Padomi

• Atkritumi
• Dārzkopība
• Vietējā ekonomika
• Enerģija
• Masu informācijas līdzekļi
• Zaļie svētki un patēriņš
• Zaļā māja

Atkritumi
Mūsu sadzīves atkritumu daudzums jūtami pieaug. Ir vairāk dažāda iesaiņojuma, ko nav iespējams atdot atpakaļ veikalā kā kādreiz piena pudeles. Arī modes industrija diktē, ka preces ir lietojamas tikai vienu sezonu un pēc tam tās jāmet laukā.
Atkritumi daudzveidīgi un negatīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi. Atkritumi un to pārstrāde piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām indīgām vielām, tie ir neestētiski. Liela daļa no izgāztuvēs nonākošā ir neatjaunojamie dabas resursi, īpaši laukos. Pilsētās savukārt puse no atkritumiem var būt organiskie atkritumi, kurus ir salīdzinoši vienkārši pārstrādāt.
Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 600-700 tūkstoši tonnu, no tiem izgāztuvēs apglabā 500 tūkstošus tonnu. Paredz, ka 2015. gadā atkritumu apjoms valstī sasniegs 889 tūkstošus tonnu jeb 311 kg uz iedzīvotāju. 1998. g. pārstrādāja mazāk nekā 5 % videi bīstamu atkritumu: stikla lauskas, minerāleļļas, plastmasas iepakojumu, riepas, metilēnbromīdu, luminiscentās spuldzes un svina akumulatorus.
Mājsaimniecības atkritumos var izdalīt kompostējamos organiskos atkritumus (pārtikas produktu atliekas, nezāles, kritušās lapas utt.), pārstrādājamos atkritumus (papīrs, stikls, metāls, plastmasas), kā arī bīstamos atkritumus (dzīvsudraba termometri un lampas, baterijas, akumulatori, krāsas, lakas, šķīdinātāji, neizlietoti medikamenti, mazgāšanas, dezinfekcijas un augu aizsardzības līdzekļi, insekticīdi, naftas produktu un minerāleļļu atkritumi elektriskie un elektroniskie aparāti).
Attieksmei pret atkritumiem būtu jābūt šādai: vispirms samazināt atkritumu rašanos, ko iespējams, izmantot otrreiz tam pašam vai citam mērķim, atkritumus šķirot un pārstrādāt. To nosaka arī Latvijas Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija.

• Iepērkoties padomājiet par iespējamo pirkumu kā par atkritumiem: cik daudz tam ir lieka iesaiņojuma; cik ilgi tas tiks lietots, līdz apniks, izies no modes vai salūzīs; vai to varēs pārstrādāt?
• Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt savu atkritumu daudzumu, ir vienmēr nēsāt līdzi maisiņu (vislabāk audekla) iepirkumiem, nevis katru reizi veikalā ņemt jaunu.
• Pērciet ilgstošas lietošanas preces un atsakieties no vienreizējās lietošanas precēm (vienreizējie skuvekļi, plastmasas vai papīra galda piederumi, vienreizējās lietošanas fotoaparāti, papīra mutautiņi, pamperi u.tml.).
• Labojiet lietas, ja tas ir iespējams.
• Lai veicinātu atkritumu pārstrādi, pērciet preces, piemēram, papīra izstrādājumus, uz kurām rakstīts, ka tās gatavotas no otrreizējām izejvielām.
• Grāmatas, kas jums kļuvušas liekas, bet citiem varētu noderēt, varat mēģināt nodot antikvariātā, ziedot bibliotēkai vai kādai organizācijai. Piemēram, Ikšķiles bibliotēkā ir plaukts, kurā ikviens var nolikt vai paņemt grāmatas.
• Sadzīves atkritumus nedrīkst dedzināt, lai cik ērti tas liktos. Pirmkārt, tas ir bīstami veselībai, jo atkritumu dedzināšanas procesā rodas indīgas vielas. Otrkārt, dedzināt pārstrādājamus atkritumus, nozīmē veltīgi izšķiest resursus, piemēram kritušās lapas ir svarīgs barības vielu avots augiem. Treškārt, tas ir nelikumīgi un sodāmi.
• Āgenskalnā žurnāla Vides Vēstis redakcija šķiro savus atkritumus. Iepriekš piezvanot, tur var aiznest makulatūru, polietilēnu (maisiņus), plastmasas (PET) minerālūdens pudeles bez korķīšiem, baterijas. Nākotnē tur paredzēts arī kompostēt organiskos atkritumus.
• Kompostēt nedrīkst gaļas un piena produktu atliekas, krāsainu papīru, kā arī suņu, kaķu un cilvēku mēslus.
• Hoetika ir gatava Rīgā un 60 km rādiusā ap to nodrošināt konteinerus un savākt sašķirotu makulatūru, PET pudeles, polietilēnu un krāsaino metālu. Ja jūs apkalpo kāda cita atkritumu savācējfirma, painteresējieties, vai tā var pieņemt sašķirotus atkritumus. Ar makulatūras savākšanu nodarbojas arī citas firmas, kuru tālruņu numurus un adreses var atrast tālruņu katalogos.
• Sasistus dzīvsudraba termometrus (slēgtā traukā), luminiscentās dzīvsudraba lampas u.c. bīstamos atkritumus jānogādā AS BAO.
• Izlietotās motoreļļas savāc SIA Marta, tās var nodot Viadas degvielas uzpildes stacijās.
• Papīru var taupīt, aprakstot lapas abas puses, īsām zīmītēm lietojot mazas lapiņas, lasot grāmatas un periodiku bibliotēkās, nelietojot papīra dvieļus un traukus. Vieglāk, tīrāk un lētāk ir pārstrādāt baltu, nevis krāsainu papīru, tāpēc labāk būtu izvēlēties tādu.
• Nelieciet tetrapakas pie makulatūras. Plastmasas slānītis neļauj kartonu izmantot otrreizējai pārstrādei. Arī dedzināt tās nekādā gadījumā nedrīkst, jo hlors no balinātā papīra savienojas ar vielām, kas izdalās, degot plastmasai, un rodas dioksīni, ļoti bīstamas vielas, kas veicina dažādas slimības, arī vēzi. Tetrapakas ir jāsaloka un jāizmet atkritumos. Dažās valstīs ir aizliegts izmantot tetrapakas kā iesaiņojumu.
• Lietojot avīzēm no makulatūras iegūtu papīru, ietaupa 13 kokus, patērē par 64 % mazāk enerģijas un par 50 % mazāk ūdens, gandrīz par 60 % samazina gaisa piesārņojumu. Viena tonna otrreizējā papīra ietaupa 4100 kilovatus enerģijas (galvenokārt uz koku ciršanas un transportēšanas rēķina), 27 000 litrus ūdens un 2,3 m³ vietas atkritumu izgāztuvē.
• Varat paši pagatavot otrreizējo papīru. Saplucinātu makulatūru (labi mirkstošu, vēlams, bez tipogrāfijas krāsas) vismaz dienu izmērcē ūdenī, kuram var pievienot mazgājamo līdzekli, lai atdalītos tinte. Pēc tam papīru samīca viendabīgā masā. Uz bļodu masas pievieno divas tējkarotes cietes, var pievienot arī krāsainas sulas, sasmalcinātus smaržaugus. No krūzītes masas sanāk lapa papīra. Tālāk vajadzīgs lapas izmēriem atbilstošs rāmis un siets, divas rāmja izmēra plates un tik daudz mitrumu uzsūcoša auduma (piem., marles) gabalu, cik lapu iecerēts. Sietu ievieto rāmī un abus kopā papīra un ūdens masā. Viegli pakrata, lai masa vienmērīgi pārklātu sietu. Uz plates uzliek auduma gabalu. Sietu izņem no ūdens, ļauj notecēt liekajam šķidrumam, noņem rāmi. Sietu ar papīra masu uz leju apgāž uz plates ar audumu, piespiež un noslauka izspiedušos šķidrumu. Aiz vienas malas lēni ceļ uz augšu, atdalot no papīra. Uzklāj jaunu auduma gabalu un turpina. Beigās uzliek otru plati, nospiež lieko mitrumu. Katru papīra lapu atsevišķi kopā ar marli izklāj žāvēties. Izžuvušo papīru noņem no marles un nogludina ar remdenu gludekli.

