Veģetārisms.lv, “Dzīvnieku drauga fonds”, “Dzīvnieku SOS”, Zaļā alternatīva”, “Zaļā brīvība” un “Zemes draugi” aicina Latvijas iedzīvotājus samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, lai tādējādi uzlabotu savu veselību, nodrošinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus, kā arī mazinātu ciešanas, kuras cilvēki savu vēlmju apmierināšanas nolūkā nodara dzīvniekiem un dabai kopumā.
Gaļas, piena un olu patēriņa samazināšana ir vienkāršākais un, iespējams, pats efektīvākais veids, kā uzlabot sabiedrības veselību, mazināt zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas, mežu izciršanas, sugu izzušanas un globālās sasilšanas tempus.
“Mājlopi ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju,” vēstīts Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, ko publicēja 2006. gada novembrī un kura pilnais teksts pieejams www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm.
ANO apkopotā informācija atklāj, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā transports. Lopkopības vajadzībām šobrīd izmanto 30 procentus visas sauszemes un 70 % lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni.
Dzīvnieku izmantošana uzturā nozīmē resursu neefektīvu izmantošanu. Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru enerģētiskā vērtība ir viena kilokalorija, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kuru vidējā vērtība ir 29 kcal. Attīstītajās valstīs mājlopiem izbaro lielāko daļu no kopējās labības ražas.
Tas nozīmē, ka veģetārieša pabarošanai izmanto daudzreiz mazāk augu, mazāku zemes platību, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai.
Ir svarīgi samazināt pieprasījumu pēc lielfermu produkcijas, jo tieši tās izšķērdē visvairāk resursu, rada lielāko piesārņojumu un bieži vien nespēj nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus dzīvniekiem. Mazajās lauku saimniecībās resursi tiek izmantoti lietderīgāk, to ietekme uz vidi ir minimāla un dzīvnieku turēšanas apstākļi lielākoties ir labāki.
ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā mirušās zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām u. c. Piemēram, ASV mājlopiem tiek izbaroti 50 % no visām saražotajām antibiotikām, un tās ar gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā.
Bez tam veģetārs un vegāns uzturs (tāds, kas sastāv tikai no augu izcelsmes produktiem) ir veselīgāks nekā diēta, kurā ietilpst daudz dzīvnieku izcelsmes produktu. ASV un Kanādas uztura speciālistu organizācijas apliecina, ka sabalansēts veģetārs un vegāns uzturs ir veselīgs un sniedz vairākas priekšrocības, tas ir piemērots visiem cilvēkiem, arī grūtniecēm, zīdītājām, bērniem un pusaudžiem, kā arī veciem cilvēkiem.
Pārmērīga dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana ir iemesls daudzām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.
Uztura speciālisti informē, ka cilvēkiem, kas patērē nelielu daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktu vai nelieto tos vispār, ir mazāks aptaukošanās un augsta asinsspiediena risks, mazāks risks saslimt ar otrā tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi, kā arī mazāks risks iegūt rezistenci pret antibiotikām.
Augu valsts produkti cilvēku var nodrošināt ar visām vielām, kas jāuzņem ar uzturu. Gaļā, olās un pienā nav nekā unikāla, nekā tāda, kā nebūtu citur. Dzīvnieki visas uzturvielas tiešā vai netiešā veidā uzņem no augiem. Lielākā daļa dzīvnieku augus ēd tieši, bet gaļēdāji augos esošās vielas uzņem ar citu dzīvnieku starpniecību. Cilvēks – tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku – visas uzturvielas var uzņemt ar augu valsts produktiem, turklāt tas ir veselīgi, ērti un nav dārgi.
Arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, var dot savu artavu augstākminēto problēmu risināšanā un apliecināt rūpes par savu, Latvijas un visas pasaules nākotni.