Maijā Tallinā notika otrā un noslēdzošā projekta darbnīca, kuras laikā AirClim, (Zviedrija), Institute of Baltic Studies (Igaunija), ECAT (Lietuva), Polijas Vēja enerģijas asociācija, kā arī Zaļā brīvība dalībniekus iepazīstināja ar redzējumu un risinājumiem tām problēmām atkrastes vēja parku būvniecībā, kas tika izceltas kā būtiskākās iepriekšējā tikšanās reizē. Diskusijas dalībnieki pārstāvēja reģionus ar atkrastes vēja potenciālu, ostas, zvejnieku asociācijas, pētniecības organizācijas, kā arī vides organizācijas un iedzīvotājus.
Ekonomiskie ieguvumi un finanses
Atkrastes vēja parku sociālā akcepta priekšnoteikumi ir atklātība atkrastes vēja projektu virzībā un godīgi finanšu ieguvumi arī vietējā līmenī. BALOWIL apskatītie risinājumi ietver, vairākus piemērus:
- obligāti vai brīvprātīgi vēja parku attīstītāju pienākumi veikt ieguldījumus vietējā attīstībā;
- kooperatīvus enerģijas infrastruktūras īpašuma modeļus, veicinot arī energokopienu asociāciju un iedzīvotāju iesaisti
- publiskā finansējuma izlietojuma caurskatāmību un līdzdalību nacionāla mēroga enerģētikas stratēģijas veidošanā
- jaunu interešu aizstāvības platformu izveidi vai esošo iesaistīšanu.
Ietekme uz tūrismu un īpašumu vērtību
Vēja parku attīstība var skart citu nozaru ekonomisko izaugsmi. Lielākoties ietekmes uz tūrismu novērtējums nav obligāta saskaņošanas procedūru daļa, taču atkrastes vēja parku attīstītājiem būtu ieteicams to veikt, ievērojot dažādus parametrus, kas skar gan ainavu, gan tūristu pārvietošanos, piekļuvi teritorijām un industrijas pārstāvju intereses u.c.Gadījumos, kad atkrastes vēja parki negatīvi ietekmē citu īpašumu vērtību, jāapsver kompensācijas shēmas.
Mainoties sabiedrības priekšstatiem par ekonomiku un ilgtspēju, atkrastes vēja parki varētu kalpot arī kā tūrisma objekts un papildinājums vietējā ainavā, ne traucēklis. Papildus aktivitātes turbīnu tuvumā gan varētu notikt tādā gadījumā, ja attīstītāji būtu atvērti un gribētu to iekļaut kā apskates objektu.
Komunikāciju ar sabiedrību
Projektu attīstītājiem un pārvaldes institūcijām jāgarantē pieejamas un uzticamas informācijas sniegšana jau no ieceres izstrādes sākuma. Diskusijā tika apspriesta iedzīvotāju padomju loma, kas varētu pārraudzīt un sniegt savas rekomendācijas atkrastes vēja parku projektiem. Mērķtiecīga vietējās sabiedrības iesaiste palīdzētu risināt ne tikai komunikācijas problēmas, bet būtu pamats vietējo kultūras vērtību un identitātes aizstāvībai.
Ietekme uz putniem un jūras radībām
Rūpīgi izvēlēta un monitorēta atkrastes vēja parku vieta var mazināt negatīvo ietekmi uz putnu migrāciju. Pastāv iespēja vēja turbīnas atslēgt uz laiku, kad vērojama vislielākā migrācija. Jūrā izvietotās turbīnas var kalpot kā mākslīgie rifi un palielināt ūdens dzīvnieku skaitu, nodrošinot gan patvērumu, gan barības ieguvi citiem dzīvniekiem.
Infrastruktūras un materiālu dzīvescikls
Tehnoloģiju attīstībā vēlams līdz minimumam samazināt to ražošanas ietekmi uz vidi. 80–90% demontēto vēja turbīnu detaļu tiek pārstrādātas, jo lielāko daļu no tām veido betons, tērauds un čuguns. Šiem materiāliem Eiropā ir aktīvs aprites ekonomikas tirgus. Pārējos 10–20% veido turbīnu lāpstiņas, kas satur stiklašķiedru un epoksija sakausējumus – notiek pētījumi un pilotprojekti, lai saprastu, kā tos efektīvāk izmantot atkārtoti.
Atkrastes vēja parku ietekme uz vizuālo ainavu
Vēja parku redzamību ietekmē attālums no krasta atkarībā no projekta mēroga, tehnoloģijas un jūras baseina īpašībām. Piemēram, Gemini vēja parks Ziemeļu jūrā atrodas 85 km no piekrastes un nav saskatāms no sauszemes. Savukārt Bloka salas vēja parks ASV atrodas 6 km attālumā no krasta līnijas un kļuvis par daļu no salas identitātes. Plānojot vēja turbīnu izvietojumu, arī vizuālajai kompozīcijai ir nozīme, kas var papildināt vai nonākt kontrastā ar vietai raksturīgajām iezīmēm. Virtuālās realitātes, scenāriju un līdzdalīgās kartēšanas rīki piedāvā risinājumus, kā vēja parku vizuālo ietekmi izvērtēt un vienoties par konkrētu risinājumu.
Skats no dalībnieka puses un tālākie soļi
“Kas mani iepriecināja šajā projektā – to īsteno profesionālas nevalstiskās organizācijas, kas tajā pašā laikā nekuļas tikai savā sulā, bet iesaista diskusijās gan zivsaimniecības, gan pašvaldību, ostu un NVO pārstāvjus, “ pēc semināra pauda Linda Ulāne no biedrības “Radi Vidi Pats” Liepājā.
“Man patīk, ka risinot vienu problēmu, mēs varam atrisināt kaut ko citu – gan atsperties enerģijas neatkarībā, gan, piemēram, palielināt bioloģisko daudzveidību jūrā tieši turbīnu tuvumā.”
Linda dalījās arī bažās, par kurām aizdomājusies pēc pasākuma – mums ir vesels saraksts lielisku priekšlikumu un risinājumu, bet jautājums – ko tālāk? Nav solīts, ka tiem būs nozīmīga loma turpmākos lēmumos.
Šādas tīklošanās un diskusijas jo īpaši Baltijas valstu vidū ir svarīgas, jo ļauj novērtēt situāciju atjaunīgās enerģijas jomā tepat kaimiņvalstīs un uzdot jautājumus cits citam. Būtiskas tās arī tamdēļ, ka jau tagad Baltijas valstīm top kopīgi vēja parku projekti un nākotnē šīm sadarbībām būs aizvien nozīmīgāka ekonomiska loma.
Balstoties uz labo piemēru izpētes un diskusijas rezultātiem, projekta komanda līdz rudenim sagatavos ziņojumu politikas veidotājiem, vēja parku attīstītājiem un plašākai sabiedrībai.
Vairāk informācijas par projektu BALOWIL un atkrastes vēja projektiem: krista@zalabriviba.lv
Foto: Nicholas Doherty on Unsplash