Latvijai dzīvojamo ēku nosiltināšanas joma ir milzīgs izaicinājums, renovēt nepieciešams vairāk nekā 23 000 daudzdzīvokļu ēku1, taču kopš 2009. gada nosiltinātas vien 1600 ēkas. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, kas nozīmē to, ka šai jomai piemīt liels potenciāls siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Ēku renovācijas jautājums nav tikai planētas uzkaršanas kontekstā būtisks, tas skar iedzīvotāju labklājību – mazinot enerģētisko nabadzību2, kā arī uzlabojot dzīves telpas kvalitāti gan estētiski, gan funkcionāli atbilstoši mūsdienu prasībām.
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam nosiltināt vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas, uzstādot tajās ne-emisiju atjaunīgo resursu tehnoloģijas vai pieslēdzot tās centralizētajai siltumapgādei. Drīzumā NEKP tiks pārskatīts, atjaunojot mērķus, un ir skaidrs, ka nosiltināto daudzdzīvokļu ēku mērķis tiks paaugstināts. Ar Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fondu līdzekļiem vien sasniegt šo mērķi neizdosies. Tādējādi arī plāna atjaunotā versija pastiprinās to, ka nepieciešamas izmaiņas līdzšinējā daudzdzīvokļu ēku renovācijas pieejā. Atzīstot šo nepieciešamību, jau esošajā NEKP versijā ir izvirzīts mērķis līdz 2030.gadam izstrādāt un uzsākt īstenot dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas kompleksu ilgtermiņa risinājumu. Kaut arī ir īstenoti zināmi uzlabojumi topošajās nosiltināšanas programmās un normatīvajos aktos3, tas nav pietiekami, jo sevišķi esošās energokrīzes un klimata krīzes apstākļos.
Lai mazinātu enerģijas nelietderīgu patēriņu, tuvotos klimatneitralitātes mērķim, ir nepieciešamas vērienīgas izmaiņas līdzšinējā daudzdzīvokļu ēku nosiltināšanas pieejā.
Iztaujājot nozarē iesaistītās puses saistībā ar izstrādātajiem nosiltināšanas programmas noteikumiem Atveseļošanas fonda ietvaros (kuri visticamāk tiks pārnesti arī uz Kohēzijas fondu programmām), izkristalizējās būtiskākie izaicinājumi gan saistībā ar minētajiem noteikumiem, gan situāciju kopumā:
– Renovācijas projektu sadārdzināšanās
Bez papildu atbalsta vai stimula pasākumiem varētu rasties problēmas vai nu ar iedzīvotāju interesi vai augstu proporciju ar tiem projektiem, kuri ir uzsākti, bet tiek pārtraukti nerealizēti, saistībā ar nosiltināšanas projektu sadārdzināšanos. Sadārdzināšanos nosaka ne tikai augstā inflācija, bet arī noteikumos paredzētās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējām programmām – turpmāk PVN vairs nebūs attiecināmās izmaksas, kas nozīmē, ka kopējā atbalsta intensitāte būs nedaudz zem 40%, turklāt atbalstu varēs saņemt kapitāla atlaides veidā tikai pēc projekta pabeigšanas (~6 mēnešus līdz 1 gadam pēc renovācijas darbu pabeigšanas). Tas nozīmē, ka līdz pat gadam pēc būvnieku darba pabeigšanas iedzīvotājiem varētu būt jāmaksā bankai bez valsts atbalsta, kas nozīmē augstākus ikmēneša rēķinus un arī kopējo projekta izmaksu pieaugumu. Tomēr Eiropas Komisijā pastāv arī viedoklis, ka tas varētu neizraisīt sadārdzināšanos, ja bankas aizņēmuma atmaksas grafiks tiek noteikts, pieņemot, ka valsts atbalsts tiks izmaksāts vēlāk. Atbalsta izmaksu pēc projekta pabeigšanas nosaka Atveseļošanas fonda regulas projekts. Ir citas valstis (piemēram, Polija), kas paredz atsevišķu atbalstu iedzīvotājiem jau projekta īstenošanas gaitā līdz tiek izmaksāts atbalsts no Atveseļošanas fonda. Arī Latvijas Ekonomikas ministrija pauda, ka vēl izskata iespējas rast šajā jautājumā kādu atbalstu.
– Būtiskākie izaicinājumi ēku renovācijas jautājumā kopumā
Problēmas, kas eksistē ārpus konkrēto noteikumu konteksta, ir valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” nepietiekamā kapacitāte, lai pildītu tos pienākumus, kas tai ir piešķirti. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā, līdzīgām valsts aģentūrām ir pat desmitkārtīgi vairāk darbinieku. Kapacitātes trūkums nozīmē to, ka netiek strādāts (vai tiek pārlieku lēni strādāts) pie cita veida programmām, kas paātrinātu un efektivizētu ēku renovēšanu, kā arī netiek rastas iespējas, lai funkcionētu ēku nosiltināšanas fonds, kas apvieno dažādus finansējuma avotus un kas atbalstu piedāvātu nepārtraukti, neatkarīgi no ES plānošanas periodiem un ES fondu pieejamību. Arī Eiropas Komisija Latvijai vairākkārtīgi norādījusi, ka šīs aģentūras kapacitāte ir jāstiprina. Tam galvenais cēlonis ir dominējošā politiskā nostāja, kas uzstāj pēc iespējas samazināt valsts iestādēs strādājošos skaitu. Tomēr “Altum” gadījumā tas ilgtermiņā varētu izrādīties valstij dārgāk, ņemot vērā milzīgo izaicinājumu ēku energoefektivitātes jomā.
Tas, ko visi nozarē iesaistītie min, kā vienu no būtiskākajiem traucējošajiem faktoriem, ir iedzīvotāju pasivitāte, neieinteresētība, arī neizpratne par nepieciešamību veikt ilgtermiņa ieguldījumus savā privātīpašumā. Tam, protams, ir dažādi, dažkārt arī pamatoti, iemesli, taču vismaz daļēji šo apstākli varētu vērst par labu, īstenojot tādas atbalsta programmas, kas aizsniedz arī mazturīgāko iedzīvotāju daļu, kas aizsniedz tās mājas, kurās nav iedzīvotāji ar projekta vadības spējām vai kapacitāti, kā arī izstrādājot tādus nosacījumus programmu ietvaros, kas mazinātu iespējas iedzīvotājiem projekta ieviešanas gaitā īstenošanu pārtraukt bez pamatota iemesla.
Jāpiemin, ka Latvijā eksistē jau citas ēku renovēšanas finansēšanas vai projekta vadības iespējas un tuvākajā nākotnē parādīsies vēl. Piemēram, energoservisa kopmānija (ESKO)4 SIA “Renesco” piedāvā iedzīvotāju vietā īstenot projekta vadības lomu, gan ieguldot savu privāto kapitālu, gan izmantojot valsts atbalsta programmas līdzekļus. Turklāt liela finanšu līdzekļu uzkrājuma esamība mājai jau pašā sākumā nav izšķirošs faktors, lai izmantotu šī uzņēmuma pakalpojumus.
Rīgas pašvaldības Rīgas enerģētikas aģentūra strādā pie sava fonda izveides, kas apvienotu finansējumu no dažādiem investīciju fondiem nacionālā un starptautiskā līmenī un nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotājiem ēku nosiltināšanai ir nepārtraukti pieejams finansējums.
Lai rosinātu risināt augstākminētos izaicinājumus, Zaļā brīvība sagatavoja un kopīgi ar Vides konsultatīvo padomi nosūtīja valdībai vēstuli, rosinot izvirzīt Latvijas dzīvojamā fonda renovācijas jautājumu kā prioritāru enerģētiskās un klimata krīzes laikā, iesakot īstenot sekojošus pasākumus:
- Būtiski palielināt finanšu institūcijas “Altum” cilvēkresursu kapacitāti, lai būtu iespējams realizēt proaktīvu un efektīvu ēku nosiltināšanas politiku, izmantojot daudzveidīgus instrumentus un programmas, tādējādi sekojot citu Eiropas valstu veiksmīgajiem piemēriem.
- Izstrādāt un realizēt ilgtermiņa programmu ar iespēju pašvaldībām pieteikties, lai gūtu atbalstu savas kapacitātes vairošanai (piemēram, projektu vadītāju izglītošanai un algošanai, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopienām veiksmīgi iziet cauri pieteikšanās un realizācijas procesiem). Palīdzot lielākām pilsētām, šādas programmas ietvaros sniegt atbalstu arī kvartāla renovācijas pieejas realizācijai (algojot profesionālu komandu, kas nodarbojas tikai ar to). Programmas priekšnosacījums varētu būt tāds, ka pašvaldībām ir jāpanāk saskaņošanas procesa paātrināšana būvvaldēs, attiecīgi prioritizējot projektus ar energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi.
