Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski modificēta pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai nākamajām paaudzēm. Nav arī skaidrs, vai tas, ka līdz šim traģēdijas nav notikušas, ir pierādījums šīs pārtikas drošībai vai vienkārši veiksme.
Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Jaunās pārtikas drošības pārbaudes līdz šim ir balstījušās uz pašu biotehnoloģijas kompāniju sniegtajiem datiem. Alerģiju izraisošas un toksiskas vielas var tikt pārnestas uz organismiem, kur tās dabiski nav sastopamas. Arī jaunie proteīni, ko radījuši gēnu inženieri, var būt indīgi, izraisīt alerģiju vai mainīt vielmaiņas procesus organismos, samazinot pārtikas uzturvērtību. Pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem padarīs šo zāļu lietošanu medicīnā neefektīvāku. Jaunie gēni var iespaidot svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas. Herbicīdizturīgajos augos un no tiem gatavotajos produktos var būt palielināts indīgo ķimikāliju atlieku daudzums.
Riska novērtējums
ASV pārtikas drošību izvērtējošās institūcijas uzskata, ka ĢM pārtikas produktiem, kuros vairs nav DNS un kas ir atzīti par “substanciāli līdzvērtīgiem” nemodificētajiem, nav nepieciešams pamatīgs veselības riska novērtējums. Substanciāli līdzvērtīgs nozīmē, ka produkta uzturvērtība un lietošana ir tāda pati kā atbilstošiem nemodificētiem produktiem, kā arī nav novērota jaunu nevēlamu vielu klātbūtne. Tomēr, lai atzītu produktu par substanciāli līdzvērtīgu, tiek pārbaudītas tikai dažas no tam raksturīgajām īpašībām.
Galvenie draudi veselībai tiek saistīti ar DNS klātbūtni: ja tās nav, tad viss ir kārtībā. Tā kā organisma jaunie gēni iespaido tā vielmaiņu, iespējams, radot jaunas toksiskas vai alerģiskas vielas, iespējams, ka produktos, kuros DNS ir vai nu iznīcināta (piem., termiskajā apstrādē) vai arī atdalīta (piem., eļļā), vēl ir saglabājušās potenciāli bīstamas vielas.
Bieži dzirdētais apgalvojums, ka ĢM pārtika nav bīstama, tāpēc ka ĢM materiālus sašķeļ kuņģa sula, nav patiess. Pētījumi rāda, ka daļa no tiem nokļūst asinīs, smadzenēs un citos orgānos. Ķermeņa šūnu dabiskie aizsargmehānismi nespēj tās pilnībā aizsargāt no ĢM vielām.
Fizioloģisko regulāciju principi nav pietiekami izprasti, lai varētu droši noteikt, kuras ģenētiskās modifikācijas var un kuras nevar radīt risku.
Alerģijas
Arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas pret kādu pārtikas produktu. Apmēram 1-2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, īpaši pārtikas piesārņojuma ar ķimikālijām un neveselīgās apkārtējās vides dēļ. Ļoti mazs daudzums alergēnā produkta var izraisīt slimību vai pat nāvi. Ar gēnu inženierijas palīdzību alerģiju izraisošās vielas nokļūst produktos, kur tās dabiski nav sastopamas, un, piem., cilvēki, kas cieš no alerģijas pret zivīm, var nezinot apēst pārveidotās zemenes un saslimt. Šo problēmu daļēji varētu atrisināt preču marķēšana ar precīzām svešo gēnu avotu norādēm.
Kompānija Pioneer Hi-Bred (tagad pievienojusies DuPont) sojā ievietoja Brazīlijas riekstu gēnu, lai uzlabotu olbaltumvielu sastāvu. Zinot, ka daļai cilvēku pret šiem riekstiem ir alerģija, tika veiktas pārbaudes, izmantojot alerģisko cilvēku asinis. Atklājās, ka modificētā soja arī izraisa alerģiju.
Šobrīd nav iespējams paredzēt, vai proteīns neizraisīs alerģiju. Var rasties jaunas alerģiju radošas vielas, ko atklātu tikai pēc tam, kad no tām būtu cietuši jau daudzi cilvēki.
Alerģiju izraisošās vielas augos ir saistītas ar proteīniem, kas aizsargā pret kaitēkļiem un slimībām. Tas nozīmē, ka augiem, kas ir modificēti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem.
Lielbritānijā 1998.g. par 50% palielinājās alerģiskas reakcijas uz soju. Nepilnīgās marķēšanas sistēmas dēļ nav iespējams droši pateikt, vai tas ir noticis tirgū strauji ienākošās ĢM sojas dēļ.
Toksiskās vielas
Gēnu inženierijas dēļ pārtikā var rasties jaunas toksiskas vielas un palielināties toksīnu daudzums. Dabiskie toksīni var parādīties negaidītās vietās. Tā 1989.g. ASV no ĢM triptofāna – piedevas veselīgajai pārtikai – nomira 37 cilvēki un apmēram 1500 cilvēku kļuva invalīdi, 5000 citi saslima. Šī piedeva vairs netiek lietota, bet nav nekādas garantijas, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies.
