Skip to content

2000. g. marts

 

Preambula

Zemes vēsturē ir pienācis izšķirošs brīdis, kad cilvēcei ir jāizvēlas, kāda būs tās nākotne. Tā kā pasaule kļūst savstarpēji aizvien ciešāk saistīta un vieglāk ievainojama, nākotnē var gan slēpties draudi, gan pavērties plašas iespējas. Lai virzītos uz priekšu, mums jāatzīst, ka šajā krāšņajā kultūru un dzīvesveidu daudzveidībā mēs tomēr esam viena cilvēces ģimene un viena Zemes kopiena, ka liktenis mums visiem ir kopīgs. Mums jāsaliedē spēki, lai radītu ilgtspējīgu vispasaules sabiedrību, kuras pamatos būtu cieņa pret dabu, vispārējām cilvēktiesībām, taisnīgu ekonomiku un mieru. Tāpēc ir absolūti nepieciešams, lai mēs, Zemes cilvēki, atzītu, ka esam atbildīgi cits cita, plašākas dzīvo organismu kopienas un nākamo paaudžu priekšā.

Mūsu mājas – Zeme
Cilvēce ir daļa no bezgalīgā, attīstībā esošā Visuma. Mūsu mājās
uz Zemes mīt neatkārtojams dzīvības formu kopums. Dabas spēku ietekmē par eksistenci nākas pacīnīties, un tā ne vienmēr ir droša, tomēr Zeme ir nodrošinājusi dzīvības attīstībai nepieciešamos apstākļus. Dzīvības formu kopienas pielāgošanās spējas, kā arī cilvēces labklājība ir atkarīga no tā, vai tiks saglabāta biosfēras un visu ekoloģisko sistēmu veselība, bagātīgs augu un dzīvnieku sugu klāsts, auglīgas augsnes, nepiesārņoti ūdeņi un tīrs gaiss. Dabai un tās ierobežotajiem resursiem jābūt visu cilvēku uzmanības lokā. Mums ir svēts pienākums aizsargāt Zemes dzīvotspēju, daudzveidību un skaistumu.

Globālā situācija
Šobrīd valdošie ražošanas un patēriņa modeļi izposta vidi, izsmeļ resursus un izraisa sugu masveida izmiršanu. Tiek apdraudēta kopienu pastāvēšana. Šādā veidā panāktās attīstības sniegtie labumi netiek sadalīti vienlīdzīgi, un plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem kļūst lielāka. Visā pasaulē daudz ciešanu izraisa netaisnība, nabadzība, izglītības trūkums un vardarbīgi konflikti. Cilvēku skaits ir sasniedzis līdz šim nebijušus apmērus, tāpēc ekoloģiskās un sociālās sistēmas ir pārslogotas. Pasaules drošības pamati ir apdraudēti. Šīs tendences ir postošas – taču tās iespējams novērst.

Priekšā stāvošie izaicinājumi
Izvēle ir mūsu ziņā: vai nu sadarboties visas pasaules mērogā, lai rūpētos par Zemi un cits par citu, vai arī riskēt, ka iznīksim gan paši, gan visa pārējā dzīvība. Mūsu vērtību sistēmas, institūcijas un dzīvesveidu ir nepieciešams izmainīt pašos pamatos. Mums jāsaprot, ka tad, kad ir nodrošinātas pamatvajadzības, būtiskākais, lai cilvēki attīstītos, ir pašiem kļūt par kaut ko vairāk, nevis iegūt vairāk mantas. Ar mūsu zināšanām un tehnoloģiju palīdzību iespējams nodrošināt ikvienu un samazināt ietekmi uz vidi. Globālas pilsoniskās sabiedrības izveidošanās ļauj pasauli padarīt demokrātisku un cilvēciskāku. Vides, ekonomikas, politikas, sociālās un garīgās sfērās problēmas ir savstarpēji saistītas, un visi kopā mēs tām varam atrast visaptverošus risinājumus.

