Sezonāla pārtika ir lētāka, garšīgāka un daudzveidīgāka. Pārtiku, kas pieejama cauru gadu, iegūst no augu šķirnēm, kuras veidotas, lai atvieglotu ražošanu, bet parasti ir kompromiss garšas un barības vielu ziņā. Arī sezonā ievākta un sasaldēta pārtika ir vitamīniem un barības vielām bagātāka nekā citā laikā audzētā. Foto: Belinda Petri, Tribute to Mum’s Garden

Katru dienu redzu desmitiem cilvēku ēdam ātrās uzkodas, lai bez lieka laika tēriņa paspētu uz darbu vai svarīgu tikšanos. Mēs tik daudz domājam, runājam un pat sapņojam par ēdienu, bet nekad neatlicinām laiku, lai to pa īstam izbaudītu. Pasaules senākajiem iedzīvotājiem un vēl dažām kultūrām mūsdienās ēdiens nozīmē ne tikai miesas izsalkuma remdēšanu, bet arī dvēseles barošanu.

Reiz es tiku ielūgta pie Rīgā mītošiem kanādiešu izcelsmes draugiem uz pusdienām. Gaisā virmoja sautētu dārzeņu smarža, mēs sēdāmies pie galda, un tālāk sekojošais manī izraisīja mazu apjukumu un pēc tam izteikti dziļas pārdomas. Mēs sadevāmies rokās, tad sekoja klusums, no sirds dziļumiem nākuši smaidi un visbeidzot pateicības vārdi par iespēju būt kopā un baudīt šo Dieva dāvāto maltīti, aicinājums atcerēties tos, kuru šķīvji tik drīz vien netiks piepildīti ar tik kārdinošo ēdienu, un tos, kuru darba dēļ mēs varam izbaudīt šo brīnišķīgo mirkli – notiesāt ēdienu. Šie vārdi skanēja kā pasaules vienotības un draudzības apliecinājums, kas piepildīja mani ar mieru un harmoniju un galu galā padarīja manu maltīti par fantastisku notikumu.
Pateicība par ēdienu ir veids kā nomierināt sevi, izjust vienotības sajūtu ar cilvēkiem, kuri izbauda šo mirkli kopā ar tevi, un visu pasauli, kas tevi spēcina, nodrošinot tevi ar pārtiku. Pateicoties mēs sevī atmodinām apslēptu cilvēces vajadzību sevi izjust kā daļu no plašās pasaules, mēs spējam novērtēt cits citu, dabas dotās dāvanas un Zemes patieso burvību.
Jau no bērna kājas mēs ar ēšanu saprotam kaut ko citu, ne rūpēšanos par sevi un sevis paša cienīšanu. Mēs mēdzam norīt barību, to īsti nesakošļājot un neizbaudot. Patiesībā šodienas aizņemtajam cilvēkam ēdiens nozīmē to pašu, ko naktsmiegs, proti, enerģijas atjaunināšanas nepieciešamību lielākiem darba panākumiem rītdienai. Ēšana steigā nozīmē to pašu, ko saņemt mīlestības vēstuli no pašas mātes Zemes, bet tā arī nekad to kārtīgi neizlasīt. Retais gan aizdomājas, ka ātrās uzkodas un vēl ātrāka to notiesāšana nodara vairāk ļauna nekā laba. Patiesībā hamburgeri, kas satur aptuveni 41% tauku un 10 reizes palielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ar vēzi, mūs arvien pietuvina savas vienīgās dzīves noslēgumam.
Ir tik daudz veidu, kā pirms maltītes pateikties par ēdienu un stiprināt mieru un saticību, cik cilvēku sirdis, kas ir iepazinušas laimi un pateicības prieku. Īss klusuma mirklis, īss dzejolis vai lūgšana, kopīgi dziedāta dziesma spēj padarīt ēdienreizi par patiesu pārpilnības mirkli, atjaunot cilvēku attiecību skaistumu un dvēseles līdzsvarotību, cilvēkus padarīt par cilvēkiem.
Es cienu cilvēkus, kuri spēj mainīt savus ēšanas paradumus, kas ietekmē viņu veselību un planētas dzīvotspēju. Vesels cilvēks ir laimīgs, jo viņam pieder ķermenis, par kuru viņš rūpējas, gādājot tam veselīgu un dabisku pārtiku. Viņš neēd gaļas produktus, kas palielina risku saslimt ar sirds slimībām, vēzi, diabētu un citām gadsimta kaitēm. Viņš bauda dzīvi un novērtē tās sniegtās izvēles iespējas. Man tev ir ārkārtīgi labas ziņas – tu vari būt šāds cilvēks, tu vari atjaunot savu ķermeni un dziedināt sevi, atnesot svētību mūsu vienīgajai planētai un tās iemītniekiem.
Katru dienu no bada mirst tūkstošiem bērnu un pieaugušo. Tā ir pasaules realitāte, kas mūs izaicina, liek kļūt cilvēcīgiem. Tad, kad mēs atceramies tos, kuri ir šīs traģēdijas upuri, mēs spējam novērtēt savu barojošo maltīti, mēs atskatāmies uz savu dzīvesveidu: vai tas, ko mēs darām, ietekmē šo nelaimīgo cilvēku likteņus, vai tas liek mums pašiem sev pajautāt, vai mani ieradumi un tas, kam es ticu, kalpo patiesajai dzīves jēgai.
Katru gadu 40% no pasaules graudu ražas tiek izbaroti fermu dzīvniekiem, nevis badā mirstošiem cilvēkiem. Ja ikviens mūsu planētas iedzīvotājs kļūtu par veģetārieti, mēs varētu nodrošināt ar pārtiku 10 miljardus cilvēku. Mēs ikviens varam piedalīties šajā brīnišķīgajā pasaules uzlabošanas misijā, ietverot savā ikdienas uzturā pilnvērtīgu dabas dotu pārtiku. Turklāt paēdināt dvēseli nozīmē barot to ar mīlestībā tapušu ēdienu – ne nokautu dzīvnieku mirstīgajām atliekām, bet ar vitamīniem bagātu dabas barību.
Mēs katrs varam izvēlēties, vai nodzīvot pilnvērtīgu un skaistu dzīvi, vai vairot mīlestību un saticību pasaulē, vai vienaldzīgi pievērt acis uz badā mirstošo pasauli un karā izpostītiem cilvēku sapņiem. Mēs varam katrs sevī radīt to brīnišķīgo personu, kas rūpējas, ciena un mīl. Labākai rītdienai!