Skip to content

“Daba nemēdz jokot, tā vienmēr ir patiesa, vienmēr nopietna, vienmēr stingra: tai vienmēr ir taisnība, kļūdas un maldus izraisa cilvēki” – tā savulaik ir teicis lielais Gēte.

Tagad jau ir diezgan skaidrs, ka globālas klimata pārmaiņas tiešā un netiešā veidā veicina dažādu slimību izplatību un priekšlaicīgu mirstību. Intensīvas un biežas temperatūras un nokrišņu izmaiņas (karstuma un sausuma periodi, viesuļvētras un plūdi, dabas ugunsgrēki) var radīt funkcionālus un fizioloģiskus organisma darbības traucējumus. Tāpat cilvēka veselību un labklājību var ietekmēt ražas un pārtikas kvalitātes un pieejamības samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, slimību pārnēsātāju invāzija, kā arī klimata pārmaiņu provocētas sociāli-ekonomiskās atbildes reakcijas sabiedrībā – iedzīvotāju migrācija ilgstošu sausuma periodu vai plūdu dēļ, bezdarbs, mājvietas zaudēšana, sociālā vardarbība. Cilvēka labklājību un veselību ietekmē fizikālie, bioloģiskie un ekonomiskie faktori, bet klimata pārmaiņu rezultātā ietekmes intensitāte saasinās, turklāt, cilvēka bioloģiskā un sociālā adaptācija jauniem apstākļiem nestabilā vidē kļūst sarežģītāka.

Vai mēs esam gatavi šīm visuresošajām un nenovēršamajām pārmaiņām? Pieredze rāda, ka parasti valstu veselības aizsardzības sistēmas ir neaizsargātas pret ārkārtas klimatiskām pārmaiņām. Piemēram, 2003. gada vasara Eiropā tiek vērtēta kā karstākā kopš 1540. gada. Karstums, sausums un ražas samazinājums īpaši smagi skāra Franciju un citas valstis Dienvideiropā. Francijā temperatūra 7 dienas pārsniedza 40 °C. Nacionālās veselības aģentūras ziņoja, ka karstuma ietekmes radītu veselības problēmu dēļ Francijā bojā gājuši vairāk nekā 14 800, Portugālē ap 2000, Nīderlandē ap 1500 cilvēki, bet kopumā Eiropā – vairāk nekā 70 000 cilvēki.

Taču ne visas ar klimatu saistītās pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību nelabvēlīgi – piemēram, mērenā klimata joslā iespējamas siltākas ziemas, kas mazinās ar nosalšanu saistītu nāves gadījumu skaitu, būs vienkāršāk uzturēt komfortablu iekštelpu mikroklimatu, ārpus telpām nodarbinātie mazāk saskarsies ar aukstuma izraisītiem negadījumiem ziemas periodā, kas savukārt uzlabos darba produktivitāti. Ilgāka siltuma sezona un augu veģetācijas periods, ja vien to negatīvi neietekmēs ārkārtas karstuma un sausuma periodi, sekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, arī privāto dārzkopību un ārpustelpu aktivitātes. Tomēr ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka pozitīvās ietekmes no klimata pārmaiņām, piemēram, ar aukstumu saistītas mirstības samazinājums, būs krasi pārvērtētas, salīdzinot ar negatīvo klimata pārmaiņu ietekmes pieaugumu, apmēru un seku smagumu.

Lai arī ilgtermiņa vidējie pasaules klimata rādītāji līdz šim ir bijuši samērā stabili, pēdējo 50 gadu dati liecina, ka izmaiņas paātrinās, piemēram, globālā vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,7 °C, un līdz 2100. gadam tiek paredzēts temperatūras pieaugums par 1,5 līdz 4,0 °C, kas var nopietni aktivizēt klimata pārmaiņu ietekmes intensitāti uz cilvēka veselību. Primāri protams šeit jārunā par “karstuma viļņu” izraisītajām sekām.

