- Par “demokrātiskās Prāgas mieru sargājošām iestādēm”
- Pasaules ekonomikas forumā Davosā izplatītais nevalstisko organizāciju paziņojums
- Davosas atskaite – statistiskie meli
Par “demokrātiskās Prāgas mieru sargājošām iestādēm”
«Ikvienam ir tiesības uz pārliecības un izteiksmes brīvību. Ikvienam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību. Katram ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās savu interešu aizsardzībai» (Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums).
Korporatīvā prese sakarā ar Prāgas notikumiem galvenokārt pievērsās apmēram 100 cilvēku darbības pārstāstam (par akmeņu un Molotova «kokteiļu» sviešanu), virspusējai analīzei un nievājošai kritikai. Izprast 21.-28.septembra notikumu jēgu bija apgrūtinoši, jo tad masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem būtu ilgi jārunā ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par pēdējos 60 gados pastāvošo ekonomisko sistēmu un postu, ko tā izraisa. Vairāk nekā 20 000 cilvēku izgāja ielās ar plakātiem, lai kārtējo reizi atgādinātu par postažas esamību. Bankas un fonda darbiniekiem viņi vaicāja par risinājumiem veco kļūdu labošanai un jaunu nepieļaušanai (kaut gan vardarbība un HIV vīruss ir neatgriezeniskas “kļūdas”). Vairāk nekā 800 aktīvistu tika apcietināti. Par cietumā piedzīvoto daudzi stāsta IMC jeb Neatkarīgo mediju centra interneta lapā (http://www.praha.indymedia.org).
Oficiālie ziņojumi par čehu policijas brutalitāti.
- Sievietes policijas iecirkņos bija spiestas izģērbties vīriešu klātbūtnē un tika pakļautas seksuālai izmantošanai un pazemojumiem.
- Apcietinātajiem ilgstoši tika liegts ūdens, ēdiens, medicīniskā palīdzība un miegs.
- Tikai sievietes un fašisti dabūja ūdeni, vīrieši bija spiesti par to maksāt.
- Apcietinātie tika piekauti slēgtās telpās, pirms tos nogādāja policijas iecirkņos.
- Divi norvēģi, kas ziņoja par nozagtiem mobilajiem telefoniem, bija liecinieki rokudzelžos saslēgtu cilvēku nežēlīgai piekaušanai.
- Apcietinātie rokudzelžos ir grūsti lejā pa kāpnēm.
- 22 apcietinātie tika iegrūsti 4 m2 kamerā.
- 30 apcietinātie tika atstāti pa nakti ārējā pagalmā bez ēdiena un segām.
- Divi vācieši bija aculiecinieki izraēlieša piekaušanai, salaužot kāju un ribas. Medicīniskā palīdzība netika sniegta.
- Čehu aktīvisti tika piekauti īpaši nežēlīgi, divi no viņiem ir pazuduši.
- Apcietinātie vīrieši liecināja, ka vismaz 25 sievietes ir sistas un seksuāli pazemotas.
- Apcietināts amerikānis ticis sasiets, piekauts, un viņa roku pirksti ir liekti atpakaļ, mēģinot tos salauzt.
- Austriešu demonstrante pēc vardarbības policijas iecirknī izlēca pa otrā stāva logu, salaužot gūžas kaulu.
ZB solidarizējās ar tiem, kas vēl nav izlaisti no apcietinājuma un izsaka morālu atbalstu pazemotajiem un cietušajiem!
No pasaran!
Pasaules ekonomikas forumā Davosā izplatītais nevalstisko organizāciju paziņojums
Vienreiz gadā lielāko privāto kompāniju asociācija tiekas Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē. Tajā piedalās arī visietekmigākie politiķi un starptautisko institūciju pārstāvji.
Šīs tikšanās paplašina un stiprina privātā sektora ietekmi uz starptautisko politiku. Iepriekšējie forumi ir veicinājuši tādu tirdzniecības sarunu uzsākšanu kā Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT) Urugvajas raundu un Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), kuri ir veicinājuši sociālo nevienlīdzību un vides degradāciju.
Opozīcija ekonomikas globalizācijai kļūst aizvien spēcīgāka visā pasaulē, par ko liecina veiksmīgie protesti pret Daudzpusējo vienošanos par investīcijām (MAI) un PTO ministeriālo sanāksmi Sietlā. 2000.gadā tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijās pret ekonomikas globalizāciju Čiang Mai, Vašingtonā, Prāgā, Melburnā un Nicā. Viņi pauda savu neapmierinātību par galvenokārt korporāciju interesēm atbilstošas ekonomiskās politikas veidošanu un pieprasīja demokrātisku un caurspīdīgu starptautiskās ekonomikas lēmumu pieņemšanas procesu. “Public Eye on Davos” tika izveidota 2000. gadā. Tā ir vairāku nevalstisko organizāciju kopējā kampaņa, lai uzstātos pret privātā biznesa dominēšanu starptautiskajā politikā, kā arī brīdinātu par negatīvajām sekām cilvēktiesību, sociālās vienlīdzības, demokrātijas un vides jomās. “Public Eye on Davos” aicina valdības, starptautiskās organizācijas un privāto sektoru ievērot šādus pamatprincipus.
Attiecībā uz globālo pārvaldi:
- visām valstiskajām struktūrām nacionālā un starptautiskā līmenī ir jābalstās uz caurspīdīguma, atbildības un demokrātijas principiem. Diskusijām un lēmumiem ir jātiek pieņemtiem, ievērojot sabiedrības intereses.
Attiecībā uz korporatīvo kontroli:
- starpvaldību vienošanos uzdevums būtu atklātības un atbildības prasības padarīt saistošas kompānijām. Patiesai informācijai par kompāniju darbības ietekmi uz sociālo un dabas vidi ir jābūt pieejamai, lai nodrošinātu vietējo kopienu, patērētāju un ētisko investoru intereses, kā arī viņu tiesības ierosināt atbilstošas sankcijas gadījumos, kad kompānija veic noziedzīgas vai ļaunprātīgas darbības.
Šādiem principiem jābūt ietvertiem nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos; - spēkā jāstājas starptautiskam prettrestu likumam, lai novērstu kompāniju apvienošanos, kas likvidē konkurenci;
- nacionālajiem un starptautiskajiem likumiem par nodokļiem ir jābūt stingrākiem, lai nodrošinātu, ka korporācijas tos godīgi maksā visās valstīs, kurās darbojas;
- pret korporācijām, kas piedalās kriminālpārkāpumos, jābūt iespējai lietas ierosināšanai gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī;
- jābūt spēcīgām un efektīvām sankcijām, piem. izraidīšana no konkrēta vietējā tirgus, finansu privilēģiju (valdības subsīdijas, eksporta kredīti) atņemšana, ierobežot darbību vērtspapīru tirgū, atbildīgo izpilddirektoru sodi, korporatīvo līgumu laušana/atcelšana;Attiecībā uz starptautiskajām finansu attiecībām:
- jāpārtrauc turpmākā starptautiskās finansu sistēmas liberalizācija, kā arī piespiedu liberalizācija nacionālā līmenī. Konkrētāk, ierosinājums SVF Vienošanās rakstu labojumiem, saskaņā ar kuru SVF saņemtu tiesības uzspiest capital account liberalizāciju dalībvalstīm;
- īstermiņa starptautiskajiem finansu pārskaitījumiem jāuzliek nodokļi un tie ir jāpārrauga, lai nepieļautu spekulatīvas darbības, kas apdraud nacionālās valūtas;
- daudzpusējām attīstības bankām, oficiālajām eksportkredīta aģentūrām un privātajām bankām ir jāpieņem saistošas politikas, lai nodrošinātu, ka projekti atbilst starptautiskiem vides, darbaspēka un cilvēktiesību standartiem. (Valdībām ir jāizveido vispārējo šādu standartu ietvaru, piem., kā Rio+10 procesa daļu.);
- starptautiskajām finansu institūcijām ir jākļūst demokrātiskākām un jāuzņemas atbildība.Attiecībā uz Starptautiskās tirdzniecības politiku:
- jebkurā tirdzniecības līgumā ir jāievēro starptautiskie vides un cilvēktiesību standarti;
- ir jāveic neatkarīga esošo PTO līgumu ietekmes uz cilvēktiesībām, sociālo vienlīdzību un vidi izvērtēšana, pirms uzsākt jebkādu turpmāko tirdzniecības liberalizācijas darbību. Šāds izvērtējums īpaši ir jāveic par starptautisko tirdzniecības līgumu ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, sievietēm, bērniem un pamatiedzīvotājiem;
- nedrīkst izmantot ne daudzpusējos, ne divpusējos līgumus, lai piespiestu nabadzīgās valstis atvērt savus tirgus;
- nedrīkst atļaut mikroorganismu, augu, dzīvnieku un visu to daļu – gēnu, gēnu sekvenču, šūnu, proteīnu vai sēklu patentēšanu.
