2014. gada pasaules dabas kapitāls tika iztērēts par vienu dienu ātrāk kā pagājušajā gadā. Līdz ar to, šī gada ekoloģiskā parāda diena ir jau 19. augustā, kad mēs esam iztērējuši visu šī gada dabas kapitāla budžetu. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo uz parāda. Ja tā būtu banka, nebūtu nekādu problēmu, jo „overdraftu piešķirtā limita ietvaros Jūs varat izmantot kā vēlaties – gan plānotiem, gan neplānotiem izdevumiem”. Taču mūsu parāds planētai jau ir iekrājies, jo kopš 1980iem gadiem jau tērējam vairāk dabas resursu un radam lielāku piesārņojumu, kā planēta gada laikā spēj nodrošināt un absorbēt.
Ekoloģisko parādu rēķina izmantojot metodi, ko izstrādājis un attīstījis Global Footprint Network sadarbībā ar daudziem pētniekiem visā pasaulē. No šiem aprēķiniem izriet, ka pašreizējās ekoloģiskās pēdas nodrošināšanai nepieciešama pusotra planēta Zeme. Ja turpināsies pašreizējās tendences iedzīvotāju skaita pieaugumā un turpinās palielināties pieprasījums pēc enerģijas un pārtikas, šī gadsimta vidū mūsu vajadzību apmierināšanai jau būs vajadzīgas 3 planētas.
Aizņemtā nauda bankai būtu jāatdod, bet savu dabas kapitāla aizņēmumu mēs vēl neesam sākuši atmaksāt. Tas gulsies uz nākamajām paaudzēm, kurām nāksies risināt mūsu radītās problēmas un cīnīties ar klimata izmaiņām un citām vides problēmām, cenšoties apmierināt savas ikdienas vajadzības.
Pašlaik 86% pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur ekoloģiskā pēda pārsniedz attiecīgās valsts dabas kapitāla apjomu. Taču Latvijā dabas kapitāls uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši liels. Līdz ar to lokāli mūsu dabas kapitāls nepārsniedz pieejamos resursus, bet globāli Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda pēdējā laikā strauji aug un pārsniedz globāli uz vienu pasaules iedzīvotāju pieejamo bioproduktivitāti. (vairāk par ekoloģisko pēdu Latvijā skatīt šeit).