Skip to content

Iespējams, ka lielā daļā pārtikas produktu ir ģenētiski modificētas izejvielas. Tomēr sabiedrības aptaujas liecina, ka aizvien vairāk cilvēku ir pret ģenētiski pārveidotu augu izmantošanu pārtikas ražošanā. Trūkstot marķējumam, patērētājiem nav iespējams izmantot savas tiesības iegādāties tādus produktus, kādus viņi vēlas. Tiek organizēti dažādi pasākumi (lobēšana, tiesas prāvas, demonstrācijas), lai informētu sabiedrību un panāktu ĢM augu un pārtikas rūpīgu kontroli vai aizliegumu. Arī ekoloģiski tīras un vietējās pārtikas pirkšana var būt kā protests pret ĢM pārtiku. Pircēju spiediena dēļ ārzemēs daļa veikalu apsolījuši netirgot ĢM pārtiku. Ja valdības neņem vērā sabiedrības noraidošo viedokli attiecībā uz ĢM augu sējumiem, tos iznīcina nelegāli.Latvijā pašvaldības drīkst aizliegt audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus un veikalos produktiem, kas satur ĢMO, jābūt novietotiem atsevišķos plauktos.

Produkti

Šobrīd plaši lieto ĢM soju, kukurūzu, rapsi un kokvilnu. No tiem iegūtas sastāvdaļas var būt līdz pat 80 % pārtikas produktu, tā ka izvairīties nav viegli. No visiem šiem augiem iegūst eļļu, ko tālāk izmanto dažādu produktu pagatavošanā.Kukurūza atrodama ne tikai popkornā un kukurūzas konservos, bet arī mērču un zupu pusfabrikātos, dažādos saldumos un uzkodās, košļājamajās gumijās, cepamajā pulverī, aspirīnā, no tās gatavo cieti.Soju lieto margarīna, majonēzes, šokolādes, konfekšu, miltu izstrādājumu, saldējuma, dažādu veģetāro un austrumu ēdienu, zīdaiņu pārtikas, gaļas produktu, alus, medikamentu, kafijas krējuma utt. ražošanā. Lecitīns (E 322) bieži vien ir iegūts no sojas, kaut arī tas var nebūt norādīts uz etiķetes.Ģenētiski modificēti, bet tirgū vēl nav nonākuši arī āboli, avenes, baklažāni, bietes, burkāni, cigoriņi, cukurbietes, cūkas, dzērvenes, gurķi, kāposti, kartupeļi, kvieši, ķirbji, laši, melones, pipari, rīss, salāti, saulespuķes, tabaka, valrieksti, vistas, vīnogas, zemenes, zirņi u.c.Ar ĢM enzīma palīdzību gatavo mākslīgo saldinātāju aspartamu (NutraSweet, Equal, E 951). To lieto daudzos diētiskos produktos cukura vietā vai kopā ar cukuru, arī Latvijā ražotās sulās un jogurtos. Šī saldinātāja nekaitīgums tiek apšaubīts. 1995. g. ASV Pārtikas un zāļu administrācija ziņoja par 92 ar aspartama lietošanu uzturā saistītiem simptomiem, tostarp nāvi. Jaunie Latvijas pārtikas marķēšanas noteikumi liek norādīt aspartama klātbūtni uz preces iepakojuma.Piena produktus, ievārījumu, brokastu pārslas, augļu sulu, alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus bieži ražo ar ĢM enzīmu palīdzību. Riboflavīns (B2 vitamīns), ko pievieno zīdaiņu pārtikai, pārslām, dzērieniem utt., var būt ģenētiski modificēts. Medū ir tikušas atklātas ĢM rapša putekšņu pēdas. Maizes uzlabotāji var būt ĢM enzīmu un piedevu maisījums.Arī pie mums daudzos pārtikas produktos var būt ĢM sastāvdaļas. 1996. g. decembrī Polijā un Čehijā no ASV ieveda pirmo ĢM soju un kukurūzu. No šīm valstīm soja tiek tālāk eksportēta arī uz Baltiju.Grūti nosaukt konkrētus produktus, kuros ir ĢM sastāvdaļas. Mainās pārtikas kompāniju politika – lietot vai nelietot ĢMO. Lielās starptautiskās korporācijas bieži dažās valstīs pāriet uz nemodificētiem produktiem, bet citur, kur patērētāji ir mazāk aktīvi, turpina lietot ĢM izejvielas. Viena nosaukuma produktā ĢM sastāvdaļas var būt vai nebūt atkarībā no konkrētās partijas. Kaut arī ES, arī Latvijas un Igaunijas likumdošana prasa marķēt ĢM pārtiku, tomēr, kā rāda Eiropā veiktās pārbaudes, vairums ĢM produktu nav marķēti atbilstoši noteikumiem.2000. g. starptautisku skandālu izraisīja ASV audzētās un tikai lopbarībai paredzētās Aventis ĢM kukurūzas atklāšana virknē pārtikas produktu. Pēc šī skandāla 33 % aptaujāto ASV iedzīvotāju domāja, ka vispār nedrīkstētu ļaut audzēt ĢM augus.