Literatūra

Atkritumu saimniecības pamati. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija. Rīga, 1998.
M. Bremšs, A. Celmiņa, S. Kļaviņa, N. Vanaga. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Latvijā. LR VARAM, Rīga 2000.
Latvijas vides pārskats 1998. Vides konsultāciju un monitoringa centrs, Rīga, 2000.
LR likums “Par atkritumu apsaimniekošanu” (14.12.2000.).
Sadzīves atkritumi un veselība. Sērijā “Vietējai veselības un vides aizsardzības amatpersonai”. Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs, 1995.
Vides Vēstis Nr. 10, 25, 27, 31, 38.

Uz augšu

Dārzkopība
Viena no galvenajām cilvēka darbības jomām ir lauksaimniecība, kam attiecīgi ir arī ievērojama ietekme uz apkārtējo vidi. Latvijā iezīmējas industrializētās lauksaimniecības tendence. Tā ir vērtējama negatīvi, jo lauksaimniecības industrializācija nozīmē vides piesārņošanu, palielinātu enerģijas u.c. resursu patēriņu, bioloģiskās daudzveidības un neskarto dabas teritoriju samazināšanos, bezdarbnieku skaita pieaugumu, cilvēku aizplūšanu no laukiem. Pārtikā nokļūst dažādu kaitīgu ķimikāliju atliekas. Pārvadājot to lielos attālumos, zūd uzturvērtība.

Piemērs par banāniem
Mēs esam pieraduši pie tā, ka vienmēr varam lēti nopirkt tropu augļus, piemēram, banānus, kas tiek ieteikti kā veselīga uztura neatņemama sastāvdaļa.
Ar banānu ražošanu nodarbojas pāris lielu kompāniju. ASV 1899. gadā tika nodibināta United Fruits kompānija. 1949. gadā tai piederēja 14 miljoni ha zemes Jamaikā, Kubā, Dominikānas Republikā, Panamā, Hondurasā, Nikaragvā un Kolumbijā. 1954.gadā ASV ar sabiedrisko attiecību speciālistu no United Fruits priekšgalā veicināja Gvatemalas valdības, kas bija paredzējusi ekspropriēt apmēram 1 600 000 ha zemes un atbalstīt strādnieku prasības pēc labākiem darba apstākļiem un atbilstoša atalgojuma, gāšanu. 1958. gadā ASV valdība uzsāka neuzticības tiesas prāvu pret United Fruits banānu ražošanas monopolu, lai novērstu pārmetumus par šīs kompānijas tiešo ietekmi valdības ārpolitikā. Tā rezultātā kompānija pārveidojās un mūsdienās ir pazīstama kā trīs ekonomiski spēcīgākās banānu ražotājkompānijas – Chiquita Brands, Dole Food Company un Del Monte Fresh Produce. Šīs ir dominējošās banānu importētājas uz Eiropas valstīm.
Deviņdesmitajos gados Chiquita, mēģinot izvairīties no atbildības par darba apstākļiem plantācijās augstākminētajās valstīs, kā aizsegu izmantoja vietējo kompāniju nosaukumus. Banāni tiek audzēti milzīgās plantācijās, kur bieži pirms tam ir audzis lietusmežs. Audzēšanas laikā tos apstrādā ar lielu daudzumu dažādu lauksaimniecības ķimikāliju. Banānus novāc, pirms tie paguvuši nogatavoties, un atkal apstrādā ar ķimikālijām. Strādniecēm iepakošanas fabrikās ir jādarbojas ar veselībai kaitīgām ķimikālijām, kas izraisa nelabumu un padara jēlas kājas. Daudzas no sievietēm, kas ir vientuļās mātes, ir spiestas strādāt augām dienām un bieži arī naktīs. Kompāniju darbība atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, kuriem tiek atslēgta elektrība un ūdens apgāde, lai turpinātu viņus kontroliēt. Viņi dzer ūdeni no akām, kas piesārņotas ar toksiskajām ķimikālijām no apkārtējām plantācijām.

Pašiem audzējot daļu no savas pārtikas, var gan samazināt lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības negatīvo ietekmi, gan iegūt svaigus, garšīgus un veselīgus produktus, gan arī lietderīgi un patīkami pavadīt brīvo laiku. Pat pilsētas dzīvoklī ir iespējams izaudzēt garšaugus, tomātus un citus augus uz palodzēm vai balkona, nemaz nerunājot par sēklu diedzēšanu. Svarīgi ir, kā to dara.
Ir dažādi tā saucamās ilgtspējīgas lauksaimniecības veidi. Bioloģiskā lauksaimniecība sakņojas tradicionālajās lauksaimniecības metodēs, izmantojot zinātnes sasniegumus, lai padarītu saimniekošanu efektīvāku. Bioloģiskajām saimniekošanas metodēm ir jāatbilst vides, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem. Bioloģiskā dārzkopība balstās uz pareizu augu sekas ievērošanu, noslēgtu barības vielu ciklu un dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Bioloģiskajā dārzkopībā nav atļauts lietot sintētiskos minerālmēslus, pesticīdus, augšanas regulatorus, sintētiskās barības piedevas un ģenētiski pārveidotus organismus.
Bioloģiskās lauksaimniecības principus kā apzinātu saimniekošanas veidu izstrādāja angļu agronoms Alberts Hovards 1920. gados Indijā. Aizbraucis uz šo zemi uzlabot lauksaimniecību, viņš saprata, ka patiesībā britu lauksaimniekiem ir daudz ko mācīties no indiešiem. Hovards novēroja mākslīgā mēslojuma degradējošo ietekmi un ieviesa izsmalcinātu kompostēšanas metodi, kas ievērojami uzlabo komposta kvalitāti. Astoņdesmitajos gados bioloģiskā lauksaimniecība piedzīvoja jaunu uzplaukumu, kas turpinās vēl tagad. Latvijā mūsdienu bioloģiskā un biodinamiskā lauksaimniecība sākās 1989. gadā.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā ietilpst dažādas sistēmas, kas atbilst tās principiem. Viena no tām ir biodinamiskā lauksaimniecība. To 1924. gadā Vācijā ieviesa antroposofs Rūdolfs Šteiners. Viņš un viņa piekritēji uzskatīja, ka īstai saimniecībai jābūt kā organismam, kurā ārēji ieguldījumi (piem., lopbarība vai mēslojums) pieļaujami tikai ārkārtējos gadījumos. Biodinamisko lauksaimniecību raksturo komplicētas mēslošanas sistēmas, dažādi īpaši pagatavojumi augu aizsardzības preparāti un mēness, Saules un zvaigžņu iedarbības uz augiem pārzināšana.
Vēl viena metode ir permakultūra jeb permanentā lauksaimniecība. Arī tā, tāpat kā biodinamiskā lauksaimniecība, ir ne tikai ražošanas metode, bet bieži arī filosofija un dzīvesveids. Permakultūra ir ilgtspējīga dizaina sistēma, kurā cenšas harmoniski integrēt ainavu, cilvēkus, būves un sociālās struktūras, lai apmierinātu pamatvajadzības pēc pārtikas, apģērba, enerģijas un pajumtes. Tā mēģina imitēt dabiskās ekosistēmas un radīt daudzveidīgas, ekoloģiski drošas, ekonomiski dzīvotspējīgas, pašpietiekamas un pašatjaunojošās saimniekošanas sistēmas, kas nepiesārņo un neekspluatē dabu un atjauno degradētas lauksaimniecības un sociālās sistēmas. Tās galvenie mērķi ir mainīt attieksmi no dabas ekspluatēšanas uz sadarbību ar to un iegūt optimālu ražu ar vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, dabas un finansu resursu un darba ieguldījumu. Tās principus izstrādājuši austrālieši Bils Mollisejs un Deivids Holmgrens septiņdesmito gadu beigās.

Kontaktadrese

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas apvienība: Rīga, Republikas laukums 2, 2120. kabinets, tālr. 7027330

Literatūra

Inese Ābola, Inese Lapa, Māra Sīmane. Zaļā rokas grāmata. VAK, CCB, Rīga 1995.
Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā. LR Zemkopības ministrijas Mācību metodiskais centrs, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Rīga, 1997.
Bioloģiskā lauksaimniecība: līdzsvarota lauku attīstība praksē. Lauku Jaunievedumu centrs, 1997.
Edvīns Šellers. Mēslošanas prakses izpratnes pamati ekoloģiskajā zemkopībā – barības vielu aktīva mobilizācija un tās galvenie nosacījumi. VAK, CCB, Rīga, 1994. Vides Vēstis. VAK, Rīga.
http://www.permaculture.org.uk Lielbritānijas permakultūras asociācija.
http://www.fao.org/organicag/ ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) par bioloģisko lauksaimniecību.
The Encyclopedia of Organic Gardening. Rodale Press, Emmaus, 1978.

Uz augšu

Vietējā ekonomika

Cilvēkiem jābūt tiesībām ar demokrātiski ievēlētu valdību vai uz kāda cita sabiedriskā līguma pamata rūpēties par savu apkārtējo vidi, veicināt vietējās ilgtspējīgās ekonomiskās iniciatīvas un kontrolēt kopējo dabas resursu izmantošanu.
Globalizācijas laikmetā šīs cilvēktiesības tiek zaudētas. Starptautiskā politiskā un ekonomiskā elite iegūst citas tiesības; galvenokārt norādīt uz ekonomiskās politikas principiem, kam būtu jāseko nacionālajām valdībām un kas ietekmēs ikvienu no mums.
Piemēram, Latvijas pirmais ekonomiskās politikas mērķis ir panākt pastāvīgu un ilgstošu iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP), kuru varētu sasniegt ar labvēlīgas makroekonomiskās vides veidošanu un strukturālo reformu turpināšanu. Kā svarīgākie apakšmērķi ir minēti tirgus ekonomikas izveide un ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Taču augsts ekonomiskās izaugsmes līmenis, kuru piedevām mēra ar tik strīdīgu rādītāju kā IKP, automātiski nesniedz sociālo nodrošinātību un veselīgu vidi. Pieaugošā ražošana un patēriņš noved pie pastiprinātas resursu izmantošanas, vienveidīgas produkcijas, zemākiem sociālajiem un vides standartiem, urbanizācijas, piesārņojuma, sociālās spriedzes, pieaugoša pašnāvnieku skaita, nestabilitātes, nevienlīdzīgas ienākumu sadales utt.

Tādēļ viens no svarīgākajiem pārrunu tematiem būtu par vietējās ekonomikas ilgtspējīgu atjaunošanu un spēcināšanu.

Pašpietiekamība

Četri galvenie soļi ceļā uz teritorijas lielāku pašpietiekamību ir:
1. neatkarīgas valūtas sistēmas nodibināšana stabilai un autonomai kopienas ekonomikai, kas turpinātu darboties arī, piemēram, pasaules finanšu krīžu laikā (skat. tālāk);
2. neatkarīgas banku sistēmas nodibināšana, lai aizdevumi par samērīgiem procentiem un bez institūciju, ko var ietekmēt ārējs finansu sabrukums, starpniecības, kā arī finanšu pakalpojumi palīdzētu tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriem nav pieejami tradicionālo banku pakalpojumi. Kopienu finanšu iniciatīvām būtu jākalpo mazajiem uzņēmumiem, kas varētu veidot vietējās ekonomikas mugurkaulu. Bieži tie ir dažu cilvēku uzņēmumi, kas nevar saņemt nepieciešamo finansējumu. Bez tiem tiek zaudēti ienākumi un iespējamās darbavietas.
Jāattīsta sociāli atbildīgo investīciju ceturtās paaudzes fondi, kas iekļauj sociālos, ekoloģiskos, ētiski ekonomiskos rādītājus investīciju “pilnīga riska” analīzē, kā arī nodrošina pārredzamību un aktīvu sadarbību ar ieguldītājiem;
3. enerģijas ražošana no vietējiem resursiem, lai apmierinātu teritorijas vajadzības;
4. pamatvajadzību pēc pārtikas un apģērba apmierināšana, nelietojot ieguldījumus no ārpuses.
Ja kopiena pietuvojas šo mērķu sasniegšanai, tiek iegūta ne tikai lielāka ekonomiskā stabilitāte, bet arī samazinās tās ekoloģiskais pēdas nospiedums, t.i., negatīvā ietekme uz vidi.

Nauda

Barters ir tirdzniecības veids, kad divas puses apmainās ar preci vai pakalpojumu uz savstarpējas vienošanās pamata. Taču ne vienmēr var atrast maiņas partneri, kurš piedāvātu tādu preci, kas mums būtu vajadzīga. Nauda tika izgudrota, lai risinātu šo problēmu. Tā ir līdzeklis, ko izmanto maiņas procesā. Tādējādi, lai iegūtu kādu preci vai pakalpojumu, nav nepieciešamība ikvienam kļūt par ražotāju. Mūsdienās naudas eksistence ir radījusi jaunas problēmas:

• tirdzniecība noris tikai tad, ja mums ir nauda. Bez tās neviens ar mums netirgosies;
• nesamērīgi pieaudzis valūtas spekulāciju apjoms. Dažas stundas aktīvas tirdzniecības, un visa pasaules reālās naudas rezerve var pagaist. Šī nekontrolējamā valūtas plūsma rada finanšu krīzes;
• naudai, kas radīta ārpus kopienas, piemīt tieksme aizplūst no tās. To iztērē, maksājot par citur ražotām precēm un pakalpojumiem;
• kļūst neiespējami izsekot naudu. Mūsu nauda tiek noguldīta krājbankās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju un investīciju fondos, kas to var turpināt izmantot ieroču tirdzniecībā, vidi postošos projektos vai militārajos režīmos.

Ja nauda ir vienkārši vērtības mērs, kaut kas, kas palīdz veikt apmaiņu ar to, kam piemīt patiesa vērtība, tad tai būtu jābūt tikpat daudz, cik šīs reālās vērtības ir.

Tomēr ir iespējama arī tāda norēķinu sistēma, kas dod pieeju daudzām precēm un pakalpojumiem vai tūlītēju bezprocentu kredītu. Sistēma, kas veicina savstarpēji atbalstošas un sadarbojošās, nevis sašķeltas un konkurējošas sabiedrības rašanos, tā samazinot noziedzību, garīgās slimības; kas ir pieejama tiem, kuriem trūkst naudas: bezdarbniekiem, pensionāriem, studentiem, daudzbērnu ģimenēm; kas veicina kvalitatīvāku produktu lietošanu; samazina resursu patēriņu un atkritumu daudzumu; rada plaukstošu un daudzpusīgu vietējo ekonomiku, ir maz atkarīga no ārējām investīcijām.

