Autore: Laura Treimane
Dodoties studēt uz Spāniju, vēlējos tuvāk iepazīt ar ilgtspēju saistītās iniciatīvas Pireneju pussalā. Viens no resursiem, ko izmantoju, lai to atklātu, ir NuMundo – ekociematu, permakultūras saimniecību, sociālu projektu un kopienu tīkls. Ar šī resursa palīdzību es iepazinos ar Krisu (Chris) no Lielbritānijas, kurš jau 12 gadus dzīvo Portugālē, netālu no Lagušas (Lagos), un vada permakultūras projektu Várzea da Gonçala. Iepazīstot šo vietu tuvāk, man tapa skaidrs, ka ilgtspējīgas kopienas ir piemērotas ikvienam, un to iedzīvotājiem visbiežāk nav nekāda sakara ar sabiedrībā valdošo stereotipu par kopienām kā par hipiju pulcēšanās vietām. Četrās dienās Várzea da Gonçala es satiku uzņēmējus, studentus un pasniedzējus.
Tiekšanās uz līdzsvarotu dzīvošanu
Kriss 2006. gadā ceļoja pa Eiropu līdz nokļuva Portugālē, kas viņu savaldzināja, un iegādājās 8ha platību zemes. Teritorija bija ugunsgrēka un plūdu nopostīta, 40 gadus nekopta, taču tas neatturēja Krisu no sapņa piepildīšanas par videi neitrālas viesu mājas izveidi, izmantojot permakultūras principus – saimniekošanu saskaņā ar dabu. Kāpēc jātiecas piepildīt šķietami utopiskas idejas par šādu saimniekošanu? Industriālā lauksaimniecība un lopkopība mūs ir uzvedusi uz pašiznīcināšanās ceļa. Cilvēku kopskaits ir tikai 0.1% no kopējo dzīvo organismu skaita uz zemes, bet nepilnu 100 gadu laikā esam iznīcinājuši neskaitāmas augu un dzīvnieku sugas, eksperimentējam ar pesticīdiem un citiem ķīmiskajiem elementiem, radot neatgriezeniski ietekmējot dabiskos procesus. Ietekmes uz Zemes ģeoloģiju un ekosistēmām ir tik lielas, ka zinātnieki ir ierosinājuši nodalīt jaunu laikmetu Zemes vēsturē – Antropocēnu.
Permakultūra balstās uz principiem, kuri pastāv jau sen, tomēr, sākoties industriālajai revolūcijai, permakultūras prakse tika nostādīta malā, aizbildinoties ar ražošanas produktivitātes trūkumu, tehnoloģiskajām un infrastruktūras iespējām un nepieciešamību pēc ekonomiskās izaugsmes.
Pašpietiekamība nav galvenais mērķis
Lai arī pastāv uzskats, ka saimniekošana ar vistuvāk pieejamajiem resursiem ir svarīgs priekšnoteikums, lai novērstu negatīvās ietekmes uz vidi, Kriss par to tik ļoti nesatraucas. Viņš stāsta, ka svarīgi ir mainīties, nevis attīstīties. 12 gadu darbības laikā Várzea da Gonçala ir mainījusies, uzlabojusies un uzņēmusi simtiem viesu un brīvprātīgo palīgu, lai tiem nodrošinātu vislabāko pieredzi un sniegtu uz pierādījumiem balstītas zināšanas. Viņš atzīst, ka šie uzlabojumi nāk pakāpeniski. Piemēram, pēdējos gados kopiena ir cītīgāk pievērsusies augļkopībai un augkopībai – tiek gaidīta pirmā mandeļu, valriekstu, lazdu riekstu raža. Tāpat arī tiek audzēti medronho jeb zemeņu koki (lat. val. arbutus unedo), lai iegūtu brendiju – fermentācijas procesā, kas ilgst 3-4 mēnešus, no 320 litriem ogu iegūst ap 60 litru augļu brendija. Viņš atzīst, ka daļu elektrības iegūst no saules enerģijas, bet pārējo no centrālā elektroenerģijas pieslēguma. Ūdens tiek iegūts no tuvumā esošās upes, bet virs dušas atrodas nodalījums ar ūdeni, ko dienas laikā uzsilda saule. Tiek izmantotas komposta tualetes un organiskais augsnes mēslojums, bet apģērbs tiek mazgāts veļasmašīnā. Cirtēs atstātie kokmateriāli, uz zemes nokritušie koki un pie upes augošais bambuss tiek vākts kurināšanai un būvniecībai. Ielokā tiek turētas 4 zosis un 10 vistas, kuras izmanto olu iegūšanai. Ēdiens tiek gatavots izmantojot gāzes plīti, bet nākotnē plānots ražot pašiem savu bio gāzi. Arī atkritumi, kuri rodas, tiek kompostēti vai šķiroti un vesti uz šķirošanas konteineriem ne biežāk kā reizi nedēļā. Lai arī visu nepieciešamo pagaidām nav iespējams nodrošināt uz vietas resursu trūkuma dēļ, ēdiens un koksne, akmeņi, māli tiek gādāti lokāli ar automašīnas palīdzību 40 km rādiusā.
