Baltijas valstīm ir potenciāls kopā ar Ziemeļvalstīm izveidot tekstila aprites sistēmu, taču politikas veidotājiem un nozares pārstāvjiem ir jārīkojas, lai šo potenciālu īstenotu. Tas ir galvenais secinājums pētījumā, ko ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu veica “Zaļā brīvība”, konsultāciju uzņēmums “PlanMiljo” Dānijā, domnīca “SEI Tallinn” Igaunijā un sociālais uzņēmums “Textale” Lietuvā.

Baltijas valstis atrodas labā sākumpunktā, lai stiprinātu apriti apģērbu un tekstila rūpniecības nozarē. Jauno tekstilpreču patēriņa līmenis ir ievērojami zemāks nekā, piemēram, Ziemeļvalstīs, un lietotu apģērbu iegāde ir izteiktāka mājsaimniecības patēriņa sastāvdaļa. Lietotie tekstilizstrādājumi veido 29% no kopējā patēriņa Latvijā un Lietuvā, un16% Igaunijā.

Turklāt reģionā ir ievērojamas lietotu tekstilizstrādājumu šķirošanas un pārstrādes iekārtas, kurās galvenā uzmanība pievērsta otrreizējai izmantošanai un kuras – ar pareiziem stimuliem un politisko gribu – varētu attīstīt, lai atkārtoti neizmantojamus tekstila izstrādājumus pārstrādātu jaunizveidotiem pārstrādes tirgiem.

Baltijas valstis gadā importē vairāk nekā 90 000 tonnu lietotu tekstilizstrādājumu, kas tiek pārstrādāti atkārtotai izmantošanai gan Baltijas reģionā, gan eksporta tirgos. Aptuveni viena ceturtdaļa šī importa nāk no Ziemeļvalstīm. Tādējādi, Baltijas reģions ir svarīgs elements Ziemeļvalstu tekstilrūpniecības aprites ekonomikā. Tomēr lietoto tekstilmateriālu savākšana no mājsaimniecībām Baltijas reģionā ir nepietiekami attīstīta.

Līdz 2025.gadam visām ES dalībvalstīm būs pienākums lietotus mājsaimniecības tekstilizstrādājumus savākt dalīti, lai tos varētu atkārtoti izmantot vai pārstrādāt. 

“Bija maz zināšanu par to, kas notiek ar lietotiem tekstilmateriāliem Baltijā,” saka projekta iniciatore un eksperte Kerli Kanta Hvassa (Kerli Kant Hvass). „Šādu zināšanu attīstīšana bija būtisks pirmais solis, lai izpildītu 2025.gada prasību. Mēs arī vēlējāmies iet dažus soļus tālāk un iesaistīt ieinteresētās puses tekstila aprites sistēmu izstrādē.” 

Konsultāciju uzņēmums “PlanMiljo” tika iekļauts projektā, lai nodrošinātu Ziemeļvalstu zināšanu un pieredzes pārnesi. “Baltijas valstīs atkritumu savākšanas infrastruktūra ir mazāk attīstīta nekā Ziemeļvalstīs,” teica Deivids Votsons (David Watson) no PlanMiljo. “No otras puses, zemākas darbaspēka izmaksas, liela mēroga pārstrādes iekārtas importētiem lietotiem tekstilizstrādājumiem un kvalificēts darbaspēks ir daudzas no nepieciešamajām sastāvdaļām nozīmīgai aprites tekstilrūpniecības nozarei.”

30% no iegādātajiem jaunajiem tekstilizstrādājumiem Igaunijā tiek savākti dalīti, ja tie vairs nav vajadzīgi, un tas ir salīdzināms rādītājs ar Ziemeļvalstu datiem. Lietuvā un Latvijā savākšanas rādītāji ir ievērojami zemāki – attiecīgi 11% un 5%. Turklāt, aptuveni puse no atsevišķi savāktajiem lietotajiem apģērbiem un tekstilizstrādājumiem Baltijas valstīs nonāk starp sadzīves atkritumiem vai atkritumu sadedzināšanas iekārtās.

“SEI Tallinn” eksperte Kristīna Mārtina (Kristiina Martin), kas vadīja pētījumu Igaunijā, sacīja, ka šī ir problēma visam reģionam. “Atkritumu poligonu piepildīšana un atkritumu sadedzināšana ir saistīta ar pārstrādes jaudas trūkumu Baltijas reģionā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs sāktu attīstīties un ieguldīt jaunos otrreizējās pārstrādes risinājumos, lai mēs to darītu sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm un izmantotu Ziemeļvalstu zināšanas un pieredzi,” saka Mārtina.

Dace Akule no “Zaļās brīvības” piebilst, ka, lai gan Baltijā ir daudz problēmu ar tekstilmateriālu otrreizēju izmantošanu, pastāv arī liels potenciāls. “Tas, ko mēs uzzinājām izpētes procesā, ir, ka Latvijā no trim Baltijas valstīm dalītā tekstilizstrādājumu savākšana notiek vismazākajā apjomā. Tomēr pastāv arī lielas iespējas pārveidot apģērbu vai izmantot lietotu apģērbu kā materiālu jauniem apģērbiem. To jau dara vairāki jaundibinātie uzņēmumi un tādi uzņēmumi kā “Reet Aus” Igaunijā vai “Zīle” Latvijā.”

Faktiski Baltijas valstis var kļūt par nopietnu dalībnieku plašākā Eiropas tekstila aprites ekosistēmā. “Textale” dibinātāja Viktorija Nausede (Viktorija Nausėdė) atzīmēja, ka: “Lietuva ir vadošā valsts Eiropā rādītājā par lietotu tekstilizstrādājumu importu uz vienu iedzīvotāju, bet mums joprojām ir ierobežoti risinājumi pieaugošajam lietojamu tekstilizstrādājumu īpatsvaram, kuri tiek importēti, un arī tiem produktiem, kas tiek savākti vietējā tirgū. Tehnisku ierobežojumu dēļ daudzus no tiem nevar pārstrādāt. Automatizētas tekstilmateriālu šķirošanas rūpnīcas un modernas pārstrādes rūpnīcas sniegtu reģionam jaunas uzņēmējdarbības iespējas un padarītu Lietuvu un Baltijas reģionu par patiešām svarīgu saikni lietoto tekstilizstrādājumu aprites ekonomikai Eiropā.”

Lai atbalstītu riņķveida tekstilpreču sistēmas attīstību Baltijas jūrā, irsteidzami nepieciešams noteikt skaidrus politikas mērķus ar atbalstapasākumiem un veicināt dalītas savākšanas turpmāku attīstību, kā arīlietotu apģērbu un tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādipretēji pašreizējai atkritumu apglabāšanas un sadedzināšanas praksei.Pētījumā tika ierosināti apsvērumi par jauniem politikas mērķiem unatbalsta instrumentiem.

Pētījums “Post-consumer textile circularity in the Baltic countries: current status and recommendations for the future” veikts projekta “Ceļā uz tekstila aprites sistēmu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs” ietvaros. Tas pieejams Ziemeļvalstu ministru padomes mājas lapā (angļu valodā).