Šodien šim produktam būtu jāiziet riska novērtēšanas procedūra, jo tas ir iegūts no ĢM baktērijas. Tā kā triptofāna tīrība bija lielāka kā 99% un tajā nebija DNS, ASV tas tiktu atzīts par substanciāli līdzvērtīgu nemodificētajam, kas neprasa papildus pārbaudes un nav jāmarķē. Notiktu tā pati traģēdija. Jaunais toksiskais proteīns bija mazāk par 0,1% no galaprodukta. Kad 1996.g. lietošanā tika apstiprināts ĢM riboflavīns (B2 vitamīns), preci marķēt tika prasīts tikai tad, ja modificētā produkta tajā ir vairāk kā 0,1%.
ĢM augos, kuri ražo savu insekticīdu, tiek tīši palielināts toksisko vielu saturs. Bieži šie augi izstrādā kancerogēnus: vēzi izraisošas vielas.
1998.g. Skotijā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot ĢM pārtikas ietekmi uz veselību, žurkas 100 dienas baroja ar ĢM kartupeļiem, kas satur sniegpulkstenīšu lektīnu. Atklājās, ka tām nedaudz palēninās augšana, tiek traucēta imūnsistēmas darbība un rodas pārmaiņas iekšējos orgānos. 100 dienas žurku dzīvē atbilst 10 cilvēku gadiem. Pētījumu veikušā zinātnieka A. Pustaja (Arpad Pusztai) viedoklis ir tāds, ka šo problēmu cēlonis slēpjas gēnu inženierijas neprecizitātē.
Diemžēl kad A. Pustajs par saviem atklājumiem pavēstīja televīzijā, kā arī paziņoja, ka vairs neēdīs ĢM pārtiku, viņu atlaida no darba, aizliedza publiski uzstāties un sarunāties ar žurnālistiem.
Pret pesticīdiem izturīgu augu audzēšana veicina pastiprinātu ķimikāliju, turklāt ļoti indīgu, lietošanu. Monsanto ASV un Eiropā saņēma atļauju palielināt pieļaujamo herbicīda sauso atlieku līmeni ‘Roundup Ready’ augos no 6 līdz 20 mg kilogramā. Cilvēku un citu dzīvu būtņu veselība cieš gan no lauksaimniecības ķimikāliju nokļūšanas vidē, piem., ūdenī, gan no to atlieku saglabāšanās pārtikas produktos. Bieži par šo atlieku un to sabrukšanas produktu iedarbību uz veselību trūkst datu. Raundaps izraisa vemšanu, pneimoniju, apziņas miglošanos, sarkano asinsķermenīšu izzušanu, galvassāpes, reiboņus. Iespējams, ka raundapa sabrukšanas produkti izraisa vēzi.
Antibiotikas
Jau tagad tas, ka aizvien vairāk slimības izraisošu mikroorganismu kļūst imūni pret antibiotikām, ir viena no galvenajām medicīnas problēmām. Tiek ieteikts krasi samazināt to lietošanu ārstniecībā. Šo problēmu var saasināt izplatītā pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem. Piemēram, ĢM kukurūza satur gēnu, kas ir izturīgs pret ampicilīnu. Šī gēna nokļūšana barības ķēdēs var padarīt ampicilīna lietošanu gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā daudz neefektīvāku. ES likumdošana paredz līdz 2009.g. aizliegt lietot pret antibiotikām izturīgus marķiergēnus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai veselību.
Liellopu augšanas hormons
Viens no pirmajiem ĢM produktiem bija piens no govīm, kam injicē ĢM liellopu augšanas hormonu somatotropīnu. Tas palielina izslaukumu par 10-20%, tai pašā laikā saīsinot govs mūžu. Oficiāli atzīta 21 blakne, ko govīm izraisa šī hormona lietošana: samazināts grūtniecības ilgums un teļu svars, palielināta dvīņu dzimstība, dzemdes slimības u.c. Patērētājiem vislielāko risku rada govju pastiprināta saslimšana ar mastītu. Pienā nokļūst strutas. Ja to ir ļoti daudz, pienotavas nepērk šo produktu, tāpēc govis tiek ārstētas ar antibiotikām. To atliekas pienā veicina baktēriju imunitāti un rada citas problēmas. Hormoni, kas nokļūst pienā, veicina prostrātas, resnās zarnas un krūts vēža rašanos. Latvijā, ES un lielākajā daļā pasaules valstu šo hormonu nav atļauts lietot, tomēr vairākās Austrumeiropas valstīs tas ir ticis lietots. Šī un citu hormonu aizlieguma dēļ starp ES un ASV izraisījās t.s. tirdzniecības karš.