Īsāka darba diena un laimīgāka dzīve
Viena no iedzīvotājām ir uzņēmēja, kura nodarbojas ar drošības un apsardzes tehnoloģiju pārdošanu tiešsaistē. Viņas darba diena ir vien dažas stundas, pārējo laiku veltot sevis izglītošanai vai atpūtai. Visbiežāk uz Várzea da Gonçala dodas zinātkāri jaunieši un uzņēmīgi precēti pāri ar bērniem, un, lai kas arī neatgadītos, visi dzīvo saticībā. Īpaši to var novērot sadarbībā ar kaimiņiem, kuri lielākoties ir bijušie permakultūras dizaina kursa apmeklētāji vai videi piemērotas saimniekošanas entuziasti. Kaimiņi ir dažādu jomu pārstāvji, kuri, savstarpēji apmainoties ar laiku un zināšanām, piešķir šai vietai pievienoto vērtību. Tā, piemēram, kaimiņiene, kas ir sertificēta skolotāja, katru dienu dodas mācīt pirmsskolas bērnus koka namiņā, izmantojot dažādas metodes. Mācības notiek vairākās valodās, jo kopienas iedzīvotāji ir no dažādām Eiropas valstīm, tādējādi bērni jau agrā vecumā mācās runāt angļu, vācu un portugāļu valodās.
Permakultūras dizaina kursi kā tilts starp darbu un atpūtu
Kriss veiksmīgi apvieno aizraušanos ar darbu. Viņš lielāko dienas daļu pavada strādājot saimniecībā, bet ienākumus nodrošina viesu māja un permakultūras dizaina kursi (PDC). Tie ir sertificēti un jau 8 gadus notiek vienu līdz divas reizes gadā. Uz šiem kursiem ierodas cilvēki no visas pasaules, kuri divu nedēļu garumā iepazīst sociālās permakultūras, dārzkopības un eko būvniecības pamatus. Palīgā nāk arī kaimiņi, kuri ir sertificēti permakultūras pasniedzēji. Bieži notiek arī dažādi tematiskie kursi un pasākumi. Katru sestdienu un svētdienu rokdarbu veikalā-kafejnīcā Shambala tiek gatavots veģetārs ēdiens, kuru viesu nama apmeklētāji un iedzīvotāji var iegādāties par simbolisku samaksu.
Foto: Privātais arhīvs
Var uzskaitīt vairākus ieguvumus, dzīvojot un saimniekojot ilgtspējīgi. Mazāk laika tiek atvēlēts algotam darbam, bet vairāk ģimenei un personīgajai izaugsmei. Tiek atmestas rūpes par jautājumiem, kuri mums kā tirgus ekonomikas sastāvdaļai tiek uzspiesti. Ar mākslīgām bitēm un centieniem attīrīt piesārņojumu vien nepietiks, lai saglabātu ekosistēmas no sabrukšanas – ir nepieciešama pāreja uz ilgtspējīgu saimniekošanu, kuru sniedz permakultūras principu ievērošana.
Vairāk informācijas par Várzea da Gonçala: http://www.varzeavivapermaculture.com/ https://www.facebook.com/varzeavivapermaculture/