Netiešā veidā klimata pārmaiņas izsauks arī alergēnu (putekšņu, sporu, putekļu) izplatības pastiprināšanos, paaugstinot astmas, siena drudža un citu alerģisku reakciju risku. Samazinoties saldūdens plūsmām, tiks apdraudēta iedzīvotāju higiēna, dzeramā ūdens drošība un pieejamība, bet plūdi var apdraudēt ūdens kvalitāti, bojājot kanalizācijas sistēmu infrastruktūru. Jūras līmeņa celšanās izraisītu piekrastes gruntsūdeņu un līdz ar to dzeramā ūdens sāļuma pieaugumu, un, piemēram, sāļums tiek saistīts arī ar augstāku veselības risku iespējamību grūtniecības vēlīnā stadijā.

No epidemioloģiskā viedokļa veiktie pētījumi rāda, ka dažādas klimata pārmaiņu intensificētas bīstamu slimību ekspansijas radīs daudz nopietnākus draudus sabiedrības veselībai (skat. tabulu).

  1. tabula. Pārnēsātāju izraisītas slimības un to iespējamā izplatības intensitāte (pēc GRID-Arendal, 2015; WHO, 2015)
Slimība Ierosinātājs Pārnēsātājs Riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pasaulē Pašreizējās izplatības areāls Iespējamā izplatības intensitāte
Malārija Plasmodium sp. Malārijodi

 

(Anopheles)

2400 miljoni Tropi un subtropi +++

 

Īpaši iespējama

Šistosomatoze Schistosoma sp. Moluski, ūdens gliemeži 600 miljoni Tropi un subtropi ++

 

Ļoti iespējama

Onhocerkoze jeb upes aklums Onchocerca volvulus Melnās mušas (Simulium) 123 miljoni Āfrika, Latīņamerika
Tropu jeb Denges drudzis Denges vīruss Dzēlējodi

 

(Aedes aegypti)

1800 miljoni Tropi
Limfātiskā filarioze Filariodidea sp. Dzēlējodi

 

(Culex, Aedes)

1094 miljoni Tropi un subtropi +

 

Iespējama

Āfrikas tripanosomiāze jeb miega slimība Trypanosoma sp. Cece mušas (Glossina) 55 miljoni Tropiskā Āfrika
Leišmanioze Leishmania sp. Smilšu mušas (Phlebotominae) 350 miljoni Āzija, Dienvideiropa, Āfrika, Amerika
Amerikas tripanosomiāze jeb Čagasa slimība Trypanosoma cruzi Blaktis (Triatominae) 100 miljoni Centrālamerika, Dienvidamerika
Dzeltenais drudzis Flavivirus Dzēlējodi (Aedes, Haemogogus) 450 miljoni Tropiskā Dienvidamerika, Āfrika

Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 300–500 miljoni malārijas saslimšanas gadījumu, un vairāk nekā viens miljons nāves gadījumu, no kuriem 75% skar Āfrikas valstīs dzīvojošus bērnus, kas jaunāki par 5 gadiem. Subsahāras Āfrikā malārija ir visizplatītākā parazitārā slimība un ir galvenais iemesls bērnu un grūtnieču saslimstībai un mirstībai. Āfrikas valstīs konstatē 80% no visiem malārijas saslimšanas gadījumiem un 90% no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Lai arī malārija ir visnozīmīgākā pārnēsātāju izraisītā slimība pasaulē, tā arī ir slimība, kuras izplatību var ierobežot un novērst.