Marķēšana

Patērētājiem saprotamu informāciju par produktiem, ko viņiem piedāvā pirkt un ēst, var sniegt tikai ar skaidru un viegli pamanāmu marķējumu uz absolūti visiem ar gēnu inženierijas palīdzību iegūtajiem produktiem. Jānorāda būtu arī svešo gēnu avoti.Līdz šim veiktajās aptaujās pārliecinošs vairākums ir bijis par ĢM pārtikas marķēšanu. Tā ES 1997. g. uz jautājumu, vai cilvēki piekrīt apgalvojumam, ka nav vērts īpaši marķēt ĢM pārtiku, tikai 18 % respondentu sliecās dot apstiprinošu atbildi, bet 74 % uzskatīja, ka tā ir jāmarķē. ASV, kur vēl joprojām nav likuma, kas liktu marķēt ĢM produktus, jau 1992. g. 85 % aptaujāto uzskatīja, ka tas ir ļoti svarīgi.Ja ĢM pārtika netiek marķēta vai tiek marķēta nepilnīgi, patērētājiem tiek atņemtas vienas no galvenajām tiesībām – izvēles tiesības. Ar iepērkoties veikto izvēli patērētāji var tieši ietekmēt ražotājus un likt tiem rēķināties ar sabiedrības viedokli. Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka patērētāju tiesības tiek pārkāptas, ja nav nodrošināta iespēja saņemt pilnīgu un vispusīgu informāciju par preci vai nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba, iegādājoties preci.Diezgan daudzās valstīs ĢM pārtiku ir jāmarķē. Diemžēl rūpnieku vidū pastāv viedoklis, ka norādes par ĢM izejvielām diskreditēs produktu. Baidoties, ka patērētāji varētu nepirkt ĢM pārtiku, šī informācija tiek slēpta, nevis norādīta uz etiķetes.Lai varētu marķēt ĢM pārtikas produktus, raža no modificētajiem augiem ir jāuzglabā un jāapstrādā atsevišķi no pārējās. Diemžēl ASV rūpnieki joprojām ne visai vēlas to darīt, ja nu vienīgi, lai piegādātu sertificētu nemodificētu produkciju par paaugstinātām cenām. Marķēšanas trūkums arī neļauj novērot iespējamo saistību starp ĢM pārtikas lietošanu uzturā un veselības traucējumiem.