Vispārējā atbildība
Lai šos centienus īstenotu, mums jāapņemas dzīvot, izjūtot vispārēju atbildību, apzinoties sevi gan kā visas Zemes kopienas, gan arī vietējo kopienu sastāvdaļu. Vienlaikus mēs esam kā dažādu nāciju, tā arī vienotas pasaules, kurā vietējais un globālais līmenis ir cieši saistīts, pilsoņi. Ikviens ir atbildīgs par cilvēku un plašākas dzīvās pasaules labklājību tagad un nākotnē. Cilvēces solidaritātes un radniecības ar citām dzīvām būtnēm sajūta tiek stiprināta, ja dzīvojam, godājot esamības noslēpumu, jūtot pateicību par dzīvības velti un pazemīgi saskatot cilvēka vietu dabā.
Mums steidzami nepieciešamas kopīgas pamatvērtības, kas veidotu ētisko pamatu nākotnes pasaules sabiedrībai. Tālab, vienoti cerībā, mēs apstiprinām šādus savstarpēji saistītus ilgtspējīga dzīvesveida principus kā kopīgu standartu, pēc kura vadītos un savu rīcību izvērtētu visi cilvēki, organizācijas, uzņēmumi, valdības un starptautiskās institūcijas.

 

Principi

I. Cieņa un rūpes par dzīvības kopienu

1. Cienīt Zemi un dzīvību visā tās daudzveidībā.
a) Atzīt, ka visas būtnes ir savstarpēji saistītas un ka vērtība ir ikvienai dzīvības formai neatkarīgi no tās nozīmes cilvēka acīs.
b) Apliecināt ticību visiem cilvēkiem piemītošajai pašcieņai, kā arī cilvēces intelektuālajam, mākslinieciskajam, ētiskajam un garīgajam potenciālam.

2. Ar sapratni, līdzcietību un mīlestību rūpēties par dzīvības kopienu.
a) Atzīt, ka līdz ar tiesībām būt dabas resursu īpašniekam, tos apsaimniekot un izmantot, mums ir pienākums novērst vides postījumus un aizsargāt cilvēktiesības.
b) Apliecināt, ka, pieaugot brīvības, zināšanu un varas pakāpei, palielinās arī atbildība par kopējā labuma veicināšanu.

3. Radīt demokrātiskas kopienas, kas ir taisnīgas, ilgtspējīgas, miermīlīgas un iesaista savus locekļus to pārvaldē
a) Nodrošināt, lai visu līmeņu kopienas ikvienam garantētu cilvēktiesības un pamatbrīvības un ļautu īstenot savu potenciālu.
b) Sekmēt sociālu un ekonomisku taisnīgumu, visiem radot drošas, jēgpilnas un ekoloģiski atbildīgas eksistences iespējas.

4. Nodrošināt dabas bagātību un skaistuma saglabāšanu šodienas un nākotnes paaudzēm.
a) Atzīt, ka katras paaudzes rīcības brīvību nosaka nākamo paaudžu vajadzības.
b) Nodot nākamajāms paaudzēm vērtības, tradīcijas un paradumus, kas ilgtermiņā veicinātu Zemes cilvēku un ekoloģisko kopienu uzplaukumu.

