Gēnu inženierija ir ļoti dārga, tāpēc ar to nodarboties var galvenokārt tikai bagāto valdību finansēti zinātnieki un lielās starptautiskās korporācijas, kuru galvenie biroji atrodas ASV, Eiropā un Japānā.
Starptautisko korporāciju pārziņā nonāk viss pārtikas ražošanas cikls. Viena un tā pati kompānija ražo gan lauksaimniecības ķimikālijas, gan sēklas. Lai nostiprinātos tirgū, biotehnoloģijas kompānijas apvienojas vai uzpērk cita citu. Kompāniju galvenā motivācija ir peļņa, nevis vēlme nodrošināt jebkura cilvēka pamattiesības uz pārtiku.
Biotehnoloģijas kompānijas patentē jaunos organismus un to radīšanā lietotos gēnus. Tā šīs korporācijas pārņem savās rokās ne tikai pārtikas ražošanu, bet arī dzīvību kā tādu.
Galvenie dalībnieki
Vadošā loma ĢM pārtikas jautājumos ir biotehnoloģijas kompānijām. Lielākā daļa no tām ģenētiski pārveido augus, tirgo to sēklas un ķimikālijas, ar ko mēslot un miglot sējumus, uzpērk ražu, to apstrādā, eksportē vai gatavo dažādus pārtikas produktus. Šie paši uzņēmumi lobē valdības, lai tiktu pieņemti tiem patīkami likumi, ziedo naudu universitātēm, kas sagatavo jaunus darbiniekus. Tie arī sūdz tiesā cilvēkus, kas apšauba to produkcijas drošību, un apvaino vides aktīvistus terorismā.
Tirgū valda dažas lielas kompānijas. To skaits aizvien sarūk, nepārtraukti apvienojoties un pārpērkot citai citu. Apvienošanās īpaši strauji notika pašās deviņdesmito gadu beigās. Tā rezultātā 21.gs. sākumā piecas kompānijas kontrolē 68% no pasaules lauksaimniecības ķimikāliju tirgus, vairāk nekā 20% no sēklu tirgus un gandrīz visu ĢM sēklu tirgu.
94% no pašlaik audzētajiem ĢM augiem ir Monsanto produkcija. Vairums no tiem ir izturīgi pret herbicīdu raundapu. Monsanto ir otrais lielākais sēklu ražotājs pasaulē. Tā sēklu tirdzniecības apjoms 2000.g. sasniedza 1,6 miljardus dolāru. 2000.g. medikamentu ražotājkompānija Pharmacia nopirka Monsanto, vēlāk tas atdalījās, bet lielākā daļa akciju palika Pharmacia īpašumā.
DuPont pēc Pioneer nopirkšanas kļuva par lielāko sēklu kompāniju, kura 2000.g. pārdeva sēklas, arī ģenētiski pārveidotas, par 1,94 miljardiem dolāru.
Trešā lielākā sēklu kompānija un vislielākā lauksaimniecības ķimikāliju ražotāja Syngenta radās 2000.g., apvienojoties kompāniju Novartis un AstraZeneca lauksaimniecības nodaļām. Šīs nodaļas tika pārdotas, lai neradītu zaudējumus ienesīgākajām medikamentu ražošanas nodaļām. Syngenta un Monsanto kopā pārvaldīja 34% no 2000.g. pasaules lauksaimniecības ķimikāliju tirgus.
Aventis, kas radās, apvienojoties Hoechst un Rhone Poulenc, 2001.g. plānoja pārdot lauksaimniecības nodaļu. 2000.g. tā sagādāja kompānijai ievērojamus izdevumus pēc skandāla, kad Aventis Bt ‘Starlink’ kukurūza, ko ne ES, ne ASV nebija atļauts lietot uzturā, tika atklāta daudzos pārtikas produktos, ko kompānijai nācās atpirkt.
Citas lielās kompānijas, kas ražo ĢM augus, ir Dow, BASF, Bayer.
ĢM pārtikas tirgu ietekmē ne tikai biotehnoloģijas kompānijas. Cargill, Archer Daniels Midland (ADM) un Zen Noh pārvalda sēklu tirgu, uzpērk graudaugus un kopā kontrolē 81% ASV kukurūzas un 65% sojas eksporta. Tās ir atbildīgas par to, ka ĢM labība ASV netiek atdalīta no nemodificētās. No šo kompāniju attieksmes lielā mērā atkarīgs, vai zemnieki audzēs ĢM kultūras. Tā 1999.g. ADM prasīja, lai raža no ĢM šķirnēm tiktu piegādāta atsevišķi. Zemnieki samazināja savus ĢM kultūru sējumus, pēc tam kad četrus gadus šo sējumu platība bija palielinājusies.