Vietējās apmaiņas un tirdzniecības sistēma

Mūsdienās darbojas dažādas vietējās naudas sistēmas. LETS (saīsinājums no angļu Local Exchange and Trading Systems – Vietējās apmaiņas un tirdzniecības sistēmas), kas pamatā lielākajai daļai no tām, izveidoja kanādietis Maikls Lintons. Viņš dzīvoja pilsētā ar augstu bezdarba līmeni.
M. Lintona LETS ir piecas pamatpazīmes. Šīs sistēmas nav domātas peļņas iegūšanai, neviens netiek spiests tirgoties, visiem dalībniekiem ir pieejama informācija par debetu un kredītu stāvokli, LETS vienība ir vienlīdzīga nacionālajai valūtai, netiek maksāti procenti.

Kam ir jābūt, lai sāktu LETS? Dažiem ieinteresētiem cilvēkiem, vienam no viņiem arī nedaudz brīva laika. Noderīgs būtu arī dators, taču tas nav obligāts priekšnoteikums. Nauda rodas tikai tad, kad tiek pārdots darbs. Atšķirībā no bartera divu cilvēku starpā (puisis cērt kokli, meita viņam par to ada džemperi), ir jāatrod tikai kāds, kas vēlas to, ko tu vari piedāvāt. Tātad puisis pagatavo meitai kokli. Viņi vienojas par cenu, teiksim, 30 zīlēm. Puisim tagad pieder 30 zīles, meitai šī pati summa ir debetā. Sistēmā ir parādījusies pirmā nauda. Meita var turpināt tērēt, bet var arī uzcept kādam kūku, pieskatīt bērnus, nomazgāt logus vai darīt jelko citu, ko viņa prot un kas kādam ir vajadzīgs, tā mīnusus savā rēķinā pārvēršot plusos.
LETS dalībnieki veido asociāciju, rada norēķinu vienību un piedāvā viens otram preces un pakalpojumus, kuru cena tiek aprēķināta un maksāta šajās vienībās. Piedāvājumu un pieprasījumu publicē katalogā. Sākumā tā var būt arī tikai viena lapa. Svarīgi ir, lai katram būtu šis saraksts. Dalībnieki paši vienojas par cenu, un katrs pats izlemj, ar ko un cik daudz tirgoties. Apvienība pieraksta veiktos darījumus. Šim nolūkam tiek izrakstīti īpaši čeki, ko nogādā kasierim, kas savukārt regulāri izsūta biedriem pārskatu par visu dalībnieku finansiālo (LETS vienībās) stāvokli. Visi darījumi tiek veikti ar čeku palīdzību, bez naudas apgrozījuma. Netiek maksāti procenti. Galvenās LETS atšķirības no tradicionālās tirdzniecības ir tās, ka, lai iesaistītos ekonomiskajā dzīvē, nav jābūt sākumkapitālam, tātad neviens darbaspējīgs cilvēks netiek atstumts. Tā kā LETS naudu var tērēt tikai savām vajadzībām (dažviet to iespējams ziedot labdarības organizācijām u. tml.) un ar to nevar veikt finansu spekulācijas, nenotiek izteikta sabiedrības noslāņošanās bagātajos un nabagajos. LETS stiprina kopienas. Tā ir vietējā nauda vietējam patēriņam.
Turklāt cilvēki, kas iesaistījušies LETS grupā, iegūst pieeju līdzšinējām luksusprecēm. Ja latus ir bijis žēl tērēt masāžai, franču valodas stundām vai gleznai, to bieži var atļauties, maksājot LETS naudā.

Pieci svarīgi padomi, lai sistēma būtu veiksmīga

• Palieciet lokāli. Ja biedri ģeogrāfiski atrodas tuvu, tirdzniecība norit aktīvāk un vieglāk novērst ļaunprātīgu rīcību.
• Vajadzīga pamatgrupa. Lai organizētu LETS, nepieciešamas dažādas prasmes. Nebūtu vēlams visu uzņemties vienam cilvēkam.
• Precīzi iegrāmatojiet notikušos darījumus, rūpējieties, lai katalogs, ziņu lapa un rēķini tiktu publicēti regulāri.
• Rūpējieties, lai cilvēki satiktos un nodibinātu draudzīgas attiecības. Vēlams regulāri organizēt sabiedriskus un tirdzniecības pasākumus.
• Piesaistiet cilvēkus ar dažādām prasmēm un interesēm.

Lintona izstrādātā sistēma izrādījās veiksmīga, un kopš 1983. g. dažādās pasaules malās cilvēki ir radījuši līdzīgas grupas, kas lieto vārdu LETS. Ne visās no tām vietējā nauda tiek piesaistīta nacionālajai valūtai, daļā sistēmu norēķinu vienību pamatā ir stunda darba. Pārējie noteikumi saglabājas. 1999. g. sākumā pasaulē (Argentīnā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Ekvadorā, Francijā, Indonēzijā, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Meksikā, Nīderlandē, Peru, Senegālā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Venecuēlā, Zviedrijā un citur) bija zināmas vairāk nekā 2000 vietējās naudas sistēmas. Vairākās no minētajām valstīm LETS veidošanos aktīvi atbalsta arī valdības un pašvaldības.

Kontaktadreses

Zaļā brīvība: Rīga, Meža iela 4, tālr. 7613806, e-pasts zeme@latnet.lv, http://www.zalabriviba.lv

Literatūra

Maikls Dž. Kinslejs. Ceļvedis ekonomikas atveseļošanā: sabiedrības iesaistīšana vietēja mēroga attīstībā. VARAM, Norden AB, Rīga, 2000.
Richard Douthwaite. Short Circuit: Strenghtening Local Economics for Security in an Unstable World. The Liliput Press, Dublin, 1996.
Trauger Groh and Steven McFadden. Farms of Tomorrow Revisited: Community Suported Farms – Farm supported Communities. Biodynamic Farming and Gardening Association, Kimberton, 1997.
Peter Lang. Lets Work: Rebuilding The Local Economy. Grover Books, Bristol 1994.

Uz augšu

Enerģija
Uzlabojot māju siltumizolāciju, apkures sistēmas, dažādu sadzīves elektroierīču energoefektivitāti un to lietošanas paradumus, mājsaimniecībā izmantotās enerģijas (elektrības un kurināmā) daudzums var samazināties par 75 %.
Tas ne tikai atstātu vairāk naudas citām vajadzībām, bet arī samazinātu slodzi, ko enerģijas ražošana rada videi.

