Skip to content

Šovasar Eiropas Komisija prezentēs jaunu tiesību akta priekšlikumu Kopīgo centienu lēmumam (ESD) periodā pēc 2020. gada. Kopīgo centienu lēmums attiecas uz nozarēm, kas nav iekļautas ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS): lauksaimniecību, mežsaimniecību, transportu, mazo rūpniecību un enerģētiku, mājsaimniecībām un atkritumiem. Šajā lēmumā ir iekļauts jauns emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam, paredzot Kopienas emisiju samazināšanu par 30%, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, taču šis mērķis nav pietiekami ambiciozs, lai nodrošinātu Parīzes klimata nolīgumu mērķu izpildi.

Turklāt pastāv risks, ka arī šis mērķis tiks apdraudēts, jo vairāku dalībvalstu valdības un biznesa organizācijas cenšas samazināt  Eiropas nākotnes klimata ambīcijas. Būtībā, ja 2030. gada ESD ieviestu visas ieteiktās nepilnības, Eiropas Savienība nevis samazinātu emisiju daudzumu, bet gan to palielinātu. Sliktākā scenārija gadījumā šo nepilnību rezultātā laika periodā no 2021.– 2030. gadam ES emisijas nevis samazinātos, bet palielinātos par 2,3 miljardus tonnu CO2.

Kādas nepilnības cenšas integrēt ESD un kādas ir to sekas?

  • Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (LULUCF) kopumā absorbē vairāk oglekļa nekā emitē, un tādējādi darbojoties kā oglekļa piesaistītājsistēma. Šāda veida CO2 samazināšana pagaidām ir izslēgta no ES 2020 klimata politikas, bet dažas valstis vēlas oglekļa piesaisti no mežiem un zemes izmantošanas pieskaitīt saviem emisiju samazināšanas centieniem, tādējādi nepieliekot nekādas pūles to reālajā samazināšanā un emitējot vairāk gāzu lauksaimniecības nozarē. Tas varētu radīt papildu 1,35 miljardus tonnu CO2. Latvijā meža sektora oglekļa piesaiste pēdējā laikā samazinās un tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī līdz 2030. gadam.

LULUFC

  • Vispārējais ESD 2030 mērķis ir sadalīts valsts mērķos vai “oglekļa budžetos”. Tomēr valsts oglekļa budžets laika posmā pēc 2020. gada var tikt aprēķināts no dažādiem sākuma punktiem. Ir sagaidāms, ka lielākā daļa no dalībvalstīm ievērojami pārsniegs savus 2020. gada emisiju samazināšanas mērķus, jo tie būs bijuši pārāk zemi. Tādējādi, veidojot valstu emisijas budžetu un pamatojoties uz dalībvalstu 2020. gada mērķi, ES valstīm laika posmā starp 2021. un 2030. gadu tiks dota iespēja emitēt vairāk nekā tad, ja to uzskaite sāktos ar faktisko emisiju daudzumu, kā atrunāts ESD. Šādā veidā papildus tiktu emitēts 751 miljons tonnu CO2. Latvijas gadījumā tiek paredzēts, ka 2020. gada mērķi izpildīsim, bet, lai sasniegtu 2030. gada mērķi, būtu būtiski jāuzlabo mūsu lauksaimniecības, transporta un mazās enerģētikas ilgtspējība.

ne-ets

  • 2014. gadā ES valstu vadītāji vienojās, ka dažas valstis varētu izmantot ierobežotu skaitu emisiju atļauju no ES ETS, lai sasniegtu savus ESD mērķus. Aplēses liecina, ka šī nepilnība var radīt papildu 300 miljonu tonnu CO2 emisiju. Šis priekšlikums ļautu valstīm apgalvot, ka tiek samazinātas transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un mājsaimniecību radītās emisijas, nepieliekot nekādas pūles, lai to arī nodrošinātu. Ņemot vērā, ka ETS visticamāk paliks pārpludināts ar kvotām līdz pat 2030. gadam, atļauju pārcelšana nemazinātu piesārņojumu ETS sektorā, bet tieši pretēji – to palielinātu.
  • Tiek sagaidīts, ka līdz 2020. gadam ES valstis pašreizējā ESD ietvaros uzkrās aptuveni 1,5 miljardus tonnu neizmantoto oglekļa atļauju. Šis “karstais gaiss” ir piemērs lieko atļauju pārmērīgajam daudzumam, atspoguļojot jau eksistējošo nepilnību un vājo 2020. gada mērķu sekas. Dažas valstis ir izteikušas vēlmi pārgrāmatot neizmantotās oglekļa atļaujas uz 2030 ESD, lai gan tas šobrīd nav atļauts. Ja tas tiktu atļauts, Kopienas emisijas palielināsies par vēl 2,25 miljardiem tonnu CO2 ekvivalentu, tādējādi graujot būtiskākā ES klimata instrumenta efektivitāti.

P.S. Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA