Skip to content

Mēs kā sabiedrība Latvijā maz uztraucamies par klimatu, kā arī biežām nevēlamies piedalīties diskusijās un saistīt klimata pārmaiņu mazināšanāšanu ar savu dzīvesveidu. Šī iemesla dēļ klimata jautājumu komunicēšanai izmantojam spēles un spēlēšanu. Spēles mums palīdz pievērst lielāku sabiedrības uzmanību aktuālām globālām problēmām, tostarp klimata dzīvesveidam. Spēļu elementi, ko izmantojam, lai piesaistītu dalībnieku uzmanību, ir daudzveidīgi. Mūsu nesenajos pasākumos mēs izmantjām līdsvara torņa Jenga celšanu, kas papildināts ar jautājumu kartītēm, rata jautājumu griešanu un fotografēšanos, apliecinot apņemšanos ievērot klimatam draudzīgu dzīvesveidu. Šie elementi padara diskusijas par klimata pārmaiņām saistošākas, tāpēc jēgpilnākas.

2022. gada 30. septembrī pētniecības centros un institūtos visā Eiropā notika 17. gadskārtējā Zinātnieku nakts. Mums šis pasākums šķita kā lieliska iespēja stāstīt plašākai sabiedrībai par 1,5 °C dzīvesveidu. Jānis Brizga un Kārlis Lakševics ar vides zinātnes studentu palīdzību vadīja pasākumu Latvijas Universitātē, savukārt Inga Belousa ar brīvprātīgajiem organizēja pasākumu Daugavpils Universitātē. Aicinot iesaistīties vairāku uzdevumu veikšanā, mēs aicinājām Zinātnieku nakts pasākuma dalībniekus iztēloties, kā viņi var samazināt savas dzīvesveida radītās emisijas un pārdomāt vieglākos un sarežģītākos soļus šajā pārmaiņu ceļā.

Galvenais mūsu izpētes rīks bija Klimata Puzle, ko izstrādāja mūsu sadarbības partneri no D-mat. Pielāgota situācijai Latvijā, to izmantojām kā interaktīvu rīku, ar kuru mūsu apmeklētāji varēja novērtēt sava dzīvesveida oglekļa intensitāti. Sākumā dalībnieki rēķināja savu oglekļa pēdu, izmantojot Pasaules Dabas fonda izstrādāto kalkulatoru, un pēc tam izvērtēja, kādas rīcības varētu samazināt viņu oglekļa pēdas nospiedumu. Puzle ir paredzēta spēlēšanai vienatnē, taču, pasākuma lielākā auditorija ir jauniešu grupas un ģimenes ar bērniem, daudzi to lika kopā.

Tā rezultātā divu universitāšu auditorijas kļuva par intensīvu diskusiju telpām par klimatu, dzīvesveidu un klimatu saudzējošām rīcībām. Kamēr dažas ģimenes un jauniešu grupas ar entuziasmu diskutēja par to, ko viņi ir gatavi darīt un kādas ir viņu sarkanās līnijas, daži labprāt strīdējās ar mums, kuri risinājumi, viņuprāt, ir iespējami un kuri Latvijai neder. Mēs novērojām, ka oglekļa pēdas nospiedums kopumā bija mazāks tiem dalībniekiem, kuri dzīvo reģionos. Tāpat novērojām, ka lielākajai daļai jauniešu kopumā bija mazāks oglekļa pēdas nospiedums nekā vidēji Latvijā, jo viņi nepelna, viņiem nav automašīnas un koplieto dzīves telpā, piem., ar vecākiem vai istabiņas biedriem kopmītnēs. Taču daudzos gadījumos viņi nepārvalda savus izmantotos resursus pilnībā, un tādējādi viņiem ir ierobežotas iespējas tos ietekmēt. Piemēram, bērni, kas dzīvo kopā ar vecākiem vai jaunieši, kas dzīvo kopmītnēs, norādīja, ka viņi labprāt uzliktu saules PV paneļus uz jumta, taču tas nav viņu īpašums un tāpēc viņi nejūtas, ka varētu ietekmēt šo lēmumu.

Pasākuma dalībniekiem klimata puzles likšana bija gan izaicinoša, gan bagātinoša pieredze. Kāds tēvs ar saviem bērniem nolēma, ka bērni uz skolu brauks ar autobusu, nevis tēvs vedīs viņus ar ģimenes auto. Izrādījās, ka šīs diskusijas ģimenē bija iestigušas un, liekot puzli, negaidīti atrisinājās. Abas puses saprata, ka brauciens ar autobusu patiesībā palielina viņu neatkarību. Nav pārsteidzoši, ka diskusijas par sabiedriskā un privātā transporta izmantošanu bija vienas no karstākajām, jo ​​joprojām pastāv dažādi šķēršļi pārmaiņām. Dažiem puzzles spēlētājiem privātā māja atrodās vietā, kur nav sabiedriskā transporta iespēju. Citi izteicās, ka vēlētos vairāk braukt ar velosipēdiem, taču nejūtas droši Rīgas vai Daugavpils ielās.

