Tagad, lai lasītu Noama Čomska, Saskijas Sasenas, Deivida Kortena, Maes Van Ho darbus, nav jābrauc uz komūnām Anglijā vai Spānijā. Mums ir mīksts dīvāns un vislabākā lasāmviela, ja jūs interesē mūsdienu attīstības procesi…
“Postkorporatīvā pasaule” – dzīve pēc kapitālisma, Deivids Kortens – sensacionālās grāmatas “Kad valda korporācijas” autors. Komunisms ir miris. Vai nākamais būs kapitālisms? Kā kapitālisma radītie “mazie” pārsteigumi – ekonomiskās sistēmas brūk viena pēc otras, saskaroties ar globālo finansiālo nestabilitāti. Daži no Deivida Kortena secinājumiem:
- kapitālisms ir pataloģija, kas ietekmē demokrātiskas valstis un tirgus ekonomiku, sabiedrībai paliekot iekavās;
- ekonomiskās varas nostiprināšana globālajās megakorporācijās ir centrālās plānošanas rezultāts – tā nav tirgus ekonomika;
- elternatīva jaunajam kapitālismam pasaulē ir demokrātiski pārvaldīta tirgus ekonomikas sistēma, kas izpilda tirgus pamatprincipus, kurus aizstāv Ādams Smits.
Kortens raksta, ka veselīga ekonomika ir atslēga ilgtspējīgas un iejūtīgas sabiedrības radīšanai. Pretstatā globālā kapitālisma disfunkcionālai struktūrai, veselīgais tirgus atbalsta stabilu kapitālu, cilvēkiem domātus uzņēmumus, sabalansētu tirdzniecību, ētisko kultūru, kas atbalstītu sociālās saistības un atbildību, energoefektivitāti, ražošanas un patērēšanas sistēmas, kuras nedarbotos pretrunā vietējām ekosistēmām.
“Globalizācija un neapmierinātība ar to“, Saskija Sasena. Esejas par cilvēku un naudas plūsmu.
Tautas baidās par savu suverenitāti, jo aizvien lielāks skaits imigrantu šķērso robežas. Starptautiskās korporācijas klusībā paraksta līgumus, apejot likumīgās organizācijas. Sarežģītās finansu attiecības padara dažādu valstu galvaspilsētas, piemēram, Ņujorku un Tokiju, par konkurējošiem ekonomiskiem monstriem. Vai globalizācija nogalina nacionālo valsti? Saskija Sasena, pasaulē vadošā globalizācijas pētniece, izskaidro jautājumu par to, vai nacionālā valsts vara mūsdienās pavājinās vai pastiprinās. Finansu tirgus darbojās tik lielā ātrumā, ka nav iespējas ierobežot un pat novērot to alkatīgo darbību. Sasena norāda kā GATT, NAFTA (starptautiskie brīvās tirdzniecības līgumi) un Eiropas vienotais tirgus ir tieši atkarīgs no valdību aktīvās starptautiskās darbības. Sasena raksta par pieaugošo varas un finansu koncentrāciju globālajās pilsētās, un par veidiem kā pilsētās tiek ekspluatēts imigrantu darbs.
Grāmata ir viens no labākajiem mūsdienu sarežģītās starptautiskās politiskās ekonomikas skaidrojumiem.
“Gēnu inženierija. Sapnis vai murgs?“, Dr. Mae Van Ho. Lielo biznesu un sliktās zinātnes jaunā, drosmīgā pasaule.
Vai ar gēnu inženierijas palīdzību tiek iegūta brīnumaina raža, ar ko pabarot izsalkušos? Vai tā nodrošina zaļāku lauksaimniecību, lai aizsargātu vidi? Vai tā piedāvā piedāvā brīnumlīdzekli jaunu slimību ārstēšanai? Nē, saka britu zinātniece Mae Van Ho. Tā ir neadekvāti izpētīta tehnoloģija, kura kļūst nekontrolējam. Grāmata atklāj gēnu inženierijas noslēpumu, sākot ar DNA līdz aitai Dollijai un no ģenētiski modificētai pārtikai līdz pret antibiotikām izturīgām slimībām. Gēnu inženierijas tehnoloģija rada jauno pasauli, kurā:
- sliktai zinātnei strādājot kopā ar lielo biznesu, tiek gūta ātrā peļņa;\
- milzīgās starptautiskās korporācijas un organizācijas kontrolē katru cilvēka dzīves aspektu, no pārtikas, ko mēs ēdam, līdz bērnu dzemdēšanai;
- tiek ražoti produkti, kuri nevienam nav vajadzīgi. Tā kā marķējums netiek nodrošināts, mēs tos tomēr pērkam negribot.
“Cērt un bēdz“, ed. Robs Glastra. Par nelegālo tropu mežu izciršanu un koksnes tirdzniecību. Koku nelegālā izciršana un tirdzniecība ir galvenais mežu degradēšanās iemesls pasaulē. Tas apdraud ne tikai bagātīgo bioloģisko daudzveidību senākajos mežos, bet arī vietējos iedzīvotājus, kuru dzīves vide ir tieši atkarīga no apkārtējās dabas. Lai kontrolētu šo globālo problēmu nepietiek tikai ar jaunu likumu pasludināšanu – noteikumi jau pastāv. Tie ir efektīvi jāīsteno, un tas jādara tūlīt. “Cērt un bēdz” atklāj un analizē nelegālus izciršanas un tirdzniecības gadījumus četrās tropu valstīs. Brazīlijas Amazonē slepeni ienāk Āzijas mežu izciršanas kompānijas. Paragvajā augstākā sabiedrība piedalās nelegālos projektos. Ganā kakao audzētāji nelikumīgi izposta mežus. Kamerūnā reti kāds tiek aplikts ar nodokli un soda nauda tiek ievākta neadekvāti nodarītajiem kaitējumu apjomiem. Protams, šīs nav vienīgās valstis. No Paragvajas līdz Sibīrijai, no Taizemes līdz Kanādai mežus izposta lielās peļņas vārdā. “Cērt un bēdz” sniedz globālu pārskatu, piedāvā secinājumus un pārliecinošus ieteikumus pagaidām vēl bagāto mežu resursu efektīvai pārvaldīšanai