Skip to content

[themify_icon icon=”ti-pencil” link=”http://”]  Autori: Sufyan Droubi (Dundee Law School, School of Social Sciences, University of Dundee, UK), Raphael J. Heffron (Faculty of Law, University of West Indies, St. Augustine, Trinidad & Tobago), Darren McCauley (Erasmus University Rotterdam, the Netherlands )

[themify_icon icon=”ti-folder” link=”http://”] Raksta brīvpieejas fails šeit. Tulkojums un kopsavilkums biedrība “Zaļā brīvība”.

[themify_icon icon=”ti-zoom-in” link=”http://”] Atslēgas vārdi: kopienas atjaunīgā enerģija (community renewable energy), prosumers (prosumers), pāreja uz zemu oglekļa emisiju līmeni (low-carbon transition), decentralizēti energoresursi (decentralized energy resources), vienādranga enerģijas tirgus (peer-to-peer energy market), vietējās enerģijas sistēmas (local energy systems)

Rakstā kritiski tiek aplūkots enerģijas demokrātijas jēdziens un viena no galvenajām atziņām ir, ka tā lietošana ir ierobežojoša un šaura. Autori izmanto t.s. JUST ietvaru, kas demonstrē, ka enerģijas demokrātija nespēj nodrošināt taisnīgumu. JUST iezīmē tiesiskuma problēmas, piemēram, elektrības sadalē un pieejamības procedūrās. Lai arī demokrātijas pētnieki laika gaitā ir centušies jēdzienu paplašināt, debates literatūrā rāda, ka enerģijas taisnīguma (energy justice) un taisnīgas energopārejas (just transition) jautājumi sniedzas daudz tālāk tas skatīts nekā jautājumos par energopieejamību vietējām kopienām. Tiek ignorēti tādi jautājumi kā enerģijas ieguve un pamatiedzīvotāju kopienas. 

Idejas par enerģijas demokrātiju sākotnēji parādījies līdz ar sociālajām kustībām Ziemeļamerikā un Eiropā 1970. un 1980. gados. Mērķi tolaik bija pamatā divi: teleoloģiskā –lai veicinātu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesos; un deontoloģiskā – lai pieprasītu lielāku līdzdalību enerģijas pārvaldībā. 

Enerģijas demokrātija ir ietver ideju par taisnīgu un zemu oglekļa emisiju pasauli un procesu, kam pakāpeniski būtu jānoved pie šādas pasaules. Tomēr līdztekus citiem problemātiskiem jautājumiem, tiek vaicāts – kā enerģija demokrātija veicina taisnīgumu, ja dažkārt demokratizācija vienā kopienā var radīt netaisnību citā?

Metodoloģija

Rakstā piedāvāts konceptuāls apskats. Vispirms tiek skatīti naratīvi, kuros jēdziens sastopams, paturot redzeslokā analīzes daudzdimensionālitāti, bet vienlaicīgi autori skaidri definē teorētisko ietvaru, kurš aptver jēdziena lietošanas kritiku.

JUST ietvara elementi: taisnīgums, universālais, telpa un laiks.

Scopus and Web Science tika atlasīti raksti pēc atslēgasvārda “enerģijas demokrātija” (vai “demokratizācija”), iegūstot 133 ierakstus, izmantojot JUST pieeju, “enerģijas taisnīgumu” (50 rezultāti), “sociālo taisnīgumu” (18 rezultāti), “klimata taisnīgumu” ( 29 rezultāti), “vides taisnīgums” (32 rezultāti), kā arī nelielā skaitā “procesuālais taisnīgums”, “distributīvais taisnīgums”, “kosmopolītisms” un citi. 

Autori norāda ka visas identificētās dimensijas ir savstarpēji saistītas, turklāt starpdisciplinārā pieeja apvieno enerģētikas, klimata un vides taisnīgumu.

Secinājumi

Izmantojot JUST pieeju, autori secina, ka enerģētikas demokrātija nespēj risināt energosadales taisnīgumu un tādus jautājumus kā starptautisku uzņēmumu lomu un ietekmi, kas rada nevienlīdzīgu pieejamību energoresursiem.
Identificējot piecas taisnīguma formas:  
sadales (distributive) – resursu pieejamības jautājums; 
procesuālo (procedural) – nepieciešamās juridiskās darbības taisnīguma nodrošināšanai; 
atzīšanas (recognition) – tiesību piešķiršana dažādām (vietējām) sabiedrības grupām;
kosmopolītisko (cosmopolitanism) – atbalstot pārliecību, ka visi cilvēki apdzīvo vienu planētu un ir savstarpēji saistīti;
atjaunojošo (restorative) – jebkura enerģētikas sektora netaisnība ir jānovērš, ir jāievieš likumdošana, kas to palīdz paveikt. 

Papildu dimensijas kā vieta un laiks, norāda, ka enerģijas demokrātija pārāk lielu uzmanību pievērš konkrēta mēroga apdzīvotām vietām – ciemiem vai pilsētām, bet ignorē nacionālās, transnacionālās, pārnacionālās un starptautiskās dinamikas nozīmi.

Savukārt laika dimensija atklājas biežās atsaucēs uz Parīzes COP21 un tālākā nākotnē iezīmētiem mērķiem, bet mazāk runā par tuvāku laika periodu.

Autori secina, ka enerģētikas demokrātijas jēdziens nesniedz ieguldījumu reāla demokrātijas procesā, jo to neizdodas pārvērst efektīvā politikā, jo nepastāv atbalstoša sistēma netaisnības novēršanai. Jēdziens tiek uzskatīts par starpdisciplināri neveiksmīgu, jo tas netiek izmantots kritiskos pētījumos vai ar enerģētikas taisnīguma literatūrā. Autori norāda, ka esošā koncepcija ir akadēmiski nelietderīga. Lietderīgāka, autoruprāt, ir enerģētikas taisnīguma koncepcija un vispārēja un taisnīga pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomikas politiku.

Lai gūtu visaptverošo priekšstatu par jēdziena lietojumu, aicinām iepazīties ar pilno rakstu angļu valodā šeit. Vēršam uzmanību, ka raksts ir sākotnēji veidots angļu valodā un līdz ar to pētījumus par lietotajiem terminiem attiecas uz angļu valodā lietotajiem.