Latvijā arvien tik saražots neliels vēja enerģijas apjoms, taču daudz projektu ir saskaņošanas procesā. Pārejā uz atjaunīgos energoresursos balstītu elektroapgādi vēja enerģijas īpatsvars ir būtiski jāpalielina. Tomēr Latvijā arvien iztrūkst vienotas vēja enerģijas stratēģijas, kas enerģētikas mērķus sasaistītu ar telpisku perspektīvu – apvienojot infrastruktūras, teritoriju attīstības, ainavu pārmaiņu un dabas aizsardzības jomas dažādos plānošanas reģionos un pašvaldībās. Tas apgrūtina gan vides ietekmju izvērtēšanu, jo katra projekta īstenošana ir jāņem vērā ne tikai vietējie faktori, bet arī kumulatīvās ietekmes un ilgtermiņa plāni.
Organizējām institūciju sanāksmi, lai kopā ar vides, enerģētikas un telpiskās plānošanas ekspertiem pārrunātu aktuālās tēmas – vai Latvijā tiks izstrādāta vēja enerģijas paātrinātai attīstībai piemērotāko teritoriju karte, kā to paredz pārstrādātā Atjaunīgo energoresursu direktīva, un kā mazināt jauno enerģētikas projektu slodzi uz mazāk skartām dabas ekosistēmām.
Diskusijas galvenās atziņas:
- Atjaunotā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP2030) projekts nenosaka kopējo vēja parku saražotās elektroenerģijas vai uzstādīto jaudu mērķi. Arī bāzes scenārijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars 2030. gadā pārsniedz 70%.
- Pārstrādātā ES Atjaunīgo energoresursu direktīva (REDIII)1 nosaka jaunus pienākumus dalībvalstīm veikt AER projektiem piemērotāko ( paātrinātās attīstības) teritoriju kartēšanu un plānošanu, kam piemērojamas paātrinātas atļauju procedūras Saskaņā ar NEKP2030 Latvija to veiks 2025. gadā. Publicēts arī Vēja enerģijas rīcības plāns.2
- Latvijā arvien ir ļoti zems vēja enerģijas ražošanas īpatsvars. Projektiem (ar apstiprinātiem IVN) ir rezervētas pārvades sistēmas jaudas, pagaidām papildus atļaujas netiek izsniegtas, taču iecerēto projektu īstenošana nenorit raiti. Pastāv izteiktas reģionālas atšķirības novadu vidū, noteicošā ietekme infrastruktūras pieejamībai.
- Vēja parku projektu IVN sarežģīta ir kumulatīvo ietekmju izvērtēšana, iztrūkst informācijas par iepriekš apstiprinātajiem projektiem un projektu realizācijas gaitu. Nepieciešams regulējums par zemfrekvences trokšņa robežlīmeņiem.
- Jāizstrādā ainavu ekoloģiskajā plānošanā balstīta politika par vēja parku izvietošanu meža zemēs, vērtējot arī saistītās infrastruktūras ietekmi (tīkli, ceļi, meliorācija).
- Turpinās diskusijas ar putnu ekspertiem par vadlīnijām un risku karti. Ar regulējumu jānostiprina esošie dati par aizsargājamām dabas pamatnes vērtībām, lai skaidrāk noteiktu izslēdzamās teritorijas.
- Prioritāra būtu degradēto teritoriju izmantošanas veicināšana pašvaldībās, potenciāls arī sinerģijai ar dabas daudzveidības pasākumiem. Pagaidām nav mehānismu, kā novērst atjaunīgās enerģijas projektu attīstību teritorijās, kas rada papildus slodzi uz dabas ekosistēmām.
- Jāpilnveido sertificēto dabas ekspertu sistēma, iespējams, to veidojot kā Dabas aizsardzības pārvaldes iekšējo resursu. Jāparedz vairāk resursi dabas un vides institūciju kapacitātes stiprināšanai, ar vēja enerģijas projektiem ievērojami palielinājies darba apjoms.
- Energokopienu projektiem arī vēja enerģijas jomā ir perspektīva. Jānoslēdz arī kompensācijas maksājumiem pašvaldībām regulējuma izstrāde.
- Jāuzlabo vēja enerģijas telpiskās plānošanas ietvars, kas sasaista enerģētiskas nozares mērķus ar telpisku un datos balstītu vīziju dažādos pārvaldības līmeņos – kopējais skatījums uz līdzšinējo projektu attīstību dažādos posmos, infrastruktūras resursiem, reģionālo mērķu sadalījumu, prioritārām teritorijām. Procesa virzītājam vajadzētu būt Klimata un enerģētikas ministrijai.
Ar pilnu diskusijas materiālu var iepazīties šeit: