Skip to content

[themify_icon icon=”ti-pencil” link=”http://”] Autores: Madelēna Vahlunda (Madeleine Wahlund) un Dženija Palma (Jenny Palm) pārstāv Lundas Universitātes Starptautisko Industriālās vides ekonomikas institūtu (Lund University International Institute for Industrial Environmental Economics)

[themify_icon icon=”ti-folder” link=”http://”] Ar rakstu un tā atsaucēm aicinām iepazīties šeit. Tulkojums un kopsavilkums: biedrība “Zaļā brīvība”.

[themify_icon icon=”ti-zoom-in” link=”http://”]Atslēgas vārdi: enerģijas demokrātija, iedzīvotāju enerģētika, iedzīvotāju līdzdalība; energopāreja; energokopienas; prosumerisms

Akadēmiskajās debatēs jēdzieni “enerģijas demokrātija” (energy democracy) un “iedzīvotāju enerģētika” (energy citizenship) ir cieši saistīti. Tie abi norāda uz aktīvu iedzīvotāju līdzdalību, piem., atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju ieviešanā,  energokopienu veidošanā un spēcināšanā, kā arī atbalstot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas politikas lēmumu pieņemšanā. Taču abu jēdzienu savstarpējā saistība ir reti ieskicēta un izskaidrota; tie tiek lietoti gan vienlaicīgi un dažkārt kā sinonīmi, bet citkārt ar noteiktu atšķirību starp tiem.

Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas un klimata stratēģijas mērķi paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas izdarāms, iesaistot iedzīvotājus. Vairāk par stratēģiju lasiet šeit. Abi jēdzieni bieži tiek izmantoti debatēs par līdzdalības iespējām, tāpēc piedāvājam ieskatu materiālā, kas apkopo līdzīgo un atšķirīgo un var noderēt turpmākajās diskusijās.

Metodoloģija

Pārskatā aplūkoti recenzējamos žurnālos publicēti akadēmiskie raksti, un izmantotas galvenokārt divas pētījumu datu bāzes: Scopus un Web of Science. Autoru izvēlētie meklēšana atslēgas vārdi: “enerģētikas pilsonība”, “enerģētikas pilsonis”, “enerģijas demokrātija”. Kopumā šādi tika identificēti 83 raksti.

Tekstu analīze tika veikta vairākos posmos. Vispirms atlasītie raksti tika izlasīti un kodēti atbilstoši šādām kategorijām: konceptuālā definīcija, empīriskais fokuss, metode, teorija, dalībnieki, ģeogrāfija, publikācijas detaļas, galvenie secinājumi un ieteikumi turpmākiem pētījumiem. Nākamajā solī tika veikta kodēšana, lai identificētu jaunus tematus. Trešajā etapā raksti tika vēlreiz pārskatīti, ņemot vērā papildināto tematisko klāstu.

Līdzīgais un atšķirīgais jēdzienu lietojumā.

Līdzīgais

Enerģijas demokrātija

Iedzīvotāju enerģētika

  • centieni panākt demokrātisku lēmumu pieņemšanu un lielāku kopienas atbildību decentralizētās energosistēmās;
  • jēdziens attiecas uz jaunu sociālo kustību, kad patērētājs kļūst par ražotāju, ievieš inovatīvus risinājumus un iesaistās lēmumu pieņemšanā visos šīs nozares posmos, sākot no ražošanas līdz pat patērēšanai;
  • jauna pieeja, kas apvieno izmaiņas infrastruktūrā ar politiskām, ekonomiskām un sociālām pārmaiņām.
  • jēdziens lielā mērā koncentrējas uz kopienām un ietver praktisku līdzdalību lēmumos par energoefektivitāti;
  • uzsvars uz līdzatbildību klimata pārmaiņās, vienlīdzību un taisnīgumu resursu pieejamībā un izejvielu trūkuma novēršanu, tiek akcentēts arī kolektīvās rīcības potenciāls enerģētikas jomā;
  • izmantojot jēdzienu tiek aprakstīti veidi, kā pilsoņi var iesaistīties energopārejā un politikas veidošanā vai nu kā patērētāji, piem., piedaloties protesta un atbalsta kustībās, vai arī kā ražojošie patērētāji (prosumeri).