Lai nodrošinātu šo četru pamatīgo saistību izpildi, ir nepieciešama

II. Ekoloģiskā vienotība

5. Aizsargāt un atjaunot Zemes ekoloģisko sistēmu vienotību, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajiem procesiem, kas padara iespējamu dzīvību.
a) Visos līmeņos pieņemt ilgtspējīgas attīstības plānus un noteikumus, kas vides saglabāšanu un atjaunošanu padarītu par jebkuras attīstības ierosmes neatņemamu sastāvdaļu.
b) Izveidot un efektīvi aizsargāt dabas un biosfēras rezervātus, tostarp savvaļas teritorijas un jūras platības, aizsargāt Zemes dzīvībai būtiskās sistēmas, uzturēt bioloģisko daudzveidību un saglabāt mūsu dabas mantojumu.
c) Veicināt apdraudēto sugu un ekosistēmu atjaunošanos.
d) Kontrolēt un izskaust svešus vai ģenētiski modificētus organismus, kas apdraud vietējās sugas un vidi, kā arī novērst šādu kaitīgu organismu ieviešanu.
e) Apsaimniekot atjaunojamos resursus, piemēram, ūdeni, augsni, meža produktus un jūras organismus, tā, lai netiktu pārsniegts dabiskās atjaunošanās līmenis un tiktu aizsargāta ekosistēmu stabilitāte.
f) Pārvaldīt neatjaunojamo resursu, piemēram, minerālu un fosilā kurināmā, ieguvi un izmantošanu tā, lai pēc iespējas mazāk noplicinātu dabu un neizraisītu nopietnus vides postījumus.

6. Kā labāko vides aizsardzības veidu izmantot kaitējumu nepieļaušanu un ievērot piesardzības principu, ja nav pietiekamu zināšanu.
a) Rīkoties, lai izvairītos no nopietnu vai neatgriezenisku vides kaitējumu nodarīšanas arī tad, ja zinātnes sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepārliecinoša.
b) Likt pierādīt savu viedokli tiem, kas apgalvo, ka tā vai cita rīcība videi būtisku ļaunumu nenodarīs, un likt vainīgajiem uzņemties atbildību par videi nodarīto kaitējumu.
c) Panākt, lai lēmumu pieņemšanā ņem vērā cilvēka darbības kopīgās, ilgtermiņa, netiešās, attālās un globālās sekas.
d) Novērst jebkādu vides piesārņošanu, kā arī nepieļaut radioaktīvu, toksisku vai jebkādu citu bīstamu vielu uzkrāšanos.
e) Izvairīties no militārām darbībām, kas nodara vides postījumus.

7. Apgūt tādas ražošanas, patēriņa un reproduktīvās metodes, kas saudzētu Zemes pašatjaunošanās spējas, cilvēktiesības un kopienas labklājību.
a) Samazināt, atkārtoti izmantot un pārstrādāt ražošanas un patēriņa sistēmās izmantotos materiālus un nodrošināt, ka ekoloģiskās sistēmas spēs asimilēt sadzīves atkritumus.
b) Taupīgi un efektīvi izmantot enerģijas resursus, kā arī vairāk izmantot atjaunojamās enerģijas avotus, piemēram, sauli vai vēju.
c) Veicināt ekoloģiski saprātīgu tehnoloģiju attīstību, ieviešanu un izplatīšanu.
d) Preču un pakalpojumu cenās iekļaut arī vides un sociālās izmaksas, lai patērētāji varētu pazīt produktus, kas atbilst augstākajām sociālajām un vides standartu prasībām.
e) Nodrošināt visaptverošu reproduktīvās veselības aprūpi, kas sekmētu atbildīgu ģimenes plānošanu.
f) Pāriet uz tādu dzīvesveidu, kas uzsvērtu dzīves kvalitāti un materiālo pietiekamību pasaulē, kas nav bezgalīga.

8. Sekmēt ekoloģiskas ilgtspējas izpēti un veicināt iegūto zināšanu atklātu apmaiņu un plašu pielietošanu.
a) Sekmēt starptautisku zinātnisko un tehnisko sadarbību ilgtspējas jomā, īpašu uzmanību pievēršot attīstības valstu vajadzībām.
b) Atzīt un saglabāt visu kultūru tautas zināšanas un garīgo gudrību, kas dod ieguldījumu vides aizsardzībā un cilvēces labklājībā.
c) Nodrošināt cilvēka veselībai un vides aizsardzībai vitāli svarīgās informācijas (arī ģenētiskās) pieejamību kā sabiedriskajam īpašumam.

