ANO klimata pārmaiņu konference (COP28) ir noslēgusies, valstīm vienojoties novērst nepilnības kopējā ceļā uz globālu rīcību klimata jomā: pāreja no fosilā kurināmā (ogles, nafta un gāze) uz atjaunīgo, sasniegt globālos mērķus attiecībā uz pielāgošanos un spert svarīgus soļus, lai palielinātu finansējumu klimata pasākumiem, izveidojot zaudējumu un postījumu (Loss and Damage) fondu.
ANO klimata pārmaiņu konferencē trešdien tika pieņemta noslēguma deklarācija. Tajā pasaules valstis aicinātas veikt pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas savās energosistēmās un pāriet uz atjaunīgo enerģiju. Jāuzsver, ka šāds rezultāts ir COP, kurā bija vērojams milzīgs spiediens no fosilās enerģijas lobijiem, kam, savukārt, pretojās pilsoniskā sabiedrība un daudzu valstu līderi.
Eiropas vides nevalstisko organizāciju apvienība Climate Action Network Europe (CAN Europe) norāda uz būtisku aspektu – ir skaidri redzama Eiropas Savienības nostāja – pakāpeniska, taču pilnīga atteikšanās no fosilajiem resursiem. Tagad liela atbildība ir šo COP iznākumu īstenot pašu mājās. Kamēr notiek virzība uz 2030. gada klimata mērķu atjaunināšanu un 2040. gada mērķu noteikšanu, ES, sadarbojoties ar zinātniekiem, būtu jānodrošina, ka enerģētikas sistēmā nav vietas fosilajam kurināmajam. Tāpat pēc iespējas ātrāk tiek sagaidīti konkrēti termiņi: atteikties no oglēm līdz 2030. gadam, no gāzes – līdz 2035. gadam un no naftas – līdz 2040. gadam.
Vēl pirmdienas vakarā COP28 prezidējošā valsts Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) publicēja dokumenta projektu, kuru par nepieņemamu uzskatīja daudzas valstis. Dokuments tika kritizēts, kā pārāk vājš klimata aizsardzības ziņā. Jaunākajā formulējumā teikts, ka valstis “veicinās pāreju no fosilā kurināmā enerģētikas sistēmās taisnīgā, sakārtotā un vienlīdzīgā veidā”. Šī ir pirmā reize 28 gadu laikā, kad klimata konferences dokumentā ir skaidri pieminēta visa fosilā kurināmā nākotne. Taču formulējuma, kā tieši notiks atteikšanās no fosilā kurināmā, vēl trūkst.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem COP28 bija klimata finansējums ar jaunām iemaksām no attīstītajām valstīm papildus attīstības palīdzības budžetiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu un atbalstītu klimata pasākumus klimata pārmaiņu visvairāk skartajās valstīs. Klimata finansējums ir būtisks pamats klimata taisnīgumam, kā arī lielākām ambīcijām – seku mazināšanā, fosilā kurināmā pakāpeniskā pārtraukšanā, taisnīgā pārejā un enerģijas piekļuvē, vērienīgiem globālās pielāgošanās mērķiem un atbalstu valstīm un kopienām, kuras skārušas klimata pārmaiņas.
Šajā gadā pirmo reizi notika valstu starptautiskā stāvokļa novērtējums (Global Stocktake). Novērtējumā atzīta zinātne, kas norāda, ka globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam ir jāsamazina par 43 %, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C. Taču tajā arī ir norādīts, ka dalībvalstis nav sasniegušas Parīzes nolīguma mērķus.
Novērtējumā valstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai līdz 2030. gadam panāktu atjaunojamās enerģijas jaudas trīskāršošanu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumus pasaules mērogā.
Pēc Kjaras Martinelli (CAN Europe) domām: “Lai gan COP28 iznākums liecina par vienprātību nākotnē atteikties no fosilā kurināmā, tas nenodrošina taisnīgu mērogu, skaidrību un ātrumu, kas mums patiešām ir nepieciešams, lai risinātu klimata ārkārtas situāciju.”
Vairāk informācijai ar CAN Europe preses relīzi var iepazīties šeit: https://caneurope.org/cop28-outcome/
Apkopojums izveidots ar Eiropas Savienība atbalstu projekta ClimAct ietvaros. Rakstā paustie viedokļi ir organizatoru viedokļi un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Eiropas Savienība nenes atbildību par rakstā paustajiem uzskatiem.
Foto: Ariana Apine