• Vienmēr turiet tīrus logus, spuldzes. Netīrumi var aizturēt trešdaļu gaismas.
• Neaizmirstiet izslēgt gaismu, televizoru, datoru u.c. ierīces, kad tās nelietojat.
• Iegādājoties jaunas mājsaimniecības iekārtas, pievērsiet uzmanību tam, cik daudz enerģijas tās patērē, un izvēlieties ekonomiskāko modeli, ko varat atļauties. Salīdzinot izmaksas, pie veikala cenas pieskaitiet arī izmaksas, kas radīsies preces ekspluatācijas laikā. Ņemiet vērā, ka elektrības un ūdens cena, visticamāk, celsies.
• Sāciet ar to, ka visbiežāk lietojamās spuldzes nomainiet ar energotaupošām. Šīs spuldzes, kaut arī maksā dārgāk, kalpo 5-10 reizes ilgāk un patērē 4-5 reizes mazāk elektrības. Ir nopērkamas dažādas jaudas, formas un krāsu spuldzes.
• Nelieciet karstu ēdienu ledusskapī. Ledusskapja sānus un augšu var no ārpuses nopakot ar siltumizolējošu materiālu. Rūpējieties, lai ledusskapja durvju blīves ir kārtībā un mugurdaļas virsma tīra.
• Gatavojot ēdienu, katlu un pannu vākiem jābūt cieši piegulošiem. Nelietojiet vairāk ūdens nekā nepieciešams. Piemēram, vārot olas, pietiek ar 1 cm biezu ūdens slāni. Tāpat, lai pagatavotu krūzi tējas, nav jāsilda pilna tējkanna ar ūdeni.
• Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēdiena gatavošanai var pagatavot īpašu kasti, kas ir nedaudz lielāka par visbiežāk lietojamo katlu. Tai ir jābūt ar vāku. Iztapsējiet to no visām pusēm, arī augšas. Siltumizolācijai var lietot spilvenus, vecas segas, sienu. Ja kastes ārpuse labi izskatās, to var lietot kā sēdekli (tas dos arī papildus siltumu). Visvienkāršāk ir kasti paslēpt gultā starp segām. Kastes vietā var izmantot arī atbilstoša lieluma virtuves skapīti. Gatavojot rīsus, putraimus, pākšaugus, vāriet tos tikai 1/6 daļu no vārīšanās ilguma, katliņu tūlīt ievietojiet kastē, rūpīgi iepakojiet un neaiztieciet trīs reizes ilgāk nekā būtu jāvāra ēdiens. Kad katliņš izņemts no kastes, tā jāizžāvē. Uz 1 kg brūno rīsu vajag 1,5 l ūdens, tie jāvāra 10 min. un jātur kastē 2 stundas, 1 kg pupu jāvāra 2 l ūdens 15 min. un tad 2 stundas jātur kastē. Šādi nedrīkst gatavot dārzeņus.
• Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju ēdieni. Iegūstot 1 kaloriju no zivīm, patērē 50 reizes vairāk enerģijas nekā dabūjot to no kartupeļiem un 60 reizes vairāk nekā no auzām. Tā pati zemes platība, ja to izmanto nevis liellopu barības, bet auzu cilvēku pārtikai audzēšanai, dod 8 reizes vairāk olbaltumvielu un 25 reizes vairāk kaloriju. Ja tur audzētu brokoļus, iegūtu 10 reizes vairāk olbaltumvielu un kaloriju, 20 reizes vairāk dzelzs, 80 reizes vairāk B vitamīnu un 600 reizes vairāk kalcija, kā arī iztērētu 50 reizes mazāk ūdens.
• Vasarā laukos var pagatavot vienkāršu saules dušu. Melnu mucu ar tajā iestiprinātu dušas cauruli novieto pietiekami augstu, lai tai varētu paiet apakšā. Kad mucā salietais ūdens ir sasilis, var mazgāties. Melnos traukos var arī sildīt ūdeni saulē trauku un drēbju mazgāšanai.
• Ziemeļeiropā apkurei izlieto pusi no mājsaimniecībā patērētā enerģijas daudzuma, bet to ir iespējams samazināt arī ar pavisam viegliem paņēmieniem. Atcerieties, ka aukstā laikā ir pavisam dabiski tērpties siltā apģērbā. Pielīmējiet aplodām gumijas vai silikāta blīves. Uz palodzes starp loga rūtīm ielieciet bieza auduma vai spilvenveidīgus vēja aizturētājus. Aizdrīvējiet šķirbas un aizlīmējiet logus. Pielieciet biezus aizkarus.
• Logu iekšējai virsmai var pielīmēt speciālu plēvi, kas samazina ārā izplūstošo siltuma daudzumu.
• Aiz centrālapkures radiatoriem pie ārsienām pielīmējiet siltumizolācijas plāksnes ar folijas pārklājumu vai vienkārši foliju, kas atstaros siltumu telpās. Regulāri noslaukiet putekļus, nelieciet radiatoriem priekšā mēbeles vai aizkarus, nežāvējiet uz tiem veļu. Tiem blakus var novietot ventilatoru, lai veicinātu siltā gaisa cirkulāciju.
• Bezmaksas konsultācijas par slodžu izvēli, elektroietaišu izbūvi, rekonstrukciju un ekspluatāciju, elektroenerģijas uzskaitēm, efektīvu un drošu sadzīves elektroierīču lietošanu, klientiem piemērotāko elektroierīču iegādi, energoefektīvu apgaismojumu sniedz Latvenergo efektivitātes centri.

Literatūra

Apkure privātmājās. Šķidrais kurināmais, elektrība, malka, siltumsūkņi, regulēšanas sistēmas, siltuma sistēmas. VARAM, Norden AB, Rīga 2000.
Fanija Blūma, Jānis Brizga, Zigmārs Ungurs. Alternatīvā enerģija, ekotehnoloģijas un apkures sistēmas. Zaļā bibliotēka sadarbībā ar Atbalsta fondu invalīdu uzņēmējdarbībai, Rīga 1999.
Ēku siltumefektivitātes paaugstināšana. VARAM Būvniecības departaments, Vides projekti, Rīga 1999.
Līdzsvarotas saimniekošanas rokasgrāmata NVO birojiem. DPU DIVIC, 1999.
Latvenergo: http://www.energo.lv Šeit ir arī kalkulators, ar ko aprēķināt, cik daudz enerģijas un naudas patērējat, mājās lietojot dažādas elektroierīces.

Kontaktadreses

Latvenergo efektivitātes centrs: Rīga, Pulkveža Brieža 12 (ieeja no Mednieku ielas), tālr. 7328512. (Līdzīgs centrs ir Liepājā, drīzumā tika atvērti – Bauskā, Jēkabpilī un Daugavpilī.)
Ilgtspējīgās enerģētikas informācijas birojs Spars: Rīga, Akadēmijas laukums 1, 447.istaba. Tālr. 7213566, e-pasts spars@bkc.lv

