Kā vietējā sociālā uzņēmējdarbība tuvinās attīstības sadarbībai? Kā palīdzēt vietējām pašvaldībām attīstīt sociālo uzņēmējdarbību? Kā mūsu darbība ietekmē globālos un vietējās kopienas mērķus?
Ar šiem jautājumiem Sociālās un solidaritātes projektā uzsākām tā otro darbības jomu – kompetenču pilnveide sociālajā uzņēmējdarbībā un attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm par sociālās un solidaritātes ekonomikas lomu globālajā cīņā par nabadzības samazināšanu un ilgtspējīga dzīvesveida nodrošināšanu. Šajā projekta darbības jomā – 2016.gada laikā organizēsim trīs dažādu veidu seminārus: tīklošanās seminārus, uz dialogu orientētus seminārus un mācību seminārus.
2015.gada 7. decembrī organizējām pirmo tīklošanās semināru, kura mērķis bija:
- Iepazīšanās, tīklošanās, sadarbības stiprināšana,
- Pārdomas par savas ar sociālo uzņēmējdarbību saistītās darbošanās ietekmi uz vietēja un globāla līmeņa attīstību,
- Diskusija par sociālo uzņēmējdarbību kā nabadzības mazināšanas un līdzsvarotas attīstības instrumentu vietējā un pasaules kopienā.
Tīklošanās seminārā kopā ar Zaļās Brīvības pārstāvjiem piedalījās pārstāvji no Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, fonda DOTS, LR Labklājības Ministrijas, Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas un Krimuldas novada domes.
Diskusiju iesākām, iepazīstoties ar globālo kontekstu, tas ir, ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Katrs iedomājāmies sevi kā Globālās attīstības ministru un dalījāmies ar savu personisko stratēģiju, kurus no mērķiem izvirzītu par prioritāti. Uzsvērām, ka viens no ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas stūrakmeņiem ir kvalitatīva izglītība, īpaši mūžizglītība, kā arī ilgstspējīgas pilsētas un kopienas, miers un taisnīgums, atbildīgs patēriņš un planētas aizsardzība. Un atzinām, ka, lai arī jaunie mērķi ir orientēti uz visu pasauli, to īstenošana sākas ar vietējo kopienu.
Meklējot atbildes, ar kurām valstīm sociālās uzņēmējdarbības jomā Latvijai ir līdzīga pieredze, nonācām pie secinājuma, ka tās ir valstis, kur tiek risinātas līdzīgas problēmas, piemēram, Argentīna un Austrumeiropas valstis. Informāciju par līdzīgu globālo pieredzi Latvijā iegūstam caur labās prakses pieredzes stāstiem. Taču Latvijā sociālās uzņēmējdarbības jomā pietrūkst praktiskās sadarbības, salīdzinošās pētniecības, kā kopīgu uzņēmumu un eksporta tirgu.
Liela nozīme sociālās uzņēmējdarbības attīstībā ir inovācijām. Pašreiz Latvijā saražotā sociālā uzņēmuma gala produkts ir dārgs, kas to padara mazāk konkurētspējīgu eksporta tirgū. Tas rada jautājumu, vai sociālas uzņēmējdarbības gala produkts ir paredzēts lokālam vai globālam tirgum.
SSEDAS projekta lielais mērķis virzīts uz sociālās uzņēmējdarbības pieredzi nabadzības mazināšanai pasaulē, tāpēc diskutējām arī par to, kas ir nabadzība. Un secinājām, ka varam atpazīt nabadzību gan indivīda, gan kopienas līmenī. Mēģinājām izprast, kas ir atbildīgs par nabadzības mazināšanu – indivīds vai kopiena. Pārrunājām arī kā komunicēt šīs idejas vietējā kopienā, un izlēmām, ka indivīda līmenī veiksmīgāka ir pozitīvi, uz vēlamajiem rezultātiem orientēti atslēgas vārdi, piem., kvalitatīva dzīve, lai diskusija nav personīgi aizskaroša. Taču kopienas līmenī ir atbilstošs arī atslēgas vārds – nabadzība, jo tas palīdz saskatīt cēloņus un sekas, palīdz saprast mikro un makro līmeni.
Šis bija pirmais tīklošanās seminārs SSEDAS projektā, un kopā plānojam organizēt desmit šādus seminārus, kas turpināsies šajā gadā. Tīklošanās semināros vēlamies aicināt dalībniekus ne tikai no Rīgas, bet galvenokārt no vietējām kopienām reģionos. Tādēļ, ja tev ir interese piedalīties tīklošanās seminārā, sazinies ar mums un sadarbosimies!
Jautā, ierosini un piedalies: lauma@zalabriviba.lv un inga@zalabriviba.lv
Pasākums norisinājās projekta “Sociālā un solidaritātes ekonomika kā attīstības pieeja ilgtspējai Eiropas gadā attīstībai un turpmāk” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. Par materiāla saturu atbild tikai biedrība “Zaļā brīvība”, un tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo nostāju.