Strukturālie un kohēzijas fondi tiek piešķirti valstīm un reģioniem ar mērķi veicināt to attīstību. Šo fondu uzdevums ir mazināt atšķirības starp attīstītajiem un attīstības reģioniem. Ņemot vērā fondu apjomu un mērķi, ES fondi sniedz daudzas iespēju, bet rada arī riskus. Ja tos izmanto pareizi, tie var kļūt par labu impulsu attiecībai un dzīves kvalitātes palielināšanai. Taču, ļaunprātīgi izmantojot, tie var padziļināt esošās problēmas. Neapšaubāmi, sabiedrībai jābūt ieinteresētai efektīvā un mērķtiecīgā valsts resursu izmantošanā.
Partnerības princips ir viens no galvenajiem principiem kohēzijas politikā. Tas ir daļa no ES tiesību aktiem kopš 1988. Fondu izmantošanas prioritātes būtu jāapspriež ne tikai starp valsts pārvaldes pārstāvjiem. Fondu plānošanā un uzraudzībā, kā arī citos posmos, reģionu, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām arī jābūt aktīvām lēmumu pieņemšanas procesa dalībniecēm. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas var sekmēt efektīvāku fondu izlietojumu dažādos veidos. NVO ir laba pieredze reģionālajā attīstībā, vides aizsardzībā un sociālajā atstumtībā. Turklāt NVO līdzdalība fondu apsaimniekošanā garantē valsts kontroli un palielina pārredzamību un fondu izmantošanas efektivitāti.
Līdz šim EK Regula 1083/2006 partnerattiecības īpaši nedefinē; tas ir neskaidrs un nenoteikts. Dalībvalstis var norādīt, kā partnerības princips ir piemērojams savā valstī. Mēs domājam, ka partnerības principa piemērošanai ir nepieciešami konkrētāki noteikumi, un tie būtu jānosaka ES tiesību aktos. Tomēr, neatkarīgi no regulas, veids, kā valstis īsteno partnerību principu, ir dalībvalstu ziņā. Tādēļ SFteam ir izstrādājis labas SF partnerības principa īstenošanas sarakstu.
Sešpadsmit partnerības principi veiksmīgai ES fondu darbībai
1. Pamat plānošanas dokumenti, īpaši partnerattiecību līgums, ir atvērta un demokrātiska procesa rezultāts un nekalpo politiskām prioritātēm bez demokrātiskām diskusijām ar partneriem.
2. Stratēģiskie analītiskie plānošanas dokumenti, kas kalpo par pamatu partnerattiecību līgumam, kā arī visi citi plānošanas dokumenti tiek sagatavoti un apspriesti ar pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Partneru dalībai darba grupās un citās atbildīgās iestādēs ir skaidri definēti noteikumi, kas paredz caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un nodrošina pārskatāmu iesniegto komentāru izvērtēšanas procedūru.
3. Stratēģiskais vides novērtējums tiek veikta visiem plānošanas dokumentiem uz partnerattiecību pamata.
4. Sabiedrībai ir pieejami sīki izstrādāta un atjaunināta informācija par plānošanas procesu.
5. Valdība uzsāk sabiedrisko apspriešanu par katru plānošanas dokumentu.
6. Konsultāciju process un komentāru iesniegšana atsevišķiem materiāliem, kā arī sagatavošanās sanāksmes netiek veiktas laikā stresā. Saņemtās piezīmes tiek reģistrētas un uz tām tiek sniegtas atbildes.
7. Iedzīvotājiem ir pieejama detalizēta informācija par fondu ieviešanas un līdzekļu izlietojumu.
8. Visi līgumi, kas saistīti ar ES līdzekļu izmantošanu, ir publiski.
9. Visi projektu konkursi vispirms tiek sabiedriski apspriesti.
10. Partnerības principa piemērošanai un NVO kapacitātes celšanai ES fondu līdzdalības nodrošināšanai tiek nodrošināti nepieciešamie līdzekļi.
11. Atsevišķu nozaru līdzdalība uzraudzības komitejās ir līdzsvarota. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pārstāvētas tiesības.
12. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, dalībai fondu uzraudzības komitejās, tiek atlasīti demokrātiskā ceļā, pamatojoties uz pašu NVO izvēlētu atlases kārtību. NVO pārstāvju nominācijas tiek respektētas.
13.Uzraudzības komiteju locekļiem ir piekļuve informācijai.
14.Uzraudzības komiteju sanāksmes protokoli ir publiski pieejami un tajos ir atspoguļoti visu uzraudzības komitejas locekļu komentāri.
15.Uzraudzības komiteju locekļu izdevumus, kas saistīti ar viņu darbu komitejās, tiek segti.
Izvērtēšana
16.Partnerības princips tiek pielietots arī vērtēšanas procesā.
Vairāk par partnerības principiem lasiet šeit (angļu val.).