Skip to content
25.augustā notika Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas organizēta tikšanās klātienē par sociālās uzņēmējdarbības likumprojektu ar deputātu Eināru Cilinski, Saeimas darba grupas locekļiem, Finanšu ministrijas pārstāvjiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām un nodibinājumiem.
Tikšimagine001anās iesakās ar E. Cilinska atskatu par iesniegtajiem likumprojekta komentāriem un iesniegumiem, kuri ir apkopoti četros galvenajos tematos un tikšanās laikā tika vairāk apspriesti:
1. Par SIA vai NVO statusu – tika diskutēts par to, kā sociālā uzņēmēja statuss ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību, saimniecisko darbību un sabiedriskā labuma statusu,
2. Par “sociālais uzņēmējs” definīciju- šobrīd apkopojot ierosinājumus definīcija ir vai nu pārāk šaura, vai pārāk plaša, Tā pat jāmin, ka šobrīd uzsvars ir uz sociālo jomu, bet E. Cilinskis minēja, ka kultūras un vides jomas iesaka plašāk likumprojektā definēt jēdzienu “sociālais uzņēmējs”,
3. Par peļņas sadales mehānismiem – šobrīd esošais likumprojekta modelis tuvs bezpeļnas modelim, tādēļ rūpīgāk būtu jāizvērtē šis regulējums,
4. Par atbalsta instrumentiem NVO – nevalstisko organizāciju pārstāvji vēlas zināt, kāda līmeņa projekti, granti būs pieejami, ja tiem būs sociālā uzņēmēja statuss, vairāki klātesošie izteica šaubas, vai NVO, esot sociālā uzņēmēja statusā, vispār būs pieejami atbalsti.
Kāds no klātesošajiem pārstāvjiem piebilda, ka likumprojektā nav nekas minēts par sociālā nodokļa maksājuma ierobežošanu nepilnai slodzei, kas ir būtiski, jo visbiežāk biedrībās un nodibinājumos darbinieki ir nodarbināti nepilnas slodzes.
Savu viedokli izteica arī Finanšu ministrija un jāatzīst, ka viedoklis kopš iepriekšējās reizes nav mainīts un tiek pausts, ka sociālajiem uzņēmējiem jābūt komersanta formai ar peļņas gūšanas nolūku, tā pat jāņem vēra, ka visdrīzāk ne visi saimnieciskās darbības veicēji (tostarp biedrības un nodibinājumi) varēs būt sociālie uzņēmēji un ne visām NVO obligāti par tādiem jābūt. Ministrijas pārstāvji aicināja radīt vienkāršu, saprātīgu likuma modeli, kuru pēc tam pilnveidot.
Savukārt Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Peipiņa minēja, ka vēl joprojām ikviens var savus priekšlikumus sūtīt asociācijai, kā arī atzina, ka sekos līdzi, lai likumprojekta rezultātā NVO situācija nepasliktinās.
Visvairāk diskusijas izraisīja tieši NVO statuss un likuma regulējums, jo vadoties pēc Finanšu ministrijas paustā, nevalstiskajām  organizācijām ir jāveic sabiedriskais labums, nevis jāgūst peļņa. Šajā reizē interesentiem bija iespēja uzdot specifiskus jautājumus, kas skar viņu biedrības vai nodibinājumus. Jāatzīst, ka organizētā diskusija bija pozitīva un konstruktīva.
Savukārt 6.septembrī notiks likumprojekta darba grupas sanāksme, lai tupinātu darbu pie likumprojekta tālākās virzīšanas. Darba grupā var pievienoties ikviens interesents. Ja vēlaties piedalīties Sociālās uzņēmējdarbības likuma darba grupas sēdē , lūgums sazināties ar Sociālo un darba lietu komisijas
tehnisko sekretāri Tamāru Romislovu Tamara.Romislova@saeima.lv. Sēde notiks pulksten 15.10 Jēkaba ielā 10/12  210. telpā.
Noslēgumā arī mūsu biedrība vēlreiz atgādināja ņemt vērā vides organizāciju pausto viedokli saistībā ar topošo likumprojektu!