Dabas daudzveidības izzušana notiek cilvēces vēsturē vēl nepieredzētā ātrumā. Satraucoši 90 procenti dabai nozīmīgo dzīvotņu Latvijā ir nelabvēlīgā vai stāvoklī, un strauji iet postā. Pēdējo septiņu gadu laikā ir izcirsti vairāk kā 9100 ha mežu dzīvotņu. Lauku un meža putnu indeksi uzrāda populācijas sarukumu, savukārt bioloģiski vērtīgie zālāji saglabājušies vien 0.9 procentos no Latvijas teritorijas.
Lai biodaudzveidības zudumu apturētu, izšķiroša nozīme ir naudai, kuru dabas aizsardzībai un atjaunošanai piešķir valstis pašas, kā arī Eiropas Savienība. Viennozīmīgi, ES fondu līdzekļi patlaban ir galvenais finansu avots mūsu dabas vērtību saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai.
Šobrīd pie apvāršņa ir vairākas iespējas, kā uzlabot ES dabas daudzveidības atjaunošanu un finansēšanu, piemēram tikko pieņemtā Dabas atjaunošanas regula, kā arī nākošais ES daudzgadu budžets 2027.-2034.gada periodam, kas jau šobrīd tiek veidots.
Šajā analīzē sniedzam pārskatu par dabas daudzveidības finansēšanas vajadzībām un prioritātēm Latvijā un Igaunijā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta trim galvenajiem aspektiem – pašreizējam bioloģiskās daudzveidības stāvoklim, pieejamajam finansējumam un tā izlietojumam, kā arī galvenajām jomām, kurās šis finansējums ir nepieciešams. Esam veikuši salīdzinošo analīzi, lai saprastu, kā maksimāli efektīvi izmantot pieejamo finansējumu un nodrošināt, ka tas tiek tērēts svarīgākajās jomās dabas daudzveidības saglabāšanai.
Īsumā, Latvijas dabas aizsardzībā ir svarīgi koncentrēties uz šādām aktivitātēm un to finansēšanu:
ES nozīmes dzīvotņu aizsardzības mērķu noteikšana un apstiprināšana valsts līmenī, kas ir svarīga, lai būtu skaidrs atskaites punkts un pārliecība, ka pilnveidojot Latvijas dabas aizsardzības sistēmu, dabas stāvoklis tiks uzlabots, kā arī mēŗķtiecīga un precīza Natura 2000 tīkla pārskatīšana un uzlabošana, balstoties uz izvirzītajiem mērķiem.
Privātīpašnieku kompensāciju izmaksu palielināšana un dažādošana, tostarp Kopējās lauksaimniecībās atbalsta politikas finansējuma nosacījumu pārskatīšana, padarot atbalsta shēmu aprēķinus caurspīdīgākus, mazinot šķēršļus finansējuma saņemšanai esošajās atbalsta shēmās, kā arī papildinot kompensācijas ar citiem finansējuma avotiem un veidiem, piemēram, dodot zemes īpašniekiem iespēju pārdot aizsargājamo zemi valstij, kā arī saņemot lielākus vienreizējus maksājumus mazu ikgadēju maksājumu vietā.
Mērķtiecīgāks finansējums dabas aizsardzībai un biodaudzveidībai. Latvijai, tāpat kā citām valstīm ir apstiprināta Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam, kurā ir aprakstīts, kādas darbības ir nepieciešams finansēt, lai dabas daudzveidības stāvokli mērķtiecīgi uzlabotu. Diemžēl uz doto brīdi šim plānošanas periodam ir iezīmēta tikai 1/3 daļa no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa iztērēto ES fondu līdzekļu, kas tiek pieskaitīti kā tādi, kas dod labumu arī biodaudzveidībai, ne vienmēr tādi ir, vai arī to devums biodaudzveidībai ir apšaubāms.
Dabas atjaunošanas un aizsardzības finansējuma avotu diversificēšana ir iespējama caur Altum programmas paplašināšanu; lielāku VAS “Latvijas valsts meži” līdzfinansējumu dabas aizsardzībai; valsts vērtspapīru, kas saistīti ar konkrētām aizsargājamām teritorijām, emitēšanu; dabas resursu nodokļa izlietojuma novirzīšanu dabas aizsardzībai un citām iespējām.
Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes stiprināšana. Lielā mērā tieši Dabas aizsardzības pārvalde ir atbildīga par biodaudzveidības finansējuma izlietojumu, īstenojot dabas teritoriju atjaunošanu un apsaimniekošanu. Tomēr šajā iestādē šobrīd ir ļoti zems darbinieku atalgojums un liela darbinieku aprite, kas apgrūtina ES finansējuma lietderīgu izmantošanu, kā arī atjaunoto teritoriju uzturēšanu un citas nozīmīgas aktivitātes.
Vairāk lasi analīzē (pieejama angļu valodā).