“Public Eye” būs Davosā tik ilgi kamēr ekonomiskā politika tiek veidota tādos privātos pasākumos kā Pasaules ekonomikas forums.
“Public Eye on Davos” ir šādu organizāciju kopēja kampaņa:
Bernes deklarācija, Berne Declaration (coordination), the South American Network “Asociación Lationamericana deOrganizaciones de Promoción” (ALOP), Focus on the Global South, Friends ofthe Earth International (and its Swiss affiliate Pro Natura), GeneticResources Action International (GRAIN), the Tebtebba Foundation, the World Development Movement and the Network Women in Development Europe (WIDE).Papildus informācija:
http://www.davos2001.ch
Davosas atskaite – statistiskie meli
2001. gada janvārisSabiedriskās organizācijas Jaunās ekonomikas fonds un Zemes draugi 26. janvāra paziņojumā Pasaules ekonomikas foruma Davosas atskaiti nosauca par “globālo vadātāju”.
“Vides ilgtspējības indekss” (jeb Davosas indekss), kurā valstis tiek rindotas pēc to spējām veicināt ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu vidi vienlaicīgi, informē, ka pasauli visvairāk piesārņojošās saimniecības esot videi draudzīgākās jeb ilgtspējīgākās.“Mūsu aprēķini par ASV saimniecības ietekmi uz vidi ir atšķirīgi. ASV pēc Davosas indeksa ieņem 11. vietu 122 valstu grupā, apgalvojot, ka tā ir viena no visilgtspējīgākām saimniecībām pasaulē. Taču ASV patērē tik daudz ierobežoto dabas resursu, cik būtu nepieciešams Ķīnas, Indijas, Krievijas un Brazīlijas ekoloģiskajai pēdai.” (A. Simms, Jaunās ekonomikas fonda Globālās ekonomikas programmas vadītājs.)
Dati par fosīlo kurināmo patēriņu, kas izraisa klimata pārmaiņas:
- ASV iedzīvotājs vidēji rada 20 reizes lielāku oglekļa dioksīda piesārņojumu nekā Indijas un 300 reizes lielāku piešarņojumu nekā Mozambikas iedzīvotājs.
- ASV, kurā dzīvo 5% no pasaules iedzīvotājiem, ir atbildīga par 24% no pasaules oglekļa dioksīda izmešiem.
- Īpaši smagos parādos esošo valstu grupa ir divkārt efektīvāka, izmantojot fosīlo kurināmo, nacionālā ienākuma radīšanai.
Davosas indeksu kritizē arī Dž. Lohs, “Dzīvojošas planētas indeksa” (Living planet index) autors: “Tas (Davosas indekss) neparedz zemes ekosistēmas ierobežoto spēju ražot, kas ir noteikti jāņem vērā, lai ilgtspējīgā veidā nodrošinātu sev iztiku. Ietekmes uz vidi ignorēšana ir iemesls neveiksmīgai ilgstpējīgai attīstībai pēdējo 30 gadu laikā.”
Jaunās ekonomikas fonds salīdzina Davosas atskaitē minēto 16 ilgtspējīgāko valstu ekoloģisko pēdu lielumu ar ilgtspējības un CO2 izmešu daudzumu novērtējumiem.
Valsts Davosas atskaitē no 122 valstīm – 1. ir visilgtspējīgākā, 122. – vismazāk ilgtspējīga. CO2 izmeši uz iedzīvotāju 134 valstīs – 1. vismazāk izmešu uz cilvēku, 134. – visvairāk izmešu uz cilvēku. Ekoloģiskā pēda 151 valstij – 1. vismazākā, 151. vislielākā pēda. Somija 1 118 143 Norvēģija 2 100 132 Kanāda 3 125 142 Zviedrija 4 86 141 Šveice 5 82 137 Jaunzēlande 6 103 146 Austrālija 7 126 144 Austrija 8 126 124 Islande 9 96 – Dānija 10 116 147 ASV 11 129 149 Nīderlande 12 117 129 Francija 13 88 140 Urugvaja 14 50 116 Vācija 15 114 136 Lielbritānija 16 110 137 Atskaite “Ilgtspējīgās vides indekss” atrodama www.weforum.org
Jaunās ekonomikas fonds – www.neweconomics.org