Sabiedrības reakcija

Tie, kas netic ĢM augu un pārtikas nekaitīgumam, cenšas panākt to aizliegšanu vai stingrāku kontroles pasākumu ieviešanu. Kaut arī valda uzskats, ka pret gēnu inženieriju iebilst tikai eiropieši, savukārt ASV iedzīvotāji to ir bez ierunām pieņēmuši, patiesībā protesti sākās tieši Amerikā.1975. g., kad kļuva skaidrs, ka ir iespējams ģenētiski pārveidot dzīvus organismus, biologi apzinājās jaunās tehnoloģijas potenciālo bīstamību. Sanāksmē ASV tika pieņemts aicinājums izstrādāt pētījumu vadlīnijas, ierobežot bīstamos pētījumus, eksperimentu apjomu un aizliegt izplatīt ĢMO dabā. Tomēr jau pēc dažiem gadiem aizliegto eksperimentu sarakstu atcēla.1984.  g. Kalifornijas universitātes zinātniekiem ļāva veikt ĢM baktērijas, kas kavē augu sasalšanu, lauka izmēģinājumu. Sabiedriskā organizācija Ekonomisko tendenču fonds panāca atļaujas anulēšanu tiesā. Vēlāk šādu atļauju ieguva arī ar universitāti saistīta kompānija AGS. Vietējie iedzīvotāji ar ASV un starptautiskās sabiedrības atbalstu izcīnīja, ka šai apgabalā tika vispār aizliegti ĢMO lauka izmēģinājumi. Taču 1987.g. AGS ieguva licenci baktēriju pārbaudīt citur. Tad arī notika pirmā zināmā t.s. tiešā akcija pret ĢMO. Naktī pirms publiskas baktēriju izsmidzināšanas uz zemenēm stādījumi tika iznīcināti. Tāds pats liktenis piemeklēja vēl divus eksperimentālos laukus nākamajā gadā, vietējie iedzīvotāji bija vēl nelabvēlīgāk noskaņoti, un kompānija atteicās no saviem plāniem.ASV un Kanādā sabiedrības kampaņas pret Monsanto ražoto ĢM liellopu augšanas hormonu ir ilgušas gadiem. Tās saņēmušas ievērojamu prettriecienu. Valdības institūciju zinātnieki, kas nevēlējās atļaut šī produkta lietošanu tā negatīvās ietekmes uz dzīvnieku un cilvēku veselību dēļ, tika atstādināti no hormona izvērtēšanas. Žurnālistus, kas gatavoja televīzijas raidījumus par šo tēmu, atlaida no darba. Monsanto draudēja pienotavām, kas uz produkcijas rakstīja “nav lietots ĢM hormons”. Kanādā cīņa vainagojās ar panākumiem, un tur hormonu lietot ir aizliegts. Savukārt ASV ir vienas no nedaudzajām valstīm, ja ne vienīgās, kur to joprojām lieto.1990. gadu beigās protesta pasākumi ar jaunu sparu atsākās Eiropā. Austrijā kāds vides aktīvists atklāja, ka bez atbilstošiem drošības pasākumiem un atļaujām iestādīti ĢM kartupeļi. 1996. g. Eiropā no ASV nonāca pirmās ĢM pārtikas kravas. Kad cilvēki uzzināja, ka modificētā soja, sajaukta kopā ar nemodificēto, bez īpaša marķējuma nonākusi uz viņu galdiem, sacēlās sašutuma vētra.Patērētāju tiesību aizsardzības apvienības vienojās kopīgā cīņā ar vides un citām organizācijām. 1997. g. pavasarī tika rīkotas pirmās pasaules akciju dienas pret ĢM pārtiku un patentiem uz dzīvību. Tajās piedalījās cilvēki no 27 valstīm visā pasaulē. Austrijā referendumā ceturtā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju nobalsoja par ĢM pārtikas un patentu uz dzīvību aizliegšanu. Citur notika demonstrācijas un ielu karnevāli, pasākumi veikalos, kuru laikā pircējiem tika stāstīts par ĢM pārtiku, bioloģiskās pārtikas tirdziņi, semināri un lekcijas. Cilvēki sūtīja vēstules pārtikas rūpniekiem un veikaliem, aicinot nelietot ĢM produktus, un deputātiem, prasot valsts politiku šai jautājumā veidot saskaņā ar sabiedrības viedokli. Akciju grupas, piemēram, Greenpeace, ostās aizšķērsoja ceļu kuģiem, kuri no ASV ieveda ĢM soju.Šādi un līdzīgi pasākumi turpinājās, sasniedzot zināmus rezultātus. Eiropas masu medijos arvien biežāk un vairāk tika rakstīts par gēnu inženierijas problēmām. Sabiedrība kļuva izglītotāka un vēl prasīgāka.Daudzviet patērētāji pārliecināja veikalniekus netirgot ĢM pārtiku. 1999. g. vasarā visi galvenie Lielbritānijas pārtikas lielveikalu tīkli paziņoja, ka savos firmas produktos nelietos ĢM sastāvdaļas. Līdzīgi situācija izvērtās arī citur Rietumeiropā. Tā rezultātā ES gandrīz nav iespējams nopirkt produktus, uz kuriem būtu norādīts, ka tajos ir ĢM sastāvdaļas. Arī Āzijā, Amerikā un Austrumeiropā ir pārtikas ražotāji un izplatītāji, kas apņēmušies nelietot ĢM produktus. Piemēram, Čehijā, kur 2000. g. gandrīz 100 % aptaujāto iedzīvotāju nevēlējās, lai tiktu pārdota ĢM pārtika, četri lielveikalu tīkli ir pārtraukuši to tirgot. Uz pārtikas produktiem kā kvalitātes apliecinājumu mēdz rakstīt, ka tie nesatur ĢM sastāvdaļas.ĢM soju un kukurūzu plaši izmanto lopbarībā. ES valstu patērētāji valdībām prasa ieviest ĢM lopbarības marķēšanu, savukārt pārtikas ražotājiem – nelietot ĢM lopbarību. 2000. g. septembrī 67 % no aptaujātajiem Lielbritānijas iedzīvotājiem vēlējās, lai dzīvnieki netiktu baroti ar ĢM barību. Daļa veikalu mēģina apmierināt patērētāju prasības. Tā Iceland veikali jau kopš 2000. g. oktobra tirgojo tikai tādas vistas, kas vispār nav barotas ar ĢM barību. Pieprasījums pēc sertificētas nemodificētas lopbarības ievērojami pārsniedza piedāvājumu, bet pēdējā laikā šī problēma ir atrisināta.Lai saglabātu eksportu, Ķīnā 2001. g. aizliedza audzēt ĢM rīsu, kviešus, kukurūzu un soju, tomēr tur joprojām audzē ĢM kokvilnu. Eiropas un Āzijas patērētāju nevēlēšanās pirkt ĢM produktus ir novedusi pie ASV eksporta samazināšanās un zemnieku atgriešanās pie nemodificētajām šķirnēm, lai gan vēl deviņdesmito gadu beigās Monsanto paredzēja, ka līdz 2000. g. visa ASV soja būs raundapa izturīga.