III. Sociālais un ekonomiskais taisnīgums

9. Izskaust nabadzību kā ētikas, sociālu un vides kategoriju
a) Nodrošināt tiesības uz dzeramo ūdeni, tīru gaisu, drošu pārtiku, nesaindētu augsni, patvērumu un drošu sanitāriju, atvēlot šiem mērķiem nepieciešamos nacionālos un starptautiskos resursus.
b) Katram cilvēkam nodrošināt izglītību un iespējas ilgtspējīgai eksistencei, kā arī sociālās garantijas un drošību tiem, kas paši sevi nespēj apgādāt.
c) Atzīt izstumtos, aizsargāt vājos un viegli ievainojamos, palīdzēt tiem, kas cieš, un ļaut viņiem attīstīt savas spējas un īstenot savus centienus.

10. Panākt, lai visu līmeņu ekonomiskā darbība un institūcijas sekmētu taisnīgu un ilgtspējīgu cilvēces attīstību.
a) Veicināt taisnīgu labklājības līmeņa izplatību gan atsevišķās valstīs, gan starptautiski.
b) Uzlabot attīstības valstu intelektuālo, finansiālo, tehnisko un sociālo resursu stāvokli un atbrīvot tās no apgrūtinošajiem starptautiskajiem parādiem.
c) Nodrošināt, lai visi tirdzniecības darījumi veicinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu, vides aizsardzību un progresīvus darba apstākļu standartus.
d) Pieprasīt, lai transnacionālās korporācijas un starptautiskās finanšu organizāciju rīkotos caurskatāmi un sabiedriskā labuma vārdā, un likt tām atbildēt par to darbības izraisītajām sekām.

11. Apstiprināt, ka dzimumu vienlīdzīgums un līdztiesība ir ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums, un nodrošināt vispārēju pieeju izglītībai, veselības aprūpei un saimnieciskajām iespējām.
a) Nodrošināt sieviešu un meiteņu cilvēktiesības un izbeigt jebkādu pret viņām vērstu vardarbību.
b) Visos saimnieciskās, politiskās, pilsoniskās, sabiedriskās un kultūras dzīves aspektos veicināt sieviešu kā pilntiesīgu un līdzvērtīgu partneru, vadītāju, lēmumu pieņēmēju un labuma guvēju aktīvu līdzdalību.
c) Stiprināt ģimenes un gādāt par drošas un sirsnīgas gaisotnes radīšanu visu ģimenes locekļu starpā.

12. Bez jebkādas diskriminācijas aizstāvēt visu cilvēku tiesības uz tādu dabas un sociālo vidi, kas veicina cilvēka cieņu, fizisko veselību un garīgo labklājību, īpaši ņemot vērā pamatiedzīvotāju un minoritāšu tiesības.
a) Izskaust diskrimināciju visās tās formās, piemēram, rasu, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģisko, valodas, nacionālās piederības, etnisko un sociālo diskrimināciju.
b) Apstiprināt pamatiedzīvotāju tiesības uz viņu garīgo mantojumu, zināšanām, viņu teritorijām un resursiem, kā arī uz viņu paražām, kas nodrošina ilgtspējīgu eksistenci.
c) Godāt un atbalstīt mūsu kopienu jauno paaudzi, tādējādi sekmējot viņu nozīmīgo devumu ilgtspējīgas sabiedrības radīšanā.
d) Aizsargāt un atjaunot vietas ar izcilu kulturālo un garīgo nozīmi.

