Latvijā arvien vēl vēja parku ir ļoti maz, tomēr pēdējos pāris gados projektu ieceres dažādos attīstības posmos ir kļuvušas daudz redzamākas. Viens no galvenajiem vēja parku projektu attīstības posmiem ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrāde – šis process ilgst vairākus gadus, piesaistot dažādu nozaru ekspertus, lai noteiktu atbilstošāko vēja elektrostaciju (VES) izvietojumu izpētes teritorijā, kā arī mazinātu vides ietekmes un ieplānotu infrastruktūru. Arī IVN izstrādātāju un dabas ekspertu loks līdz šim Latvijā bijis šaurs, tāpēc IVN ziņojumi un konsultācijas sabiedriskās apspriešanas laikā ir vērtīgi resursi, lai uzzinātu par vēja enerģijas attīstību un tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Pieeja savlaicīgai, saturiski vērtīgai un regulārai informācijai par vēja parku projektu virzību ir sabiedrības līdzdalības priekšnoteikums. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) publicē ziņojumus par vēja parku IVN posmiem, taču informācija nav telpiski strukturēta un pārskatāma, tāpēc arī Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt tematisko karti par vēja parku projektiem – labi piemēri atrodami Somijā un Zviedrijā. Lai atbalstītu procesa virzību, mēs izveidojām pārskata tabulu, kurā apkopoti VPVB reģistrētie IVN.
Dati rāda, ka lielākais skaits jaunu vēja parku IVN projektu pieteikts 2023. gadā, kopējais projektu skaits (pabeigto un aktīvo) ir ap 40. Vēja parku attīstībai ir izteikta ģeogrāfiska atšķirība – pārliecinošs vēja enerģija līderis ir Kurzemes plānošanas reģions ar 9 noslēgtiem vēja parku IVN (kopš 2012. gada) un 15 vēja parku IVN izstrādes procesā. Zemgales plānošanas reģiona teritorijā ir pabeigti 2 IVN (Laflora un Dobele Wind) , bet izstrādē ir 3 Latvijas vēja parku projekti. Vidzemes plānošanas reģionā atzinums ir izdots vienam vēja parkam Smiltenes novadā, bet darbs turpinās pie 3 Latvijas vēja parku projektiem, 2 Utilitas Wind projektiem un viena 2024. gadā iesākta IVN Ogres novadā. Latgales plānošanas reģionā pagaidām nav noslēgtu IVN, bet turpinās 2 Latvijas vēja parku IVN izstrāde un 2024. gadā pieteikt vēl viens projekts Ludzas novadā (Jakuči). Rīgas plānošanas reģiona teritorijā atrodas tika daļa no vienas Latvijas vēja parku izpētes teritorijas.
Saskaņā ar VPVB datiem Latvijā pagaidām pabeigti ir 11 vēja parku IVN. Trīs IVN izstrādāti jau pagājušās desmitgades sākumā (2011.-2013. gads), viens no projektiem arī veiksmīgi īstenots Ventspils novadā – 2022. gada rudenī darbu uzsāka SIA Utilitas Wind vēja parks Tārgalē.
No 2017. – 2019. gadam vērienīgākais vēja parku IVN process tika veikts Dobeles un Tukuma novados SIA Eolus projektiem Dobelewind un Pienavawind. Projektu attīstību kavēja salīdzinoši lielā pretestība no vietējās pārvaldes, uzņēmēju un iedzīvotāju interešu grupām.
Pabeigti ir arī trīs 2019. gadā uzsāktie IVN – 4 Wind Ventspils novadā, VPSP Saldus novadā un Laflora Jelgavas novadā. Gaidāms, ka Lafloras vēja parks Kaigu purvā 2024. gadā varētu nonākt līdz būvniecības procesam.
Ventspils Wind IVN projekts tika uzsākts 2020. gadā, noslēgts 2023. gadā – tas ir pirmais vēja parks, kas pilnībā izvietots meža zemēs.
2023. gadā tika izdoti atzinumi par vēl trīs vēja parkiem – Vērgale Dienvidkurzemes novadā, BRVE Saldus novadā, Augstkalni Smiltenes novadā.
Salīdzinoši daudz lielāks ir projektu skaits, kuru IVN tiek veikts vai ir nesen piemērots. Dažādās attīstības stadijās atrodas ap 27 vēja parku IVN projekti. Viens no tiem ir Igaunijas-Latvijas atkrastes vēja kopprojekts ELWIND Kurzemes piekrastē – IVN uzsākts 2023. gada vasarā.
No iekšzemes vēja parku projektiem 4 IVN uzsākti 2021. gadā – Alokste/Minde/Peikava Dienvidkurzemes un Saldus novados, TVE Ventspils novadā, K2 Ventum Dienvidkurzemes novadā un Envirsus Ventspils novadā. Envirsus attīstītājs pieteica līdz šim vērienīgākos vēja parka plānus par gandrīz 100 VES būvniecību, taču IVN rezultātā maksimālais VES skaits tika samazināts līdz 69.
3 vēja parku IVN uzsākti 2022. gadā – EKO Ziemeļi Kuldīgas novadā, SELP Talsu novadā un CVE Saldus novadā.
Lielākais skaits IVN uzsākti tieši 2023. gadā. 8 vēja parku IVN izstrādi uzsācis Latvenergo un LVM kopprojekts Latvijas vēja parki. Utilitas Wind veic 3 vēja parku IVN – Valmieras novadā (Lode, Aloja), Limbažu novadā (Aloja), kā arī Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados (Gudenieki). Uzsākts darbs arī pie EN11 un EN12 vēja parku IVN Talsu, Ventspils, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados. Dienvidkurzemes novadā uzsākts arī Audari Wind IVN.
2 jauni iesniegumi saņemti arī 2024. gadā – Birzgale Ogres novadā un Jakuči Ludzas novadā.
Līdz ar enerģētikas un kara krīzi Eiropas Savienībā īpaši aktuāla ir atjaunīgās enerģijas atļauju procedūru optimizācija – arī vēja parku būvniecībā ir nepieciešams paātrinājums ne tikai vides, bet arī ekonomisku mērķu dēļ. Tomēr praksē pastāv dažādi ierobežojumi un šķēršļi, kas vēja parku attīstību kavē. Kā viens no galvenajiem ir nacionāla mēroga stratēģijas trūkums Latvijā – kas pietiekami detalizēti parādītu teritorijas, tīklu infrastruktūru un sinerģiju ar citiem energoresursiem – t.s. telpisko perspektīvu par to, kur vēja parku attīstība ir nepieciešama un vēlama, arī citas teritorijas, kur tā ir atļauta, un kur netiek rekomendēta. Saistīts mērķis ir sabiedriskās apspriešanas procedūru uzlabošana – izmantoto materiālu, komunikācijas kanālu un informācijas apmaiņas kvalitāte.
—
Ja vēlies sadarboties ar mums par vēja enerģijas jautājumiem, sazinies ar Kristu Pētersoni: krista@zalabriviba.lv
Photo by François Noverraz: https://www.pexels.com/photo/white-wind-turbines-and-bare-trees-on-snow-covered-ground-10879835/