Atšķirīgais

  • attiecas uz institucionalizāciju un politiskiem aicinājumiem vairāk iesaistīties enerģijas nodrošināšanā un pārvaldībā;
  • jēdziens tiek lietots arī kā tiekšanās uz politisko mērķu sasniegšanu, kurā iedzīvotāji ir politisko lēmumu ieguvēji, ieinteresētās puses (kā prosumeri) un energoapgādes uzturētāji;
  • atbilde uz pašreizējo, daudzās rietumvalstīs pastāvošo, enerģētikas režīmu.
  • apvieno tiesības un pienākumus, kuru pamatā ir līdzdalības, vietējās rīcības, vienlīdzības, taisnīguma un nabadzības novēršanas idejas;
  • atšķirībā no patērētāja, kuram enerģija ir vienkārši labums, ko tērēt personīgo mērķu sasniegšanai, jēdziens norāda uz iesaisti energoražošanā kā visaptverošā praksē;
  • oficiālajos naratīvos un politikas dokumentos ir tendence likt īpašu uzsvaru uz izmaiņām izdivīdu uzvedībā, mudinot iedzīvotājus “spēlēt savu lomu” un efektīvāk izmantot enerģiju un izdarīt apzinātu patērētāja izvēli.

Četri visbiežāk izvērstie temati, kuros lietoti abi jēdzieni.

Mājsaimniecību energotehnoloģijas.
Pamatā runa ir par dažādiem elastības pakalpojumiem un iedzīvotāju līdzdalību tajos, kā arī decentralizāciju un ar to saistīto lokālo tehnoloģiju ieviešanu. Iedzīvotāju enerģētika var attiekties uz individuālu praksi, piem., energotaupības pasākumiem vai saules enerģijas izmantošanu mājsaimniecības vajadzībām.

Energokopienas.
Lielākā daļa literatūras, kas apskata energokopienas, sliecas pieņemt, ka kopienu projekti pēc būtības ir iekļaujoši, tomēr enerģijas demokrātija tiek vētīta ar fokusu – kas padara projektus demokrātiskus un kā var palielināt iedzīvotāju līdzdalību? Jēdziena kontekstā tiek uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir iekļaujoši lēmumu pieņemšanas procesi un [dažādu grupu] pārstāvība energokopienās, savukārt iedzīvotāju enerģētikas jēdziena fokuss ir uz juridiskiem un kultūras apstākļiem, kas veicina vai kavē energokopienu attīstību.

Energopārejas kustības.
Abi jēdzieni tiek lietoti sociālo kustību un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu nozīmē enerģētikas pārmaiņu veicināšanai. Enerģijas demokrātija gadījumos, kad runa ir par protestiem, pilsonisko nepakļaušanos, rīcībpolitikas atbalstīšanu vai kolektīvo enerģijas alternatīvu izveidi, savukārt iedzīvotāju enerģētika – lai raksturotu politiskās līdzdalības veidus.

Enerģētikas politika.
Apskatītajā literatūrā tie ir procesi un mehānismi, ar kuriem iedzīvotāji var ietekmēt enerģētikas politiku. Abi jēdzieni tiek lietoti iekļaujošu lēmumu pieņemšanas vai enerģētikas politikas leģitimitātes stiprināšnā. Par enerģijas demokrātiju g.k. tiek runāts gadījumos, kad tiek uzsvērts patērētāju izvēles nozīmīgums vai aktulizējas vietājās pārvaldes ierobežojumi politikas līdzdalībā.

Pārskata diskusijas daļā izvirzīti jautājumi par iedzīvotāju līdzdalību. Kas funkcionē labāk – decentralizētas vai centralizētas sistēmas; kādā veidā – tieši un reprezentatīvi; kāpēc līdzdalība vispār ir svarīga?

ĪKopsavelkot – jēdziens “iedzīvotāju enerģētika” tiek izmantots, lai norādītu uz uzvedības izmaiņām un veidiem, kā indivīdi var piedalīties enerģijas sagādes  sistēmās, tādējādi bieži koncentrējoties uz indivīdiem kā pārmaiņu veicinātājiem. Savukārt “enerģijas demokrātija” biežāk rosina domāt par jaunu līdzdalības pārvaldības veidu institucionalizēšana, kad bieži vien kolektīvi tiek uzskatīti par pārmaiņu rosinātājiem.

 

Publikācija tapusi Eiropas Klimata Fonda finansētā projekta Nr. G-2110-62774 ietvaros “Vēja un saules enerģijas integrācija Latvijā”.