Tiešās akcijas

Diemžēl tik viegli nesokas pārliecināt tos, kuru makus tieši ietekmē nevis sabiedrības viedoklis, bet biotehnoloģijas kompānijas, kas ziedo naudu partijām. Lielbritānijā, piemēram, ir īpaši spēcīga kampaņa par piecu gadu moratoriju ĢM kultūru audzēšanai, importēšanai un patentēšanai, līdz tiks kārtīgi noskaidrotas iespējamās sekas. Tomēr, ignorējot sabiedrības viedokli, visu laiku turpinās ĢM augu izmēģinājumi lauka apstākļos, turklāt neveicot pietiekamus pasākumus ģenētiskā piesārņojuma novēršanai. Nespējot savādāk pārliecināt kompānijas un valdību, ka dabai un apkārtējo zemnieku produkcijai ir tiesības būt nepiesārņotai, cilvēkiem nācās ķerties pie tiešas rīcības, lai nodrošinātu šīs tiesības.1999. gadā vien Anglijā ir bijuši vairāk nekā 70 nesankcionētas ĢM sējumu iznīcināšanas gadījumi. Tas izskaidrojams ne tikai ar to, cik svarīgs sabiedrībai šķiet šis jautājums, bet arī ar pilsoniskās rīcības jeb tiešās demokrātijas tradīcijām šajā valstī. Daļa “vides partizānu”, kā reizēm tiek dēvēti šie cilvēki, paši atzīst, ka seko Gandija nevardarbīgās pretošanās paraugam. Tāda bija grupa GenetiX Snowball, kas ĢM augus iznīcināja gaišā dienas laikā, iepriekš to paziņojot lauka īpašniekam. Citi darbojās naktī, piemēram, Greenpeace savā plašu popularitāti guvušajā akcijā 1999. g, kurā piedalījās arī organizācijas direktors un bijušais ministrs lords Pīters Melčets (Peter Melchet). Tiesā zvērinātie attaisnoja aktīvistus, atzīstot, ka viņi ir rīkojušies sabiedrības labā. Citā reizē iznīcināto ĢM augu vietā nakts laikā tika ierīkots permakultūras – ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes – dārziņš, kuru vairākas nedēļas apmeklēja vietējie iedzīvotāji, mācoties par videi draudzīgiem dārzkopības paņēmieniem.Vislielākais pasākums, kurā nelegāli tika iznīcināti ĢM augi, notika 1999. g. Oksfordšīrā. Tas ir salīdzināms ar lielajiem Indijas zemnieku protesta pasākumiem, kuru laikā viņi ir dedzinājuši ĢM kokvilnas laukus, aicinot Monsanto izvākties no valsts. Lielbritānijā tveicīgā jūlija svētdienā simtiem visa vecuma cilvēku apmeklēja pikniku pie ĢM rapša lauka. Pēc parlamenta deputāta, populāra žurnālista u.c. runu noklausīšanās cilvēki līdzīgi kā lūgšanā ap jūru sadevās rokās ap lauku, simboliski aizturot putekšņus, kas draudēja piesārņot tuvīnos laukus, arī bioloģisko produkciju, kas tādā gadījumā zaudētu savu statusu. Lielākā daļa cilvēku, tāpat kā kāda tur bijusī latviete, ar kuru intervijas vēlāk publicēja vairāki Latvijas izdevumi, nebija domājuši uzsākt neko nelegālu. Tomēr beigās vairākas stundas tika pavadītas, ap 600 cilvēkiem plūcot rapsi, policistiem helikopteros riņķojot virs lauka un zirgos ap to. Akcijas dalībniece stāstīja par izteikto kopības sajūtu un labi padarītā darba apziņu vēlāk, par spīti tulznām, kurās iedzīvojās daudzi klātesošie.Šādu sabiedrības atbalstītu akciju dēļ Anglijā arvien grūtāk nākas atrast zemniekus, kas būtu ar mieru audzēt eksperimentālos ĢM augus. Var secināt, ka tās ir kaut daļēji sasniegušas savu mērķi.

