Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar, 15. septembrī, vēlreiz atbalstīja steigā un slepenībā sagatavotos, viena politiķiem pietuvināta uzņēmēja interesēs virzītos Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz Latvijā ieviest cietsirdīgas lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes.
Ceturtdien, 17. septembrī, Saeima grasās skatīt šos grozījumus otrajā – galīgajā – lasījumā, un, tā kā tie atzīti par steidzamiem, pēc pieņemšanas to spēkā stāšanos vairs nebūs iespējams novērst.
Tāpēc nodibinājums „Dzīvnieku drauga fonds”, biedrība „DzīvniekuSOS”, biedrība „Ulubele”, Latvijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība un Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa aicina šā gada 17. septembrī no plkst. 8.30 līdz 10.30 pulcēties uz piketu pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11 ne vien tos, kam nav pieņemama cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem legalizēšana Latvijā, bet ikvienu, kas iestājas par demokrātiju un tiesiskumu, par caurredzamu un savtīgu interešu neietekmētu likumdošanas procesu, par sabiedrības tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Protestu atbalsta un pret šiem grozījumiem iestājas arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – Juris Šteinbergs, Jānis Šipkēvics, Valdis Melderis, Andris Freidenfelds, Elita Veidemane, Valdis Lūriņš, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Aivars Borovkovs, Lato Lapsa, Kārlis Lācis, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva (Aiša), Aigars Krēsla, Normunds Bērzs un citi, kā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas.
Pret grozījumiem var iestāties, parakstot protesta vēstuli Saeimas deputātiem. To var izdarīt līdz trešdienas, 16. septembra vakaram patversmē „Dzīvnieku Draugs” Fr.Candera ielā 4, kā arī piketa laikā pie Saeimas.
Jau vēstīts, ka Saeima 2009. gada 10. septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā atļaut lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm – ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu (miega artērijas) un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. Faktiski ar šiem grozījumiem tiek atļauta dzīvnieku upurēšana – barbarisks un cietsirdīgs nogalināšanas veids.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā „Dzīvnieku aizsardzības likumā” atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos.
Taču vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa – steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību. Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. Vēl vairāk – likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju.
Organizācijām lūgums savu atbalstu akcijai paziņot elektroniski, nosūtot apliecinājumu dalībai uz e-pastu dzd@latnet.lv .
Kontakti:
Solvita Vība, tālr.:29427213 e–pasts: dzd@latnet.lv
Laura Karnīte, tālr. 29165007, dzivniekusos@inbox.lv