Ne visas pieredzes radīja skaidrus risinājumus vai pozitīvas sajūtas. Dažas rīcības daudziem ir nesasniedzamas, citas prasa nepopulārus lēmumus, kā to teica kāds dalībnieks: “Dodiet man katru no šīm darbībām, un es jums pateikšu, kāpēc tas nav iespējams.” Dažiem dalībniekiem bija profesionālas zināšanas transporta un energoefektivitātes jomā, un viņi vēlējās paši izaicināt risinājumus. Interesanti, ka viens no ekspertiem nevarēja saprast, kā viņš ar sniegtajām darbībām var samazināt savu nospiedumu līdz 2030. gada mērķiem, taču viņu iepriecināja tas, ka, veicot darbu, kas saistīts ar energoefektivitāti, viņš ir samazinājis daudzas tonnas emisiju.

Lielākā daļa mūsu pasākuma dalībnieku, kas bija vairāk nekā 150, atrada veidu, kā salikt puzli, un bija arī ieinteresēti paņemt mājās izdrukātu iespējamo klimatu saudzējošo rīcību sarakstu uztura, mājokļa, transporta un atpūtas jomā, kas ir sakārtotas no zemākās līdz vislielākajai ietekmei. Mēs aicinājām izmantot arī selfiju plakātus ar apņemšanos izvēlēties vienu no oglekļa emisiju samazinošām dzīvesveida rīcībām. Vairākiem dalībniekiem bija drosme apņemties veikt kādu no klimatam draudzīgajām rīcībām.

Mazākos apmeklētājus, kam klimata puzle bija pārāk sarežģīta, kā arī pārējos, aicinājām piedalīties divas citu uzdevumu veikšanā. Viens no tiem ir griežamais rats ar dažādiem jautājumiem par klimatu, nevienlīdzību un dzīvesveidu. Dalībnieks, kurš griež ratu un atbild jautājumu, kas liek pārdomāt savu dzīvesveidu vai vispārīgākas klimata problēmas. Ar jaunākajiem bērniem pārrunājām, kuras no viņu iecienītākajām aktivitātēm vismazāk un visvairāk ietekmē klimatu. Vecāki bija diezgan priecīgi, uzzinot, ka Xbox un citu elektrisko ierīču pārmērīga izmantošana nav viena no labākajām rīcībām arī attiecībā uz klimatu. Jauniešus tomēr satrauca atziņa, ka viņu vaļaspriekiem, kas liek ceļot pa visu Eiropu, ir arī ēnas puse. Noskaidrojām, ka daudzi ar nepacietību gaida Rail Baltica dzelzceļa pabeigšanu, kas ļaus pārvietoties pa sauszemi uz citām Eiropas valstīm klimatam draudzīgākā veidā.

Otrs uzdevums, ko veica dalībnieki, bija līdzsvara torņa Jenga celšana. Tam pievienojām 25 jautājumu kartītes, kas iepazīstināja ar trīs veidu jautājumiem: par dzīvesveidu un tā oglekļa pēdu, par rīcību, kas veicina ilgtspējīgas pārmaiņas, un par to, kas raksturo klimata pārmaiņu situāciju Latvijā. Katrā jautājumu kartītē ir viens jautājums. Spēles mērķis ir uzbūvēt pēc iespējas augstāku torni, to neapgāžot, vienlaikus diskutējot par klimatam draudzīgu dzīvesveidu. Pirmais dalībnieks izvelk vienu jautājuma kartīti, skaļi nolasa jautājumu un atbild. Ja atbilde ir pareiza, dalībnieks noņem vienu klucīti no torņa apakšas un novieto to augšpusē. Ja dalībnieks nevar atbildēt uz jautājumu vai atbild nepareizi, klucīti pārvietot nevar. Ja novietotais klucītis nesagāž torni dažu sekunžu laikā, gājiens ir veiksmīgs, un nākamais dalībnieks turpina spēli. Uzvar tas, kurš pēdējais novieto klucīti, neapgāžot torni. Dalībnieki ar prieku pārslēdza savu uzmanību no diskusijas par klimatu un uz torņa celtniecību.

Kopumā, piedalīšanās Zinātnieku naktī un spēļu spēlēšana par 1,5 °C dzīvesveidu bija veiksmīgs pamudinājums ģimenēm un jauniešiem aizdomāties un diskutēt par pašreizējo klimata problēmu sarežģītību. Kamēr sausu muti skaidrojām puzzles noteikumus un apspriedām dzīvesveida rīcības, formālās un neformālās izglītības pedagogi izrādīja interesi izmantot puzli un citas spēles savās nodarbībās. Tādējādi ceram, ka šis pasākums, kurā esam sākuši publiskot stāstu par 1,5 °C dzīvesveidu, pavērs arī citas durvis un mazinās pretestību pārmaiņām.

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880.

Autori ir pilnībā atbildīgi par šīs ziņas saturu, kas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), ne Eiropas Komisija nav atbildīga par jebkādu tajā iekļautās informācijas izmantošanu.