No ĢMO brīvas zonas

Deviņdesmito gadu beigās parādījās tendence pasludināt no ĢMO brīvas zonas. Šai idejai saknes meklējamas astoņdesmito gadu kustībā par kodolbrīvām zonām. 1997. g. Gēļu zemes atbrīvošanas fronte vienā naktī padarīja Īriju brīvu no ĢMO, novācot valstī vienīgo Monsanto ĢM kartupeļu lauku.No ĢMO brīvas zonas var būt dažādos līmeņos: mājas, ciema, pilsētas, rajona, valsts, reģiona. Tā līdz 2001. g. 75 Itālijas pašvaldības un 400 vīnadārzi ir deklarējuši sevi par brīviem no ĢMO. Velsa un Skotija mēģina palikt ĢMO brīvas. Tasmānijā kopš 1999. g. ir spēkā pagaidu aizliegums ĢMO audzēšanai un lauka izmēģinājumiem. Valsts karantīnas noteikumos ĢMO ir klasificēti kā kaitēkļi. Tā ka valstij ir svarīga tūrisma nozare un tās lauksaimniecībai vajadzīgs videi draudzīgs tēls, lai spētu konkurēt globālajā tirgū, šis aizliegums varētu būt pastāvīgs. Brazīlijā, kas ir galvenā nemodificētās sojas piegādātāja Eiropai, aizliegts audzēt ĢMO. 2001. g. Šrilanka izlēma aizliegt ĢM pārtikas importu, bet šo lēmumu apstrīdēja PTO.Katrai no ĢMO brīvai zonai jābūt skaidri definētiem un sabiedrībai zināmiem nosacījumiem, kas to padara par šādu teritoriju. Noteikumiem jābūt gan praktiski izpildāmiem, gan jāatspoguļo teritorijas ideāls. Dažās teritorijās var būt aizliegts audzēt ĢM augus, bet atļauts pārdot ĢM pārtiku. Savukārt, ja par šādu zonu sevi pasludina kafejnīca, tajā noteikti nav iegādājami ēdieni no ĢM izejvielām. Vienoti nosacījumi līdz šim nav izstrādāti, bet tikšanās laikā par no ĢMO brīvām zonām, kas notika Eiropas parlamentā 2001. g. janvārī, tika uzrakstīta paraugdeklarācija.Lai radītu no ĢMO brīvas zonas, var izmantot likumus, kas aizsargā īpašas dabas teritorijas, pamatojoties uz to, ka jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība.Saskaņā ar grozījumiem “Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” Latvijas iedzīvotājiem kopš 2009. gada jūlija ir tiesības prasīt novada pašvaldībai noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.Add Icon