Uz augšu

Masu informācijas līdzekļi
Sabiedrības attieksmi pret dažādiem jautājumiem lielā mērā (lielākā, nekā domā pati sabiedrība) veido masu informācijas līdzekļi jeb masu mediji: prese, radio, televīzija, grāmatas, filmas, mūzika, internets.
Pirmkārt, no masu medijiem lielākoties ir atkarīgs, par kādiem jautājumiem sabiedrība vispār būs informēta. Īpaši tas attiecas uz notikumiem ārzemēs. Otrkārt, medijiem ir tendence atspoguļot tikai vienas puses viedokli, bet tai pašā laikā izlikties objektīviem. Ja arī kāds savādāk domājošs cilvēks tiek pie vārda, viņa teiktais, piemēram, tiek nogremdēts pozīcijas izteikumos, nepieļaujot vienlīdzīgas debates, kurās abām pusēm ir vienādas iespējas izteikties. Treškārt, informāciju izraujot no konteksta, svarīgiem notikumiem iespējams likt izskatīties nebūtiskiem vai piešķirt tiem pilnīgi citu nozīmi.
Uzskatāmu piemēru masu mediju ietekmei uz sabiedrības viedokli parāda ASV iedzīvotāju attieksme pret ģenētiski pārveidotu pārtiku. Kad pirms pāris gadiem Eiropā sākās plaši iedzīvotāju protesti pret šo pārtiku, kā pretarguments tika minēts tas, ka ASV sabiedrība to ir pieņēmusi un ēd jau gadiem. Tajā pašā laikā puse ASV iedzīvotāju vēl šodien par to neko nezina, jo šie pārtikas produkti nav marķēti un masu mediji neinformēja par to nonākšanu tirgū. Izņēmums bija zinātniskie žurnāli un mazi alternatīvie izdevumi, kam ir ierobežots lasītāju loks. Kad sakarā ar saspringto situāciju Eiropā arī ASV laikrakstos sāka parādīties ziņas par ģenētiski pārveidoto pārtiku, patērētāju reakcija tur īpaši neatšķīrās no eiropiešu rīcības.
Mediju teorētiķi Edvards Hermans un Noams Čomskis apgalvo, ka pastāv filtru sistēma, caur kuru tiek izsijātas ziņas, kas der publicēšanai. Šī sistēma sastāv no pieciem filtriem. Pirmais ir valdošo masu mediju firmu lielums, koncentrēts īpašums, īpašnieku bagātība un virzība uz peļņas gūšanu. Pārējie četri filtri ir reklāma; ziņu avotu izvēle; “smagā artilērija” jeb negatīva reakcija uz mediju paziņojumiem, piemēram, sūdzēšana tiesā vai reklāmas neievietošana; antikomunisms (vai cita nostāja, kas vērsta pret draudiem valdošajai ideoloģijai).
Latvijas medijos pausto viedokļu saistība ar mediju sakariem ar kādu konkrētu politisko partiju ir plaši zināma. Mediju īpašnieku kompānijas var darboties arī citās jomās un attiecīgi būt tieši ieinteresētas, lai medijā neparādītos informācija, kas var kaitēt to biznesa interesēm.
Masu mediju, tāpat kā citu uzņēmumu, darbības primārais mērķis ir gūt peļņu. Prese, radio un televīzija to dara, pārdodot reklāmdevējiem pieeju auditorijai, t.i., jūs. To uzskatāmi parāda, piemēram, Radio SWH, kur gandrīz pusi raidlaika aizņem reklāmas, un Diena, kur ir lappuses tikai reklāmai, bet nav nevienas lappuses, kurā tās nebūtu. Jo medijs ir atkarīgāks no reklāmas, jo lielākā mērā pārējais saturs kļūst tikai par tās fonu. Tāpēc parādās aizvien vairāk tukšas informācijas, kas auditorijā rada iekšēju nepieciešamību piemēroties demonstrētās patērētājsabiedrības prasībām. Statistika rāda – jo vairāk cilvēki skatās televizoru, jo vairāk viņi iepērkas, turklāt šis patēriņa pieaugums nav atkarīgs no tā, vai viņi skatās arī reklāmas pauzes. Masu mediji reti publicēs informāciju, kas ir pretrunā to reklāmdevēju interesēm, jo zaudēt ienākumos, ko tie sniedz, nozīmētu bankrotēt.
Ziņu avotu izvēli nosaka ne tikai šie ekonomiskie un politiskie apsvērumi, bet arī nespēja iegūt ārzemju ziņas no pirmajiem avotiem un no tā izrietošā nepieciešamība lietot lielo ziņu aģentūru sagatavoto informāciju, kas atspoguļo šo biznesa kompāniju attieksmi. Žurnālistiem nav ne laika, ne zināšanu, ne stimula iedziļināties kādā jautājumā. Bieži laika un valodu zināšanu trūkums, kā arī neziņa, kur meklēt alternatīvu informāciju, ir papildus iemesli, kāpēc masu mediju saturu lielā mērā nosaka ziņu aģentūru un kompāniju un valdības sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotā informācija.

• Mēģiniet iegūt iespējami vispusīgāku notikumu atspoguļojumu. Iegūstiet informāciju no dažādiem masu informācijas līdzekļiem, tostarp neatkarīgajiem un organizāciju izdevumiem. Jūs varat arī mēģināt atrast medijos pieminētos cilvēkus, lai uzzinātu viņu viedokli par jūs interesējošo jautājumu no pirmavota.
• Atšifrējiet saņemto informāciju. Tam var izmantot Hermana un Čomska filtru teoriju, lai noteiktu, kādi aspekti, iespējams, nav atspoguļoti vispār vai ir sagrozīti.
• Lai uzzinātu, kuras tēmas medijs visticamāk neatspoguļos pilnībā, noskaidrojiet, kas ir tā īpašnieki (un ar tiem saistītās kompānijas), un pievērsiet uzmanību lielākajiem reklāmdevējiem. Piemēram, ja izdevumā ir daudz lauksaimniecības ķimikāliju reklāmu, pozitīvi (vai vispār jelkādi) raksti par bioloģisko lauksaimniecību tajā droši vien būs reta parādība un tie jāmeklē citur.
• Ja jums ir ko teikt citiem un gribas to darīt, ir vairākas iespējas. Varat rakstīt vēstules uz laikrakstu redakcijām. Reizēm tās tiek arī publicētas.
• Varat piedāvāt rakstus preses izdevumiem. Vietējā prese vai specializēti izdevumi droši vien būs atsaucīgāki, ja vien spēsiet piedāvāt kvalitatīvu materiālu par konkrētajiem izdevumiem atbilstošām tēmām.
• Dibiniet paši savus medijus. Viens no vienkāršākajiem variantiem ir ar kopētāju pavairotas ziņu lapas, kādas bieži publicē skolnieki.
• Nodibiniet savu elektroniskā pasta ziņu lapu. Ja kāds no tās saņēmējiem izsaka vēlēšanos tikt izsvītrots no adresātu saraksta, dariet to nekavējoties.
• Jūs varat arī izveidot amatieru radio. Vācijas pilsētā Freiburgā darbojas vietējais radio, kurā nav reklāmas un visi cilvēki strādā bez atalgojuma. Tas raida dažādu nekomerciālu mūziku, vietējās ziņas, tematiskus raidījumus, arī pārraides nacionālajām minoritātēm. Šī radio sākumi meklējami septiņdesmitajos gados, kad Freiburgā notika protesti pret kodolatkritumu transportēšanu. Pirātiskais radio, kas nepārtraukti mainīja savu atrašanās vietu, palīdzēja koordinēt protesta akcijas.
• Internets ir pavēris samērā plašas iespējas. Tajā iespējams gan publicēt tekstus (rakstus, ziņas, interneta žurnālus, grāmatas), mūziku un vizuālās mākslas, gan raidīt interneta radio un televīzijas pārraides. Izsmeļošu informāciju par radio un interneta medijiem var iegūt no E-LAB/RIXC izdotā žurnāla “Akustiskā Telpa”.
• Savu vēstījumu jūs varat paust arī ar mākslas, mūzikas, teātra starpniecību. To dara, piemēram, grupa “Cita attieksme”, kuras dziesmas ir par dzīvnieku tiesībām un pret fašismu.

Likumdošana

Sakaru ministrijas pavēle “Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi”, spēkā no 01.01.1994.
Radio un televīzijas likums, spēkā no 11.09.1995.
Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, spēkā no 01.01.1991.
Ministru Padomes lēmums “Par radiofrekvenču spektra izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā”, spēkā no 07.10.1991.
Satiksmes ministrijas noteikumi “Radio un televīzijas līdzekļu tehniskās ekspluatācijas noteikumi”, spēkā no 30.06.1995.
Mediji Acoustic Space/ Akustiskā Telpa. Rīga, http://rixc.lv Jauno mediju kultūras centrs RIXC, 11.novembra krastmala 35, 201. un 94. telpa, e-pasts rixc@rixc.lv, re-lab@re-lab.net .
http://ozone.re-lab.net Interneta radio OZONE.
http://www.indymedia.org Neatkarīgo mediju centrs. Ziņas no daudzām pasaules malām.
http://www.mediachannel.org Mediju vērotāji daudzās valstīs. Pētījumi, kritika, jaunumi, mediju atšifrēšanas padomi bērniem un skolotājiem.
David Edwards. Free to be Human: Intelectual Self-Defence in an Age of Illusions. A Resurgence Book, Green Books, Totnes, 2000.