- Atrast veidu, kā, realizējot daudzdzīvokļu ēku nosiltināšanas projektus, izmantojot Atveseļošanas fonda vai Kohēzijas fondu atbalstu, kapitāla atlaidi vai grantu nosiltinātās mājas īpašnieki varētu saņemt pa daļām projekta īstenošanas gaitā, tādējādi nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas iedzīvotajiem un atvieglojot finanšu situāciju iedzīvotājiem laika posmā starp būvdarbu pabeigšanu un kapitāla atlaides saņemšanu.
- Ieviest “piespiedu” elementu, ilgtermiņā nosakot ko līdzīgu, piemēram, CO2 nodevai, tiem, kam ir noteikta tipa/vecuma/tehniskā stāvokļa māja un kuri saprātīgā termiņā nelemj par renovācijas uzsākšanu vai arī nesasniedz konkrētus energoefektivitātes rezultātus, īstenojot atsevišķus pasākumus, vienlaikus paredzot specifisku atbalsta mehānismu mazturīgajai iedzīvotāju daļai. Esošās apkures cenas, protams, ir labs stimuls pats par sevi, taču šobrīd, lai būtu mazāki apkures rēķini, arī tiem, kas izvēlas nesiltināt, caur valsts atbalstu maksā visi valsts iedzīvotāji.
- Ieviest kvotu sistēmu finansējuma (no ES fondiem) pieejamībai pa gadiem, kā arī nosacījumus, kas stimulētu daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektu iesniedzējus turpināt iesākto procesu, tādejādi samazinot to projektu skaitu, kas tiek uzsākti, bet netiek realizēti.
- Paredzot projektu pieteikumu skaita pieaugumu, kritiski svarīgs ir arī pieejamā finansējuma apjoma pieaugums, kā arī pieejamā finansējuma nepārtrauktība, ko iespējams risināt, turpinot Ekonomikas ministrijas un “Altum” iesākto darbu, lai dažādotu pieejamās energoefektivitātes finansēšanas shēmas.
- Noteikt iesākto divu tipveida dzīvojamo ēku kompleksās renovācijas projektu pabeigšanas termiņu līdz 2022. gada beigām, kā arī īstenot renovācijas projektu izstrādi arī citiem sērijveida namiem. Standarta projektos ietvert mūsdienīgus risinājumus (saules baterijas, gaiss-gaiss siltumsūkņus, vietējo rekuperācijas ventilāciju, gāzes vadu demontāžu), un dzīvokļu vērtību palielinošus pasākumus (pārbūve ar pārplānošanu un būvapjoma palielināšanu).
- Organizēt konkursus vairāku viena tipa daudzdzīvokļu māju nosiltināšanai viena iepirkuma ietvaros, ietverot arī siltinājuma elementu masveida ražošanu, līdzīgi, kā tiek īstenots Igaunijā, tādējādi samazinot izmaksas un paātrinot nosiltināšanas procesu.
- Samazināt PVN likmes ēku renovācijas/nosiltināšanas darbiem un materiāliem.
- Izstrādāt mērķētu atbalsta shēmu ēku nosiltnāšanai mazturīgākajai sabiedrības daļai, lai aizsniegtu iedzīvotājus, kas pēc ienākumiem pieder grupai zem vidusslāņa, tādējādi samazinot enerģētisko nabadzību.
Kontaktpersona: Lilija Apine, E-pasts: lilija@zalabriviba.lv
Piezīmes:
- Informatīvais ziņojums “Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija”, 2020. Rīga.
- Pārlieku zema temperatūra vai nepietiekams apgaismojums dzīvojamās telpās vai nesamērīgi lieli izdevumi par enerģiju no kopējiem ienākumiem.
- Piemēram, nosakot, ka pietiek ar vairākumu (51%) ēkas iedzīvotāju balsu, lai lemtu par renovācijas uzsākšanu, un programmas noteikumos paredzot, ka tehniskās dokumentācijas izstrāde līdz 10 000 eur arī ir attiecināmās izmaksas.
- Uzņēmumi, kas piesaista privātā sektora kapitālu, lai īstenotu ēkas renovācijas darbus, un gūst peļņu, balstoties uz gūtajiem enerģijas ietaupījumiem, kamēr iedzīvotāji noteiktu laika periodu turpina veikt ikmēneša maksājumus tādā pašā apjomā, kā līdz renovācijai, taču jau bauda augstāku komforta un labiekārtojuma līmeni.
Text content