Skip to content

 

Graph showing GDP projections (Image: BBC)Lai izkultos no ekonomiskās krīzes un veicinātu iedzīvotāju labklājību Eiropai siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas 2020. gadā ir jāsamazina par 30 % attiecībā pret 1990. gadu. Tāpat ļoti būtiski ir paaugstināt investīcijas zaļo tehnoloģiju attīstībai. Lai veicinātu zaļo izaugsmi, 2 % globālā IKP ir jāiegulda ekotehnoloģijās. Šie ir daži no apgalvojumiem, kas minēti šī gada februārī iznākušajos pētījumos par to, kā veicināt straujāku zaļo izaugsmi.

Vācijas Vides ministrija februārī publicēja pētījumu A new growth path for Europe, kurā teikts, ka stingrāki klimata mērķi Eiropai ļaus atjaunot Eiropas ekonomiku, samazināt bezdarba problēmas, veicināt enerģētisko neatkarību. Paaugstinot investīcijas no 18 % uz 22 % no IKP, esošo ēku pārbūvei, to enerģijas apgādes pilnveidošanai un pāriešanai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiktu paaugstināta ekonomiskā izaugsme par 0,6 % gadā visās Eiropas Savienības valstīs. Vienlaicīgi šāda attīstība nodrošinātu papildus 6 miljonus jaunu darba vietu, kas mazinātu gan bezdarba problēmas Eiropā, gan palīdzētu attīstīt progresīvās tehnoloģiju – nanotehnoloģijas un robotika.

Eiropa pieņemot šo stingrāko apņemšanos, būtiski nostiprinātu tās pozīciju globālajā ekonomikā, fokusējoties uz augstas kvalitātes produktu ražošanu, kas veidos nākotnes tirgu. Šādu produktu ražošanas izmaksas nav atkarīgas no lēta darbaspēka, bet gan no nepārtrauktas mācīšanās darot lietas. Ziņojumā teikts, ka tas jāveicina mērķtiecīgi īstenojot virkni jaunu iniciatīvu zaļo investīciju atbalstam, ieviešot veicinošus nodokļus un klimata pārmaiņu politiku. Esošais 20 % emisiju samazināšanas mērķis ir par vāju, lai mobilizētu un veicinātu būtiskas pārmaiņas.

Jaunas izaugsmes ceļš ir īstenojams visos galvenajos ekonomikas sektoros – lauksaimniecība, enerģētika, rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi, paaugstinot ražošanu šajos sektoros pateicoties celtniecības nozares pilnveidei. Celtniecība šajā gadījumā netiek skatīta tikai kā ēku energoefektivitātes veicināšana, bet arī kā ieguldījums jauno tehnoloģiju attīstībā – vēja turbīnu, koģenerācijas staciju būvniecībā, modernizējot elektrotīklus, attīstot citu tehnoloģiju izmantošanas iespējas, kas nākotnē ļautu mazināt enerģētisko atkarību.

Lai īstenotu šo stratēģiju, pirmkārt ir jābūt mērķtiecīgai vadībai, kura tic nākotnei un šo mērķu sasniegšanai, otrkārt ir jāmācās lietas darot, bet treškārt ir jārada nepieciešamie noteikumi, lai maksimāli visi tiktu iesaistīti un mazinātu outsaideru skaitu (piemēram, bankas), kuri nav ieinteresēti plāna īstenošanā.

Makro ekonomikas pasākumi saskaņā ar ziņojumu ir globālo emisiju tirdzniecības shēmu (ETS) izmantošanu, lai atbalstītu Austrumeiropas valstis klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, nodokļu atvieglojumi, lai veicinātu zaļās uzņēmējdarbības attīstību, un zemu emisiju publisko iepirkumu veikšana.

Kā mikroekonomikas pasākumi izvirzīti: pilnveidot būvnormatīvus energoefektivitātes veicināšanā, uzlabot standartus energoefektivitātei transporta sektorā, izmantot ETS tirdzniecības ieņēmumus, lai veicinātu energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, standartizēt tīklu infrastruktūras un mājsaimniecību sadzīves tehniku, radīt savstarpējos apmācību tīklus uzņēmējiem, kas izstrādā inovatīvus risinājumus visā Eiropā.

Pašlaik ES pieņem 30 % SEG samazināšanas stratēģiju, ja arī citas lielvalstis seko šim piemēram. Tas norādu uz to, ka ES pati netic šī mērķa nozīmībai, jo, ja citas valstis izvirza mazāku mērķi, ES klimata pārmaiņu ierobežošanai vajadzētu izvirzīt vēl ambiciozākus mērķus. Pētījuma autori atgādina, ka ļoti būtiski ir izvirzīt tieši 30 % emisijas samazināšanas mērķi, lai panāktu mēroga efektu un strukturālas izmaiņas ekonomikā un nodrošinātu klimata mērķu sasniegšanu.

Tai pat laikā ANO Vides programma (UNEP) ir publicējusi Zaļās ekonomikas ziņojumu par to, kā veicināt zaļāku globālo ekonomikas izaugsmi, iekustināt ekonomiku pēc vispārējās lejupslīdes, tai pat laikā neradot ievērojamu SEG emisiju pieaugumu. Šajā pētījumā ir konstatēts, ka zaļo tehnoloģiju attīstībā ir jāiegulda 1,3 triljoni dolāru jeb 2 % no globālā IKP:

  • $362 miljardi enerģētikas sektorā, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti un attīstītu atjaunojamo energoresursu ražošanu;
  • $194 miljardi transporta sektorā, lai veicinātu tīrāku un zaļāku transportlīdzekļu attīstību un publisko transporta infrastruktūru un pilsētu plānošanu;
  • $134 miljardi ēku labākai aprīkošanai, tostarp siltumizolācijai;
  • $134 miljardi tūrisma nozarē;
  • $108 miljardi lauksaimniecībā, paaugstinot produktivitāti ar saudzīgu ūdens izmantošanu un augsnes auglības nodrošināšanu;
  • $108 miljardi labākai zvejniecības pārvaldībai; kompensācijas zvejniekiem, u.tml.;
  • $108 miljardi atkritumu apsaimniekošanai, nākamajās divās dekādēs samazinot atkritumu apglabāšanu par 70 %;
  • $108 miljardi ūdenssaimniecībai, lai nodrošinātu pašreizējās ūdens plūsmas, novērstu nelietderīgu ūdens izmantošanu apūdeņošanai un sniegtu pieeju miljoniem iedzīvotāju, kuri cieš no ūdens trūkuma;
  • $76 miljardi rūpniecībai, lai uzlabotu tās efektivitāti un samazinātu izšķērdīgu resursu izmantošanu;
  • $15 miljardi mežsaimniecībai, lai ierobežotu mežu izciršanu.