Uz augšu

Zaļie svētki un patēriņš
Svētki – gan jau sen pazīstamie, gan Latvijā nesen ienākušie – aizvien vairāk un vairāk pārvēršas par pienākumu iepirkties. Dāvanas, apsveikuma kartiņas, dekorējumi, īpašs ēdiens, dzērieni un varbūt arī apģērbs… Svētki ir kļuvuši par tipisku un būtisku patērētājsabiedrības iezīmi.
Patērētājsabiedrībā iepirkšanās kalpo kā līdzeklis dažādu vajadzību apmierināšanai: piederības pie kādas grupas nodrošināšanai, sociālā stāvokļa iegūšanai, nepieciešamības pēc dzīves dažādības, nepieciešamības kontrolēt personisko dzīvi un darbu piepildīšanai, apmierinājuma un laimes sajūtas iegūšanai. “Iepirkšanās sniedz jums izvēles un spēka sajūtu, kuras bieži nav pārējā dzīvē,” saka Judīte Viljamsone, “Reklāmas atšifrēšanas” autore.
Kā alternatīva patēriņa kultam ir zaļā patērētājfilosofija. Tā domājoši cilvēki pērk preces vai pakalpojumus, kas rada mazāku piesārņojumu un patērē mazāk neatjaunojamo vai apdraudēto resursu.
Zaļā patērētājfilosofija tālāk var izvērsties ētiskajā patēriņā: vērā tiek ņemts ne tikai produkta zaļums, bet arī citi aspekti, piem., vai ražotājs iegulda līdzekļus ieroču tirdzniecībā, izmēģina produktus uz dzīvniekiem vai izmanto slikti apmaksātu bērnu darbaspēku. Šādu ražotāju preci boikotē. Kā dažus boikotu objektu piemērus var minēt kompānijas Nike, Nestle, Mcdonald’s, Shell un ģenētiski pārveidoto pārtiku. Veiksmīgi boikoti spiež mainīt kompāniju uzvedības kodeksus. Pretstatā boikotiem produktus var pirkt to ētiskās vērtības dēļ. Tas attiecas, piemēram, uz godīgās tirdzniecības precēm (nabadzigo valstu siko amatnieku un zemnieku kooperativu ražojumi, kuru Rietumeiropas importētaju meērķis ir sniegt labumu ražotajāem, nevis pašiem pelnīt) un ētiskajām investīcijām (naudu nogulda, lai to izmantotu cilvēkiem un videi draudzīgu uzņēmumu kreditēšanai).
Antipatērētājfilosofija ir kā izaicinājums pieņēmumiem par to, kas nepieciešams šodienas sabiedrībai. Uzskatot, ka cilvēki, dzenoties pēc materiāliem labumiem, būtiski apdraud pasauli un sevi, tā uzdod jautājumu: “Cik daudz ir pietiekami?” Tā propagandē ne tikai zaļi vai ētiski ražotu preču pirkšanu, bet citu dzīves un biznesa veidu, kas atstātu mazāku iespaidu uz Zemi un kurā labsajūta nebūtu atkarīga no pirkšanas.

• Kas jums svētkos ir būtiskākais? Piemēram, Ziemassvētkos: Kristus piedzimšana, saulgrieži, ģimenes kopā sanākšana? Vai jums pietiek laika šim būtiskajam? Vai nepieciešams ievērot salīdzinoši jaunās tradīcijas, kā eglītes dedzināšanu, kāpostu sautēšanu, apdāvināšanos? Vai tādējādi netiek zaudēta svētku būtība?
• Saklājiet skaistu un veselīgu svētku (un ikdienas) galdu ar ēdienu, kas gatavots no svaigiem, bioloģiskiem Latvijas produktiem. Nelieciet svētku dēļ mirt dzīvniekiem, labāk izmēģiniet kādu jaunu veģetāru recepti.
• Atrodiet savu zemnieku saimniecību, no kuras regulāri iegādāties pārtiku. Latvijas zaļā karte (www.zalakarte.lv) var palīdzēt sameklēt piemērotāko bioloģisko saimniecību.
• Dāvanas, kas pasniegtas tikai pienākuma vai pieraduma pēc, neattaisno sevi.
• Dāviniet netradicionālas un praktiskas vai arī nemateriālas lietas, kas tik drīz nenonāks atkritumu spainī: piparkūku mīklu, kopīgu botāniskā dārza apmeklējumu, masāžu. Apsoliet mēnesi mazgāt traukus un tā arī dariet.
• Ieviesiet sev vēl vienus jaunus svētkus: Dienu bez iepirkšanās. Šo dienu novembra beigās (2001. g. 23. novembrī), kad sākas Ziemsvētku dāvanu meklēšanas drudzis, atzīmē daudzās valstīs, neiepērkoties un pārdomājot savus iepirkšanās paradumus un dzīves jēgu.
• Sastādiet sarakstu, kas ir jūsu pamatvajadzības un galvenās vērtības. Kā jūs tās apmierināt? Vai varat izdomāt veidu, kā tās piepildīt, samazinot patēriņu?
• Kad jūs ko pērkat, sāciet ar “ko man vajag”, nevis “ko es gribu”. Vai tā ir jūsu izvēle vai reklāmas ietekme uz jūsu apziņu? Vai jums ir nepieciešamas šīs preces pamatfunkcijas vai statuss, ko tā varētu sniegt? Izvairieties no plaši reklamētām precēm un no sajūtas, ka ar jums manipulē. Īpaši pirms lielākiem pirkumiem vispirms apsveriet visus veidus, kā jūs varbūt varētu iztikt bez šīs lietas.
• Aprēķiniet, cik stundas jums bija jāstrādā, lai nopirktu šo preci. Vai tas ir tā vērts?
• Nepērciet lietas, kuras izmantosiet reti, ja tās var noīrēt vai aizņemties. Varbūt izdevīgāk ir pirkt pakalpojumu, nevis produktu. Ja tomēr esat nolēmuši iegādāties reti izmantojamu sadzīves tehniku, mēģiniet kooperēties ar kaimiņiem un pirkt un lietot to kopīgi.
• Pērciet preces ar minimālu iesaiņojumu vietējo īpašnieku veikalos. Centies pirkt izturīgas lietas. Izvēloties starp līdzīgām precēm, dod priekšroku vietējiem ražojumiem un tiem, kas ir videi draudzīgāki. Latvijā ir nopērkamas arī preces ar ekomarķējumu, piem., Latvijas Ekoprodukts, Ziemeļu gulbis.
  
• Daudziem cilvēkiem ir savs Ahilleja papēdis jeb lieta, kas tiek iegādāta biežāk un vairāk nekā vēlams. Daži no viņiem ir atklājuši, ka ierobežot šo vājību palīdz piespraude, uz kuru veikalā, kad roka jau stiepjas pēc preces, var palūkoties un izlasīt “Šis ir mans āķis” vai līdzīgu tekstu.
• Jūs varat ar mierīgu sirdsapziņu reizēm atļauties lietas tikai sava prieka pēc, zinot, ka tas ir luksuss.
• Pērkot mazāk, mēs automātiski neveidojam labāku pasauli, tikai mazāk piesārņotu. Dzīvojiet vienkārši, lai visi var vienkārši dzīvot. Kā teica Gandijs: “Uz zemes ir gana vietas ikviena vajadzībām, bet ne ikviena alkatībai.”

Literatūra Inese Ābola, Inese Lapa, Māra Sīmane. Zaļā rokas grāmata. VAK, CCB, Rīga 1995.
Matiss Vakerneidžels, Viljams Rīss. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Kā samazināt cilvēka ietekmi uz zemeslodi. Norden AB, Rīga, 2000.
Vides Vēstis Nr. 23.
http://www.adbusters.org

Uz augšu

Zaļā māja
Līdz pat 90 % no savas dzīves cilvēks pavada iekštelpās. Mitras un drēgnas telpas, slikta ventilācija, celtniecības materiāli, sadzīves ķimikālijas izraisa t.s. “slimo māju sindromu”, kad cilvēki sūdzas par nogurumu, galvassāpēm un pazeminātām darbaspējām.
Latvijā parādās dažādas jaunas celtniecības tehnoloģijas un materiāli, kas bieži ir toksiski un ko aizliegts pārdoti Rietumeiropas tirgū, vai arī to ietekme uz veselību un vidi nav zināma. Importēto būvmateriālu īpatsvars Latvijas tirgū pieaug, kas nāk par sliktu vietējiem ražotājiem. Milzīgie ieguldījumi specializēto veikalu izveidē, TV un presē notiekošajās reklāmas kampaņās, bieži izmantotās dempinga cenas, sabiedrības zināšanu trūkums ir toksisko krāsu, PVC logu rāmju utt. importētāju lielākie ieroči. Tajā pašā laikā Latvijā ir daudz resursu, kurus varētu izmantot gan būvniecības un apdares materiālu, krāsu, laku ražošanai, gan arī dažādu sadzīves priekšmetu izgatavošanai. (Piemēram, nātres, kaņepāji virvēm, tapetēm, grīdu segumiem, teltīm. Lini apģērbam un pernicai. Dažādi augi, ko varētu kultivēt krāsu pigmenta iegūšanai. Salmu ķīpas celtniecībai.)
Zaļā māja ir ne tikai videi draudzīga konstrukcija, bet arī veselīga, harmoniska, ekoloģiska iekšējā un ārējā mājas telpa, kuru varam veidot, izmantojot šādus padomus:

• Pērkot veļas mazgāšanas līdzekļus, pievērsiet uzmanību to sastāvam. Fosfātu daudzumam jābūt minimālam, jo, nokļūstot notekūdeņos, tie veicina ūdenskrātuvju aizaugšanu ar aļģēm. Tā ir visnopietnākā problēma Baltijas jūrā. Citas vielas, no kurām jāizvairās, ir optiskie balinātāji, alkilbenzolsulfonāti (LAS), alkilfenoletoksilāti (APEO), perborāti un krāsvielas. Vides aizsardzības klubs kā vismazāk bīstamos veļas pulverus iesaka Mini Risk, Neutral un Regent.
• Neburzīgie kokvilnas un lina audumi ir apstrādāti ar ķimikālijām, lielākoties formaldehīda sveķiem, kas jutīgiem cilvēkiem var radīt alerģiskas reakcijas. Arī sintētiskās šķiedras, tādas kā poliesters, tiek apstrādātas ar formaldehīdu.
• No augu šķiedrām ražoti audumi lielākoties satur arī zināmu daudzumu pesticīdu atlieku. Daļu no tām valkātājs var absorbēt caur ādu. Lai samazinātu pesticīdu daudzumu, audumus pirms lietošanas izmērcē karstā ūdenī, kam pievienota dzeramā soda, etiķis vai boraks, un rūpīgi izmazgā.
• Istabas augi kalpo kā gaisa atsvaidzinātāji. Tie piesaista daļu kaitīgo izgarojumu, piem., formaldehīdu.
• Krāsu ražošanā izmanto daudzas toksiskas vielas. Īpaši bīstami ir šķīdinātāji, jo tie izgaro. Ir pat aprēķināts, ka pasaulē ik gadu no krāsām gaisā nonāk vairāk nekā 500 000 tonnu šķīdinātāju. Indīgi šķīdinātāji ir, piemēram, ksilols, benzols, toluols. Krāsu ražošanas procesā arī rodas daudz piesārņojuma, dažām krāsām tā daudzums vairākas reizes pārsniedz iegūto produkciju. No šiem indīgajiem kokteiļiem būtu jāizvairās.
• Viena iespēja ir gatavot krāsas pašiem pēc tradicionālajām metodēm, izmantojot lineļļu un terpentīnu. Piemēram olu temperas pagatavošanai vajadzīga tikai vārīta lineļļa, olas un ūdens vienādās proporcijās (un krāsu pigments, lai iegūtu tonētu krāsu). Olas baltumu sakuļ ar dzeltenumu un pievieno lineļļu. Maisot pakāpeniski pievieno ūdeni. Krāsu izkāš, atdalot rupjās daļiņas. Krāsa ir uzglabājama tikai neilgu laiku ledusskapī. To viegli krāsot, un tā ir ļoti izturīga.
• Izcils skaņas un siltumizolācijas materiāls ir salmu ķīpas. Tās var lietot, gan siltinot jau uzceltas mājas, gan arī jaunu ēku būvniecībā kā sienu pamatmateriālu. Salmu māju celtniecība, kas ir viena no populārākajām ekobūvniecības tehnoloģijām pasaulē, beidzot ir ieviesta arī Latvijā: Rencēnos ir uzcelta divstāvu skolas ēka.
• Ir radītas kompostējošās, vakuuma un seperācijas tualetes, kuru izmantošana un apsaimniekošana nerada higiēnas problēmas. Ar šo metožu palīdzību tiek ietaupīts dzeramais ūdens, samazināts ķīmisko vielu un toksisko savienojumu radītais vides piesārņojuma risks un barības vielu noplūšana ūdens baseinos.
• Individuālās mājās vai zemnieku saimniecībās ir ieteicams izmantot ekotehnoloģijas kā alternatīvās un videi draudzīgās notekūdeņu attīrīšanas metodes, kuru pamatā ir tādas dabiskās attīrīšanas iekārtu sistēmas kā augsnes filtri, dīķi, mitrzemes.

Šī izdevuma apjoms neļauj sniegt izsmeļošu ieskatu ekobūvniecībā, tikai pavēstīt, ka tāda pastāv. Lai sagatavotos konkrētu darbu veikšanai, nepieciešams vai nu atrast pieredzējušu personu, vai arī (kas droši vien ir reālāk) vismaz iepazīties ar atbilstošu literatūru, kuras piemēri ir minēti tālāk.

Literatūra

Inese Ābola, Inese Lapa, Māra Sīmane. Zaļā rokas grāmata. VAK, CCB, Rīga 1995.
Fanija Blūma, Jānis Brizga, Zigmārs Ungurs. Alternatīvā enerģija, ekotehnoloģijas un apkures sistēmas. Zaļā bibliotēka, Rīga 1999.
Peters Ridderstolpe. Kā uzlabot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nelielos ciematos. Latvijas Koalīcija par tīru Baltiju, Rīga 1999.
Bertil Clavensjö, Gustav Åkerblom. Radona grāmata: pretradona pasākumi. VARAM, Jāņa sēta, Rīga 1997.
P. un M. Kruše, D. Althauss, I. Gabriēls. Ekoloģiskā būvniecība. VAK apvienība “Arkādija” sadarbībā ar “Bundstift”, “Bildungswerk Umwelt und Kultur” un a/s “Preses nams”, Rīga 1995.
Tradicionālie krāsu veidi ēku celtniecībā. Zviedrijas Valsts Antikvārā Pārvalde, 1998.
Vides Vēstis Nr. 34., VAK, Rīga.
Edward Harland. Eco-Renovation: The ecological home improvement guide. Green Books in association with The Ecology Building Society, Totnes 1999.
Matts Myhrman and S. O. MacDonald. Build it with Bales: A Step-by-Step Guide to Strw Bale Construction. Version Two. Out On Bale, Tucson, 1999.
David Pearson. The Natural House Book: Creating a healthy, harmonious, and ecologically-sound home environment. A Gaia Original. A Fireside Book. Simon & Schuster Inc., New York, London, 1989.
Kontaktadreses

Konsultācijas par notekūdeņu menedžmentu individuālām mājām un ciematiem, alternatīvām tualešu sistēmām un risinājumiem ūdens taupīšanai sniedz SIA “Aprite”, Gaujas iela 56, Cēsis, LV-4101, tālr.4125033, e-pasts aprite@apollo.lv Uz augšu

Izdevums sagatavots REC Latvijas biroja finansētā projekta “Āgenskalna studiju loki” ietvaros. Konsultēja Ruta Bendere un Ģirts Strazdiņš.
Izdevējs: Zaļā brīvība. Rīga, 2001.