Lielākā daļa esošo modeļu par enerģijas sektora attīstību un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju dinamiku lielākā uzmanība pievērš pasākumiem, kas vērsti uz energoefektivitātes uzlabojumiem un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Šie pasākumi ir būtiski un var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un mazināt slodzes vidē, taču lielākoties ir nepietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo emisiju un enerģijas patēriņa samazinājumi.
Tas lielā mērā var tikt izskaidrots ar to, ka nepietiekama uzmanība tiek pietiekamības pasākumiem, kas saistīti ar pieprasījuma puses pārvaldību, kas ietver arī patēriņa mazināšanu un optimizāciju, un indivīdu uzvedības paradumiem.
Enerģijas pietiekamībai ir divejāda daba:
- No vienas puses tā paredz patēriņa apjoma ierobežošanu lielajiem enerģijas patērētājiem.
- No otras puses tiek pievērsta uzmanība enerģētiskās nabadzības izskaušanai.
Līdz ar to, atbilstoši pietiekamības puses pieejai, var uzskatīt, ka ilgtspējīgs enerģijas patēriņš ir noteiktā koridorā ar tā augšējiem biofizikālajiem griestiem un apakšējām sociālajām robežām.
Lai diskutētu šos jautājumus 2021. gada 29. novembrī biedrība “Zaļā brīvība” organizēja semināru “Cik daudz enerģijas ir pietiekami?”. Seminārs notika projekta “Pietiekamības pasākumu integrēšana ilgtspējīgas enerģijas scenāriju modelēšanā” ietvaros ar Nordic Energy Research atbalstu.
Diskusija tika organizēta divos lielākos blokos:
- enerģija un mobilitāte
- enerģija un mājoklis
Dažādi politikas pasākumi un rīcības ekspertu vērtējumā Mobilitāte
Diskusijas vadītājs Jānis Brizga prezentēja virkni pasākumu ar atšķirīgu pieņemamību sabiedrībā un politikas veidotāju vidū.
1. attēlā parādīts diskusijas dalībnieku vērtējums par pietiekamības pasākumu potenciālu SEG emisiju samazināšanā no transporta sektora. Šīs aptaujas dati liecina, ka lielākais potenciāls ir, pārslēdzoties uz sabiedrisko transportu un velosipēdu vai kājām iešanu. Savukārt pasākumi ar vismazāko SEG emisiju mazināšanas potenciālu ekspertu vērtējumā ir koplietošana un kopbraukšana, privāto lidojumu samazināšana un mikromobilitāte.
1. attēls. Pietiekamības pasākumi transporta sektorā – ekspertu vērtējums
Bez aptaujā iekļautajiem pasākumiem eksperti kā būtiskas minēja arī sekojošās rīcības:
- Pievilcīgs sabiedriskais transports.
- Telpiskais plānojums, kas paredz, ka iestādes, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, ir ērti sasniedzamas ar sabiedrisko transportu un neatrodas tālu no cilvēkiem.
- Pasākumi, kas samazina mobilitātes nepieciešamību – darba un mācību vieta tuvu dzīves vietai.
- Attīstīt elektroenerģijas mikroražošanu un veicināt e-auto uzlādes piesaisti pie saražotās elektroenerģijas.
Savukārt uz jautājumu “Kāds, Jūsuprāt, būtu dažādu mobilitātes politikas pasākumu akcepts sabiedrībā?” eksperti kā sabiedriski pieņemamāko uzskata nodokļu atvieglojumus, skolas autobusu un attālināto darbu. Taču eksperti visnoraidošāk novērtējuši ātruma ierobežojumu piemērošanu. Tāpat atbalsts trūkst bezmaksas taksometru ieviešanai sievietēm naktīs un publiskās telpas pielāgošanai nemotorizētajam transportam.
2. attēls. Ekspertu vērtējums: Kāds, Jūsuprāt, būtu dažādu mobilitātes politikas pasākumu akcepts sabiedrībā?
Diskusijas atziņas par mobilitāti
- Atteikšanās no privātā transporta nav vienlīdz piemērota visiem, piemēram, ģimenēm ar bērniem, tāpēc svarīga ir lietotāju struktūra un transporta lietošanas mērķi.
- Latvijā uz vienu iedzīvotāju auto skaits ir viens no mazākajiem Eiropā. Jo vairāk tiks īstenoti plāni par multimodālo transportu un nodrošināta vilcienu ērtība, jo vairāk iedzīvotāji mainīs ieradumus par labu sabiedriskajam transportam.