IV. Demokrātija, nevardarbība un miers

13. Stiprināt visu līmeņu demokrātiskās institūcijas un rūpēties par valdības darba caurskatāmību un atbildību sabiedrības priekšā, visaptverošu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pieeju tiesu varai.
a) Aizstāvēt ikviena cilvēka tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par vides jautājumiem un jebkādiem attīstības plāniem un darbībām, kas varētu viņu jebkādā veidā ietekmēt vai arī par kuriem viņš vai viņa interesējas.
b) Veicināt lokālas, reģionālas un globālas pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanu un rosināt visu ieinteresēto indivīdu un organizāciju jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.
c) Aizsargāt tiesības uz uzskatu, izteikšanās, mierīgas pulcēšanās, biedrošanās un domstarpību brīvību.
d) Ieviest reālu un racionālu pieeju administratīviem un neatkarīgiem tiesas procesiem, sūdzību apmierināšanu un kompensācijas par kaitējuma videi nodarīšanu vai par šāda kaitējuma draudiem.
e) Visās sabiedriskajās un privātajās institūcijās izskaust korupciju.
f) Stiprināt vietējās kopienas, dodot tām iespēju pašām rūpēties par apkārtējo vidi, un uzticēt pienākumus pret vidi tā līmeņa pārvaldei, kas tos var vissekmīgāk izpildīt.

14. Kā obligātajā, tā mūža izglītībā iekļaut zināšanas, vērtības un iemaņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgam dzīvesveidam.
a) Visiem, īpaši bērniem un jauniešiem, nodrošināt izglītības iespējas, kas dod viņiem iespēju aktīvi līdzdarboties ilgtspējīgā attīstībā.
b) Rosināt mākslas, humanitāro un eksakto zinātņu ieguldījumu ilgtspējas izglītībā.
c) Palielināt plašsaziņas līdzekļu nozīmi sabiedrības apziņas celšanā par ekoloģiskajām un sociālajām problēmām.
d) Atzīt morālās un garīgās izglītības nozīmi ilgtspējīgā dzīvē.

15. Ar cieņu un uzmanību izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
a) Novērst nežēlību pret cilvēku turētajiem dzīvniekiem un pasargāt viņus no ciešanām.
b) Pasargāt savvaļas dzīvniekus no tādiem medību, lamatu izlikšanas, makšķerēšanas veidiem, kuri izraisa ciešanas, kas ir neizturamas, ilgstošas vai no kurām iespējams izvairīties.
c) Zvejas un medību laikā izvairīties no blakus nozvejas un pēc iespējas izskaust citu sugu īpatņu iznīcināšanu.

16. Veicināt iecietības, nevardarbības un miera kultūru.
a) Stimulēt un atbalstīt savstarpēju sapratni, solidaritāti un sadarbību visu cilvēku un tautu starpā.
b) Iedzīvināt un īstenot daudzpusīgas, visaptverošas stratēģijas, kā izvairīties no vardarbīgiem konfliktiem, un vides konfliktus un citiem strīdīgus jautējumus risināt, savstarpēji sadarbojoties.
c) Demilitarizēt nacionālās drošības sistēmas līdz neprovokatīvas aizsardzības pozīcijai, militāros resursus izmantojot miermīlīgu nolūku īstenošanai, arī degradētas dabas atjaunošanai.
d) Izskaust kodolieročus, bioloģiskos un toksiskos, kā arī citus masu iznīcināšanas ieročus.
e) Nodrošināt, lai orbitālo pavadoņu un ārējā kosmosa izmantošana kalpotu vides aizsardzībai un mieram.
f) Atzīt, ka miers ir vienots veselums, ko rada pareizas attiecības pašam (pašai) ar sevi, ar apkārtējiem, citām kultūrām, citām dzīvības formām, Zemi un lielo kopumu, kura daļa esam mēs visi.

 

Turpmākais ceļš

Mūsu kopīgais liktenis stiprāk nekā jebkad aicina mūs meklēt citu ceļu. Šādu atjaunotni sola Zemes hartas principi. Lai tos varētu īstenot, mums jāapņemas pieņemt un veicināt hartā izteiktās vērtības un mērķus.
Tam nepieciešamas pārmaiņas kā prātā, tā sirdī. Nepieciešama jauna izpratne, ka visā pasaulē mēs esam savstarpēji atkarīgi un mums visiem jāuzņemas atbildība. Ar iztēles palīdzību mums jāattīsta un jāpielāgo ilgtspējīga dzīvesveida vīzija vietējā, reģionālā un globālā mērogā. Mūsu kultūru daudzveidība ir nozīmīgs mantojums, un atšķirīgās kultūrās šo vīziju īstenos atšķirīgos veidos. Mums jāpadziļina un jāizvērš vispasaules sarunas, ar kuru palīdzību tika radīta Zemes harta, jo vēl daudz ir jāmācās no patlaban notiekošajiem taisnības un gudrības meklējumiem.
Dzīvē bieži nākas saskarties ar pretrunām starp būtiskām vērtībām. Reizumis tas var nozīmēt, ka izvēle ir ļoti sarežģīta. Tomēr mums jāatrod veidi, kā saskaņot vienotību ar daudzveidību, brīvības izpausmes ar kopīga sabiedriska labuma gūšanu, īstermiņa uzdevumus ar ilgtermiņa mērķiem. Svarīga nozīme šeit ir katram indivīdam, katrai ģimenei, organizācijai, kopienai. Radošu vadošo lomu tiek aicinātas uzņemties mākslas, zinātnes, reliģijas, izglītības iestādes, plašsaziņas līdzekļi, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, valdības. Šī procesa efektīvai pārvaldīšanai būtiski nepieciešama ir valdības, pilsoniskās sabiedrības un privātuzņēmumu sadarbība.
Lai spētu izveidot ilgtspējīgu sabiedrību visā pasaulē, pasaules tautām jāatjauno savas saistības ar ANO, jāizpilda savi pienākumi spēkā esošajos starptautiskajos līgumos, kā arī jāveicina Zemes hartas principu īstenošana ar starptautiski saistoša vides un attīstības juridiska dokumenta palīdzību.
Lai mūsu laiks paliek atmiņā kā jaunas godbijības pret dzīvību atmoda, laiks, kad stingri apņēmāmies sasniegt ilgtspēju, paātrinājās cīņa par taisnīgumu un mieru un līksmi tika svinēta dzīve.

Esam vienisprātis, ka Zemes hartai būtu jābūt:

  • vienmēr svarīgu, visu rasu, kultūru un reliģiju cilvēkiem kopīgu pamatprincipu deklarācijai;
  • harmoniska redzējuma, kas atspoguļo vispārpieņemtas vērtības, tostarp arī ētikas normas, manifestam;
  • aicinājumam uz rīcību, kas piešķir jaunas vērtību dimensijas iepriekš izteiktajam līdzīgos dokumentos;
  • cilvēku hartai, kas pilsoņiem, pedagogiem, uzņēmumu amatpersonām, zinātniekiem, profesionāļu apvienībām, reliģiskajiem un garīgajiem līderiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nacionālajām ilgtspējīgas attīstības padomēm veidotu vispārēja uzvedības kodeksa pamatu un varētu viņus iedvesmot radīt pašiem savas Zemes hartas;
  • brīvās pamatnostādnes tādu principu deklarācijai, kas pēc pieņemšanas ANO Ģenerālajā asamblejā var kalpot kā “brīvā likuma” dokuments.

    Pastāv cerība, ka Zemes harta būs iedvesmas avots reģionālajām, nacionālajām, lokālajām, reliģiskajām un citām grupām, lai radītu savas hartas, kurās atbilstoši to tradīcijām un tām saprotamā valodā būtu paustas Zemes hartas universālās vērtības.
    Zemes hartā galvenā uzmanība ir pievērsta pamatprincipiem. Tā nemēģina skaidri parādīt šo principu daudzās praktiskās un juridiskās sekas. Pilnīgs juridisko nostādņu izklāsts, kam jāregulē valstu izturēšanos un starpvalstu attiecības, tiek atstāts Pasaules dabas aizsardzības apvienības (IUCN) Vides un attīstības līguma projekta un citu strikti tiesisku dokumentu ziņā. Skaidri definējot likumprojekta ētiskos pamatprincipus, Zemes harta tādējādi cenšas to papildināt un sekmēt tā darbību.
    Īpašu uzmanību Zemes hartas komisija ir pievērusi tam, lai šī harta būtu visas sabiedrības vienošanās, un tās mērķis ir radīt nopietnu dokumentu, kurš atspoguļotu jaunas globālas ētikas principus. Tālab ANO atbalsts Zemes hartai ir būtisks mērķis. Tomēr arī bez tā Zemes harta var kalpot kā spēcīgs pārmaiņu ierosinātājs.
    Zemes hartas projekts radīts, smeļoties iedvesmu dažādos avotos, tostarp ekoloģijā un citās mūsdienu zinātnēs, dažādās reliģiskajās un filozofiskajās tradīcijās, literatūrā par globālo ētiku, vides un attīstības ētiku, praktiskā ilgtspējīgas dzīves pieredzē, kā arī atbilstošās starpvaldību un nevalstisko organizāciju deklarācijās un līgumos.
    Pašā Zemes hartas un topošās jaunās globālās ētikas pamatā ir izvērsta kopienas un atbildības izjūta, kas kopīga visiem cilvēkiem un tautām, nākamajām paaudzēm un visai uz Zemes mītošajai dzīvībai.

     

    Par Zemes hartu

     Zemes hartā apkopotas vērtības, principi un centieni, kas kopīgi aizvien lielākam daudzumam vīriešu un sieviešu visos pasaules reģionos. Zemes hartas principi ir daudzpusīgu, gadiem ilgu starptautisku sarunu rezultāts. To pamatā ir arī mūsdienu zinātnes, starptautisko likumu sasniegumi, kā arī filozofijas un reliģijas idejas. Zemes hartas uzmetumi tika nodoti pasaules nevalstisko organizāciju, kopienu sabiedrisko grupu, profesionālo sabiedrību un starptautisko ekspertu apspriešanai un komentāru izteikšanai.
    1987. gadā ANO Pasaules vides un attīstības komisija aicināja radīt jaunu hartu, kurā būtu izklāstīti ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi. Zemes hartas uzmetums tika izstrādāts Riodežaneiro Zemes Sammitā 1992. gadā. Moriss Strongs (Maurice Strong), Zemes Samita ģenerālsekretārs un Zemes padomes izpilddirektors kopā ar Mihailu Gorbačovu, Starptautiskā Zaļā krusta prezidentu, 1994. g. ar Nīderlandes valdības atbalstu uzsāka jaunu Zemes hartas iniciatīvu. Projekta pārraudzībai 1997. gadā tika izveidota Zemes hartas komisija, Zemes padomes (Kostarikā) pakļautībā tika nodibināts Zemes hartas sekretariāts.
    Jauna fāze iniciatīvas attīstībā sākās ar Zemes hartas oficiālu proklamēšanu Miera pilī Hāgā 2000. gada 29. jūnijā. Turpmākais iniciatīvas mērķis ir iedibināt skaidrus globālās sabiedrības ētiskos pamatus un palīdzēt radīt ilgtspējīgu pasauli, kas balstītos uz cieņu pret dabu, vispārējām cilvēktiesībām, ekonomisku taisnīgumu un miera kultūru.

     

    Uzdevumi

  •  Izplatīt Zemes hartu indivīdiem un organizācijām, kas pārstāv visas sabiedrības daļas visā pasaulē.
  • Veicināt Zemes hartu izmantošanu izglītojošiem nolūkiem skolās, universitātēs, ticīgo apvienībās un dažādās citās organizācijās, kā arī izstrādāt un izplatīt nepieciešamos palīgmateriālus.
  • Rosināt un sekmēt Zemes hartas izmantošanu, īstenošanu un apstiprināšanu pilsoniskajā sabiedrībā, uzņēmumos un visu līmeņu pārvaldes institūcijās. Censties panākt, lai ANO apstiprina Zemes hartu.

    Tulkojusi Ilze Veinberga