Cargill 2000.g. bija lielākā privātā kompānija pasaulē. Tā darbojas visos pārtikas ražošanas cikla posmos: apgādā zemniekus ar sēklām, uzpērk ražu, to uzglabā un apstrādā, transportē, eksportē, ražo lopbarību, audzē dzīvniekus pārtikai, ražo un pārdod pārtikas produktus. Cargill sākumā vispār atteicās atdalīt ĢM kultūras no pārējās produkcijas, jo tas neesot iespējams, bet vēlāk piedāvāja nemodificētos produktus kā sevišķu pakalpojumu par attiecīgi īpašām cenām. 2000.g. rudenī kompānija nodibināja speciālu nemodificētās kukurūzas līniju. Paaugstinātās cenas traucē Eiropas ražotājus iepirkt nemodificētu lopbarību. Ja pārtikas produktos soja un kukurūza lielākoties ir neliela daļa no galaprodukta (kā eļļa vai lecitīns) un augstākas cenas sevišķi nesadārdzina izmaksas, tad nemodificēta lopbarība izmaksā daudz dārgāk. Cargill un Monsanto kopuzņēmums Renessen 2003.g. sākšot tirgot speciāli lopbarībai paredzētu ĢM kukurūzu, soju un kviešus, piemēram, ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu. Cargill arī apgalvo, ka ar bioloģiskajām metodēm audzēta pārtika esot neveselīgāka par industriālās lauksaimniecības saražoto.
Cīņa par tirgu
Kā atzina bijušais Monsanto prezidents R. Šapiro: “Ir patiešām viegli taisīt lielu naudu ar vissvarīgākajām vajadzībām: pārtiku, pajumti, drēbēm.”
Ik gadus pasaules tirgū piedāvātās sēklas vērtība tiek lēsta uz 5 miljardiem ASV dolāru. Kompānijas pārdod sēklu par 24,7 miljardiem dolāru. Pārējo sēklu ražo valdību vai sabiedrības finansēti institūti vai arī to paši zemnieki saglabā nākamajai sējai.
Kompānijas ģenētiski pārveido tādas lauksaimniecības kultūras, kuras var visizdevīgāk pārdot lielā apjomā: soju, kukurūzu, kokvilnu, rapsi, kartupeļus un tomātus.
Kompānijas ĢM kultūru izveidošanā ir ieguldījušas milzīgus līdzekļus, tā bieži vien liekot uz spēles savu nākotni. Lai ieviestu tirgū ĢM šķirni, tiek iztērēti vismaz 30 miljoni ASV dolāru. ASV biotehnoloģijas industriju satrauc Eiropas patērētāju nevēlēšanās pieņemt ĢM pārtiku. ES ieviestā obligātā ĢM pārtikas marķēšana nozīmējot ārpustarifu tirdzniecības barjeras, kas apdraud ASV lauksaimniecības produktu eksportu. ES atteikšanās tirgot gaļu no dzīvniekiem, kam injicēti hormonu preparāti, tostarp ĢM augšanas hormons, noveda pie tirdzniecības kara. Jaunie ES pārtikas marķēšanas noteikumi, visticamāk, izraisīs vēl vienu karu.
Bioloģisko lauksaimniecību, kas ir reāla alternatīva gēnu inženierijai, apdraud ne tikai ģenētiskais piesārņojums, bet arī sēklu kompāniju tiesības izņemt no tirgus vecās un nemodificētās šķirnes. Kompānijas var izmantot sēklu un patentu likumdošanu, lai atturētu zemniekus no pašu audzētās sēklas lietošanas.
Sabiedrības ietekmēšana
Biotehnoloģijas kompānijas mēdz ziedot naudu universitātēm un citiem pētniecības centriem. Šīs dotācijas ne tikai atļauj kompānijām kontrolēt pētījumu tēmas un viegli un salīdzinoši lēti iegūt jaunākos atklājumus, bet arī noteikt mācību iestāžu, īpaši lauksaimniecības, mācību programmu, kas simpatizē industrijas mērķiem un uzskatiem. Arī daudzi mācību materiāli izdoti par biotehnoloģijas kompāniju līdzekļiem. Tāpēc tiek gatavoti nevis jauni ekologi, bet mikrobiologi, savukārt jaunie lauksaimniecības speciālisti lauksaimniecības ķimikālijās orientējas daudz labāk nekā videi draudzīgās lauksaimniecības metodēs.
Kompānijas cer piespiest zemniekus pieņemt jaunās šķirnes ar sabiedrisko attiecību kampaņu palīdzību. Dažas no tām tiek finansētas ar nodokļu maksātāju naudu. ES ieguldīja miljonu mārciņu Eiropas Komisijas FACTT projektā. Tā mērķis ir iepazīstināt zemniekus, tirgotājus, pārstrādātājus, regulējošās iestādes, patērētāju un sabiedrības interešu aizstāvības grupas ar ĢM kultūrām, veicinot to pārdošanu.
Valdības aģentūras, bankas un citi kredītu devēji var ĢM kultūru audzēšanu ieviest kā lauksaimniecības kredīta saņemšanas noteikumu. Tādā gadījumā kredītu dotu tikai ĢM augu audzēšanai. Šādi rīkojās jau sešdesmitajos gados tā sauktās “zaļās revolūcijas” laikā, kad jaunattīstības valstis tika spiestas pāriet uz industrializēto lauksaimniecību.
Biotehnoloģijas kompāniju intereses aizstāv arī citas organizācijas, piemēram, Eiropas bioindustrijas apvienība EuropaBio. Tā aizstāv brīvu un atvērtu tirgu un iestājas pret barjerām, kas Eiropas biotehnoloģijas kompānijām samazina konkurētspēju, piemēram, stingrām ĢMO drošības novērtējuma procedūrām.
Sabiedrības reakcija un kompāniju atbilde uz to aprakstīta nodaļā “Patērētāju izvēle”.