- Ir daudz aktivitātes, kas jau notiek. No malas var izdomāt dažādus priekšlikumus, bet interesanti uzzināt sabiedrības viedokli par lietām, kur ir vilkme. Ieteikums piesardzīgi un atturīgi raudzīties uz pasākumiem, kas nav pārbaudīti.
- Ja sabiedrībai vaicātu, ko tā vēlas, populārākās atbildes ne vienmēr ir īstenojamas praksē. Jājautā ekspertiem. Sabiedrība nav viengabalaina un apstākļi un nosacījumi katram indivīdam ir atšķirīgi, kas nozīmē, ka viena rīcībpolitikas pieeja nederēs universāli visiem.
- Cilvēki ikdienā nedzīvo ar Eiropas plāniem. Tāpēc tos svarīgi sasaistīt ar cilvēku ikdienu. Paradumu maiņa – jāpalielina īpatsvars ar apzinātām/brīvprātīgām darbībām, ne tikai piespiedu pasākumi.
-
Atteikšanās no privātās automašīnas: galvenais samazināt braucienu apjomu par labu sabiedriskajam. Mašīna skaits tieši nav saistīts ar izmešu apjomu.
-
Ierēdņi, politiķi, komersanti zaļajā jomā bieži nenošķir SEG emisijas no gaisa piesārņojuma. Atšķirības izpratne būtiska, apzinoties ietekmi uz veselību (klimata un gaisa piesārņojuma mērķi).
-
Pēdējā gada laikā notikusi lēcienveidīga maiņa: atteikšanās no sabiedriskā transporta par labu individuālajam. Pieaugusi arī velo izmantošana. Par gājējiem datu nav.
Mājoklis
3. attēls. Pietiekamības pasākumi mājokļu sektorā – ekspertu vērtējums
3. attēlā parādīts diskusijas dalībnieku vērtējums par pietiekamības pasākumu potenciālu SEG emisiju samazināšanā mājokļa sektorā. Šīs aptaujas dati liecina, ka lielākais potenciāls ir viedajai enerģijas uzskaitei un lietu internetam. Savukārt pasākumi ar vismazākais SEG emisiju mazināšanas potenciālu, līdzīgi kā transporta sektorā, ir saistīti ar koplietošanas iespējām – komunālais dzīvesveids. Salīdzinoši neliels atbalsts ir arī elektroierīču lietošanas mazināšanai, apkurināmās dzīvojamās patības mazināšanai un ūdens temperatūras mazināšanai.
Bez aptaujā iekļautajiem pasākumiem eksperti kā būtiskas minēja arī sekojošās rīcības:
- Ēku atjaunošana un mājokļu siltināšana, nodrošinot energoefektīvu ventilāciju.
- Siltumtrašu atjaunošana.
- Biomasas koģenerācija centralizētajās siltumapgādes sistēmās, saules enerģijas pilotprojekti siltā ūdens sagatavošanā ar saules kolektoriem un siltuma uzkrāšanas tvertnēm.
- Ēku renovācijas izmaksu mazināšana – standarta ēkām lētāki standarta projekti. Iedzīvotājiem, kas finansiāli nespēj piedalīties ēkas renovācijas projektā, pašvaldībai ir jāsniedz atbalsts.
Savukārt uz jautājumu “Kāds, Jūsuprāt, būtu dažādu mājokļa politikas pasākumu akcepts sabiedrībā?” eksperti kā sabiedriski pieņemamāko uzskata atbalsta programmu termostatu un individualizētas uzskaites uzstādīšanai, bet ar vismazāko atbalstu tiek uzskaitīti Finanšu instrumenti vienģimeņu māju sadalīšanai vairākos mājokļos (skat. 4. attēlu).
4. attēls. Ekspertu vērtējums: Kāds, Jūsuprāt, būtu dažādu mājokļa politikas pasākumu akcepts sabiedrībā?
Papildus eksperti norādīja šādus potenciālos rīcībpolitikas instrumentus mājokļa sektorā:
- Elektroapgādes cenas diferencēšana atkarībā no patēriņa apjoma (jo mazāks patēriņš, jo lētāk).
- Nodokļu atvieglojums sevišķi augstas energoefektivitātes elektroiekārtu iegādei.
- Jāsamazina maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu, jo tas ir būtisks bremzējošais faktors, kas ietekmē nekustamā īpašuma darījumus. Tā varēs panākt to, ka tie, kam platības par lielu – pārdos un pirks mazākas un otrādi, tie, kam par mazu – pārdos esošo un pirks lielāku un nebūs vairs lielas darījumā “zaudētās” summas.