Zemes lietojuma veidu maiņa var sekmēt zināmo pārnēsātāju un patogēnu izplatību, kā arī jaunu patogēnu rašanos un izplatību. 2007. gadā Eiropā (Itālijā un Francijā) tika konstatēti reģionam netipisku dzēlējodu sugu (Aedes albopictus un Aedes aegypti) pārnēsātas slimības – Čikunguņjas drudža – vietējas izcelsmes saslimšanas gadījumi. Piemērota patogēna pārnēsātāja ilgstoša klātbūtne reģionā var būt labvēlīga turpmākam slimības gadījumu skaita pieaugumam. Lai arī ar zemu varbūtības risku, tomēr iespējami arī tropu jeb Denges drudža uzliesmojumi. 2010. gadā Latvijā tika reģistrēti septiņi, bet 2012. gadā 12 ievesti Denges drudža gadījumi, savukārt Francijā – divi vietējas izcelsmes Denges drudža saslimšanas gadījumi, kā rezultātā tika veikti plaši insektu kontroles pasākumi.

Latvijā raizes izraisīs ērču paaugstināta izplatība – ērču populācijai Eiropā ir tendences paplašināties virzienā uz ziemeļiem un uz augstkalnu reģioniem. Klimata pārmaiņu izraisītu siltāku ziemu dēļ ērču populācija var palielināties un tādējādi lielākā mērā nekā līdz šim apdraudēt cilvēkus ar Laima slimību un ērču encefalītu. Mainās arī smilšu mušu, kuras ir infekcijas slimības leišmaniozes ierosinātāju pārnēsātājas, ģeogrāfiskā izplatība. Precīzus datus par slimību pārnēsātāju izplatību var iegūt tikai ilgtermiņa pētījumos, kas sarežģī savlaicīgu profilakses pasākumu ieviešanu.

Veselība ir fiziska, emocionāla un sociāla labklājība. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību var tikt saistīta ar dažādu saslimšanu izplatību, bez iepriekš minētajām, piemēram, veicinot psihisko traucējumu rašanos, kā arī vēža un citu slimību attīstību noteiktu faktoru ietekmē. Dabas katastrofas vai ārkārtas vides apstākļi un to radītā piespiedu migrācija var ietekmēt cilvēka funkcionēšanu kognitīvā (domāšanas), emocionālā un uzvedības līmenī, izmainot daudzu cilvēku, īpaši bērnu, psihisko stāvokli – radot stresu, baiļu un panikas lēkmes, depresiju u.c. Gan sociālā vide, gan apkārtējā dabas vide ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli un psihisko līdzsvaru.

Klimata pārmaiņu ietekmes seku uz cilvēka veselību samazināšanā vai novēršanā liela loma ir iedzīvotāju atbalstam, ko var nodrošināt valsts attieksme pret sabiedrību, piemēram, stiprinot sociālā atbalsta tīklus, uzlabojot vides drošību un veselības aprūpes pieejamību, paaugstinot sabiedrības informētību par riskiem un rīcību ārkārtas situācijās, mazinot ekonomisko nestabilitāti.

Daba ar mums nejokos – vai mēs būsim gatavi pārmaiņām? Par to mums uzdos jautājumus arī nākotnes paaudzes.

 

Literatūra

Baltic Climate. (2011) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību Baltijas jūras reģionā. Pieejams: http://toolkit.balticclimate.org/

Barrett B., Charles J.W., Temte J.L. (2015) Climate change, human health, and epidemiological transition. Preventive Medicine, 70, 69 – 75.

Bowen K.J., Ebi K.L. (2015) Governing the health risks of climate change: Towards multi-sector responses. Current Opinion in Environmental Sustainability, 12, 80–

Franchini M., Mannucci P.M. (2015) Impact on human health of climate changes. European Journal of Internal Medicine, 26, 1–5.

WEF, World Economic Forum. (2010) Global risks 2010. 

GRID-Arendal. (2015) Vital climate graphics. Pieejams: http://www.grida.no/climate/vital/index.htm

SPKC, Slimību profilakses un kontroles centrs. (2015) Infekcijas slimības. Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/

WHO, World Health Organisation. (2015a) Fact sheets. Pieejams: http://www.who.int/mediacentre/factsheets/en/

WHO, World Health Organisation. (2015b) Ultraviolet radiation and the INTERSUN Programme.

 

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA