Saskare darbā ar plašu ķimikāliju un citu bīstamo vielu klāstu apdraud darba ņēmēju veselību visā Eiropā, savukārt nanotehnoloģijas ir viens no riskiem, kas ekspertiem no 21 Eiropas valsts izraisa vislielākās bažas. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (ES-OSHA) ziņojums “Ekspertu prognoze par ķīmisko vielu riska palielināšanos” nosaka galvenās vielu grupas, kas varētu izraisīt jaunu un pieaugošu risku darbiniekiem, veicinot slimības no alerģijas, astmas un neauglības līdz vēzim. Bīstamas vielas ir atrastas ne tikai ķīmijas uzņēmumos, bet arī tādās nozarēs kā lauksaimniecība, slimnieku aprūpe, būvniecība un daudzos mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kas nav saistīti ar ķīmijas uzņēmumiem.
“Aprēķināts, ka katru gadu notiek 74 000 ar darbu saistītu nāves gadījumu, kurus izraisījusi saskarsme ar bīstamām vielām darbavietā. Tas nozīmē, ka desmit reizes vairāk cilvēku mirst no bīstamām vielām nekā pēc negadījumiem darbavietā. Daudzi uzņēmumi nepievērš pietiekami lielu uzmanību bīstamo vielu iznīcināšanai vai aizstāšanai. Ķīmisko vielu riska pārvaldība ir īpaši nepietiekama MVU un apakšuzņēmēju uzņēmumos,” saka Juka Takala, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktors.
Aptuveni 15 % Eiropas darba ņēmēju strādā ar ķīmiskām vielām ceturto daļu darbalaika, 10 % ir pakļauti tvaiku ieelpošanai, savukārt 19 % ir pakļauti putekļu, tvaiku un dūmu ieelpošanai darbavietā.
„Latvijā ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē pērn notikuši 6 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem viens bija ar smagām sekām. Vēl 10 gadījumos, veicot dažādus darbus, tika gūti ķīmiski apdegumi. 2008. gadā tika konstatētas arī 7 arodsaslimšanas saistībā ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanu. Ņemot vērā šo statistiku, aicinu uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos, kuros ir saskare ar ķīmiskām vielām, pievērst īpašu uzmanību darba vides risku izvērtēšanai un pārvaldībai,” norāda Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.
Jāpiebilst, ka arī ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražotājiem no 2009. gada 24. marta būs iespēja pieteikties darba vides risku izvērtēšanai Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotā un Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska pielietošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros.
Ziņojumā, kuru sagatavoja 49 eksperti no visas Eiropas, nanodaļiņas ierindotas augšdaļā to vielu sarakstā, no kurām nepieciešams aizsargāt strādniekus. Nanotehnoloģijas izmanto, piemēram, kosmētikā un informācijas tehnoloģijas izstrādājumos, un paredz, ka to lietošana strauji attīstīsies globālajā daudzmiljardu eiro tirgū. Lai gan ir nepieciešami plašāki pētījumi par nanodaļiņu izraisīto bojājumu apjomu uz cilvēku veselību, jau pašlaik ir pietiekami daudz informācijas, lai izstrādātu pagaidu darba praksi arodekspozīcijas samazināšanai.
Daudzās profesijās strādājošo āda ir pakļauta ķīmisko vielu iedarbībai, kas izraisa alerģisko slimību skaita palielināšanos. Aprēķināts, ka ķīmiskās vielas izraisa 80–90 % ādas slimību, ieņemot otro vietu (13,6 %) arodslimībās pēc balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem. Tomēr nav noteiktu zinātnisko metožu, lai novērtētu šo vielu ietekmi uz ādu vai noteiktu drošu dermālās ekspozīcijas līmeni.
Prognozē ir norādītas arī vielas, kuras, iespējams, izraisa vēzi, piemēram, dīzeļmotora izplūdes gāzes. Runājot par reproduktīvajai sistēmai kaitīgām vielām – reprotoksikantiem, informētības līmenis joprojām ir pārāk nepietiekams, un to uzskata par sieviešu veselības jautājumu. Reprotoksikanti tiek pārāk reti izskatīti darbavietu riska novērtējumos un riska novēršanā.
Paaugstinātas bīstamības profesijas, kur darbinieki saskaras ar paaugstinātu risku nonākt saskarē ar bīstamām vielām, ietver atkritumu pārvadāšanu, būvniecību un apkopi, piemēram, tīrīšanu vai mājas aprūpi.
Vairāku ķīmisko vielu apvienotā ekspozīcija drīzāk ir likums, nevis izņēmums, un, izskatot katru risku atsevišķi, tās patiesais apjoms, iespējams, nav pietiekami novērtēts. Mūsdienās palielinās bažas par daudzkārtējām ekspozīcijām. Tas tika arī norādīts ES-OSHA prognozē par pieaugošo bioloģisko, fizisko un psihosociālo risku. Šogad tiks uzsākts liela apjoma pētījums, kas galveno uzmanību pievērsīs darbavietas riskiem, kurus var izraisīt jaunās tehnoloģijas nākamo desmit gadu laikā.
ES-OSHA organizēja semināru, kurā prognozes rezultāti tika apspriesti ar ES politiķiem, sociālajiem partneriem un DDVA ekspertiem. Semināra secinājumi papildina plašo labās prakses informācijas klāstu, ko ES-OSHA piedāvā darba devējiem, drošības un veselības aizsardzības aprūpes darbiniekiem, kā arī darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem.
Papildu informācija
Birgit Müller news@osha.europa.eu
Brenda O’Brien obrien@osha.europa.eu
Kristīne Circene 67812241, 67242393, kristine.circene@prae.lv