- Pienākuma shēmas attiecināšana uz siltumenerģijas ražotājiem/piegādātājiem, tādējādi veicinot jaunu spēlētāju ienākšanu ēku atjaunošanas tirgū; uzliktu par pienākumu ēkas īpašniekam uzlabot ēkas energoefektivitāti.
- Kontrolēt esošo būvnormatīvu ievērošanu, lai nepieļautu turpmāku ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.
- Atbalsts saules kolektoriem un siltuma akulumācijas inženiertehnisko sistēmu izbūvei siltā ūdens sagatavošanā gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu mājās.
- Atbalsta programma termostatu un individualizētas uzskaites uzstādīšana būtu iekļaujama būvnormatīvos kā obligāta ēku aprīkojuma prasība jaunās un esošās ēkās. Pasākums vairumā gadījumu ir ekonomiski pamatots, tāpēc ir jāizvērtē papildus atbalsta nepieciešamība; atbalsts centralizētai siltumapgādei.
Diskusijas atziņas par mājokli
- Aptaujā par sabiedrības gatavību samazināt enerģijas patēriņu atšķiras dati dažādos reģionos. Viens no iemesliem augstākai gatavībai samazināt mājokļa iekštelpu temperatūru Vidzemē varētu būt augstāks renovēto māju īpatsvars un kontroles iespējas.
- Vērtējot atbildes kopumā, jāņem vērā dažādi sociāldemogrāfiskie rādītāji, jo cilvēku komforta zonas un paradumi ir būtiski atšķirīgi.
- Aktuāls jautājums paliek par apkurināmo dzīvojamo platību, kur vērojamas būtiskas reģionālās atšķirības. Attīstības centros tā var samazināties, kamēr pieaug perifērijā iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ.
- Ūdens temperatūra ne vienmēr ir samazināma, jo pastāv Leģionāru slimības risks.
- Termostati un citi viedie risinājumi jau samazina enerģijas patēriņu, kad telpas netiek izmantotas. Jaunajos projektos tie tiek ieviesti, bet esošais dzīvojamais fonds bieži vien ir grūti pielāgojams.
- Samazināt elektroierīču lietošanu varētu būt grūti īstenot praksē. Prioritāte ir viedie tehnoloģiskie risinājumi un elektroenerģijas taupīšana.
- Komunālais dzīvesveids savā ziņā jau notiek. Vienistabas dzīvokļiem ir lielākais pieprasījums, tie ir arī salīdzinoši dārgi. Vienģimeņu māju finanšu instrumenti varētu negūt īpaši lielu atsaucību. Apkurināmā dzīvojamā platība – Latvijā ir salīdzinoši maz platības uz vienu cilvēku.
- Māju renovācijas process ir iespēja uzlabot temperatūras vienmērīgumu un siltuma uzskaiti, pašiem to regulēt. Ēkās nepieciešami termostati apkures sistēmām, lai telpas temperatūra ir regulējama katrā dzīvoklī.
- Nākamajās desmitgadēs arī siltumapgādē notiks elektrifikācija, piemēram, plašāka siltumsūkņu izmantošana (bez-kurināmā tehnoloģijas). Pasākumu kopums ir atkarīgs no tā, cik līdzekļus var atļauties investēt. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pieaugs enerģētiskā nabadzība.
- Pilsētās lielu daļu ēku varētu pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. Taču siltumapgādes uzņēmumi nevar investēt, ja regulators šādiem mērķiem neļauj uzkrāt līdzekļus.
- Siltumapgādes decentralizācijas dēļ daudzviet ir siltuma zudumi. Nepieciešams kopējais novērtējums, citādi pakalpojumi sadārdzinās, nepalielinoties efektivitātei. Lai gan veco ēku fondu grūti pārveidot, zudumus iespējams mazināt, veidojot simbiozes.
- Individuāli jāizvērtē pasākumu finansējums, kā arī priekšlikumu īstenošana Latvijas kontekstā.
- Politikas veidošanā jāsaprot: kādas ir sabiedrības vajadzības un iespējas. Neatstāt nevienu “aiz muguras”.
Sadarbības iespējas
Ekonomikas ministrijas koordinētā Nacionālā enerģētikas un klimata padome ir izveidojusi vairākas darba grupas. To ietvaros vajadzētu apspriest kopīgos mērķus un priekšlikums, kas pārrunāti šajā diskusijā. Datus un pieejas par enerģijas pietiekamības pasākumiem būtu vērtīgi iestrādāt ekonomiskajos modelēšanas rīkos.
Diskusijā tika pausti dažādi viedokļi un aktualizēta vajadzība pēc pētījumiem, kas piedāvāto pasākumu ietekmes ļautu novērtēt konkrētāk.