālo sasilšanu nekā oglekļa dioksīds uz vienu kilogramu. [10]

Izvēlei, ko izdarām ar saviem maciņiem, ir lielāka ietekme uz klimatu nekā vadot automašīnu vai apsildot savus mājokļus. Tomēr papildus ikdienas bezatkritumu centieniem, lai nodrošinātu cilvēces nākotni, mums nepieciešama globāla virzība uz aprites un dalīšanās ekonomikas modeļiem. Mums ir vajadzīgas ilgstoši kalpojošas preces, vienlaikus skatoties pāri business-as-usual scenārijam, kā arī aizmirst par plānoto novecošanos. Pārejot uz aprites ekonomikas modeli, mēs varētu samazināt pieprasījumu pēc enerģijas, jaunām izejvielām un fosilajiem kurināmajiem, tādējādi ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu nokļūšanu atmosfērā.

1.U. N. (1999, April 23). United Nations Framework Convention On Climate Change. Retrieved June 21, 2018, from http://unfccc.int/files/essential_background/background_publications_htmlpdf/application/pdf/conveng.pdf

2.Mora, C., Dousset, B., & Caldwell, I. R. et. al. (2017, June 19). Global Risk of Deadly Heat. Retrieved June 21, 2018

3.Gobbatiss, J. (2018, February 20). Global sea level to rise by up to 1.2 metres despite Paris agreement, say scientists. Retrieved June 21, 2018, from https://www.independent.co.uk/environment/sea-level-rise-climate-change-paris-agreement-global-warming-greenhouse-gas-a8219681.html

4.Morrow, K. J., Jr., & Morrow, J. A. (2008). Switzerland and the 2,000-Watt Society. Sustainability, 1(1), 32-33. doi:10.1089/SUS.2008.9992

5.Trading Economics (2014). United States – Electric power consumption (kWh per capita). Retrieved June 21, 2018, from https://tradingeconomics.com/united-states/electric-power-consumption-kwh-per-capita-wb-data.html

6.Modern Agriculture. (2015, January 25). Climate Change and Your Hidden Water Footprint. Retrieved June 21, 2018, from https://modernag.org/water-conservation/climate-change-and-your-hidden-water-footprint/

7.Norwegian University of Science and Technology. (2016, February 24). Consumers have huge environmental impact. Retrieved June 21, 2018, from https://www.eurekalert.org/pub_releases/2016-02/nuos-chh022416.php

8.Norwegian University of Science and Technology. (2016, February 24). Consumers have huge environmental impact. Retrieved June 21, 2018, from https://www.eurekalert.org/pub_releases/2016-02/nuos-chh022416.php

9.Carbon Footprint. (n.d.). Recycling. Retrieved June 21, 2018, from https://www.carbonfootprint.com/recycling.html

10.Climate Change Connection. (2007). CO2 equivalents. Retrieved June 21, 2018, from https://climatechangeconnection.org/emissions/co2-equivalents/