Skip to content

Centralizētā siltumapgāde. Dānijas pieredze II

Centralizētajai siltumapgādei Dānijā ir gandrīz simts gadus ilgas kopienas īpašumtiesību tradīcijas. Valstī centralizēto apkuri nodrošina aptuveni 400 uzņēmumu. Lielākā daļa no tiem (96%) pieder iedzīvotājiem vai nu ar pašvaldību starpniecību lielajās pilsētās, vai arī kooperatīvos vai juridiskās partnerībās lauku apvidos (Gorroño-Albizu 2019). Centralizētai situmapgādei ir pievienojušās aptuveni 60% Dānijas mājsaimniecību, un tā sedz 18% no kopējā enerģijas galapatēriņa, kas ir augstākais rādītājs starp IEA dalībvalstīm (Chittum, Østergaard, 2014).

1979. gadā pieņemtais Siltumapgādes likums bija nozīmīgs regulējums apkures nozarē, tas iezīmēja konkrētas siltumtīklu zonas visā valstī un līdz ar to tika dots uzdevums arī pašvaldībām – tām bija jāveic ēku apkures un pieejamā siltuma resursu analīze (Chittum,  Østergaard 2014, 467). Pašvaldībās tapušie siltumapgādes plāni pilnvaroja vietējos veikt izmaiņas arī visā valsts siltumapgādes tīklā un dabasgāzes infrastruktūrā. Centralizētajai siltumapgādei, līdzīgi kā vēja enerģijas ražošanas iniciatīvām, tika piemēroti bezpeļņas vai patērētājiem peļņu nesoši noteikumi, un tā monopoltiesības netika mainītas arī liberalizācijas periodā. Pakalpojumu sniedzēju radītā vērtība vienmēr tikusi vai nu atkārtoti ieguldīta tīklu vai ražošanas staciju (īpaši bioenerģijas) attīstībā, vai arī nodota pašiem iedzīvotājiem. Šāda politika izveidoja lēmumu pieņemšanas sistēmu, kas darbojas arī šodien – tiek aprēķinātas visas enerģētikas projektu sociālās izmaksas, un prioritāte tiek piešķirta tikai tiem projektiem, kas sniedz vislabāko tīro labumu sabiedrībai (turpat). Ņemot vērā tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, centrālā siltumapgāde ir darboties spējīgāka kā kopienas, nevis investoru sponsorēts projekts, lai gan arī otra iespēja pastāv. 

Centralizētā siltumapgāde piedāvā vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar individuālo (Chittum,  Østergaard 2014): 

  • iespēju sadalīt riskus un samazināt izmaksas, izmantojot apkures tehnoloģiskos risinājumus un degvielas veidus;
  • pieprasīt labākas degvielas un aprīkojuma izmaksas;
  • individuāls apkures risinājums parasti balstās uz vienu kurināmo un viena primārā veida siltumenerģijas ražošanas aprīkojumu. Ja atsevišķas sistēmas komponentes sabojājas, pastāv liela iespēja dažas dienas palikt bez siltuma; 
  • iespēju ātrāk un efektīvāk novērst avārijas situācijas sistēmā. 

Iedzīvotājiem ir daudz iespēju ietekmēt siltumapgādes uzņēmumu lēmumus, tomēr vietējā vara paļaujas uz centralizētu politiku un tehnisko ietvaru valsts līmenī. Šajā sistēmā ietilpst valsts būvnormatīvi un “Energinet” uzturētā valsts mēroga pārvades sistēma (Chittum,  Østergaard 2014). Iedzīvotājiem ne vienmēr ir tiesības atteikties no centralizētās siltumapgādes sistēmas izmantošanas, bet viņi ir līdztiesīgi piedalīties lēmumu pieņemšanās gadījumos, kad tiek mainīti pieslēgumi, tarifi vai maksājumu pozīcijas. Kā kooperatīvu biedri vai caur ievēlēto pārstāvju starpniecību pašvaldību padomēs (Benedettin, Stagnaro 2022); iedzīvotāji var rosināt situmapgādes sistēmu efektivitātes kontroli, turklāt viņiemm ir pirmpirkuma tiesības iegādāties viņu apkalpojošās sistēmas akcijas (Chittum, Østergard 2014).
Attēlā redzama centralizētajā siltumapgādē iesaistīto pušu pakļautība un atbildība.
No lejas uz augšu (Chittum, Østergard 2014, 468):
Eiropas savienība izstrādā nacionāli saistošus un nesaistošus enerģētikas un apkures plānus;
nacionālā valdība atbild par valsts likumdošanas izstrādi un ieviešanu, nosaka sociāli-ekonomiskos ieguvumus un uz centralizēto apkures sistēmu attiecināmās izmaksas;
pašvaldība ir atbildīga par apkures plānošanu vietējo iedzīvotāju interesēs, var apstiprināt vai noraidīt apkures sistēmas infrastruktūras projektus;
siltumapgādes uzņēmums pieņem lēmumus par tarifiem konkrētiem lietotājiem, kā arī peļņas sadalījumu un investīcijas;
individuālie patērētāji var ietekmē lēmumus par investīcjām uzņēmumā.

Termoelektrostacija “Lem Varmeveark” tika uzcelta 1963. gadā, un tai tika pievienotas 75 mājsaimniecības un komerciālie lietotāji. Šis ir piemērs tam, kā komunālie risinājumi var vienlaikus izmantot dažādus degvielas veidus un iekārtas, samazinot risku, kas saistīts ar degvielas cenu svārstībām un iekārtu kļūmēm (Elsman, 2009). “Lem Varmeveark” sākotnēji apkurei izmantoja mazutu, bet pēc naftas krīzes to nomainīja pret oglēm un gāzi. Kopš 2002. gada tiek izmantoti siltumsūkņi, bet no 2007. gada biodegvielas (šķeldas) katls. Gāzes izmantošana ir pakāpeniski pārtraukta un pašlaik tiek izmantota tikai ārkārtas situācijās, piemēram, ja ir ļoti auksts. 2018. gadā tika izbūvēta saules enerģijas apkures sistēma – tās teritorijā tiek ganītas arī aitas. Elektrostacijas peļņa tiek ieguldīta iekārtu modernizācijā vai nonāk pie patērētājiem (t.i., atsevišķos mēnešos patērētājiem par apkuri nav jāmaksā). Ieguldot un pieslēdzoties šai apkures sistēmai, patērētāji var ietaupīt līdz pat 50% no apkures izmaksām.

Attēlā redzams “Lem Varmeveark” apkures sistēmas shēma.

Dānijas mērķis ir līdz 2050. gadam būt 100% atkarīgai no atjaunīgajiem energoresursiem visās nozarēs, un valdības plāns ir palielināt šo daļu, paļaujoties uz individuāliem siltumsūkņiem un saules siltumenerģiju, kā arī palielināt atjaunojamās enerģijas daļu centrālapkures sistēmās.

Šī publikācija tapusi ar Ziemeļu Ministru padomes un Eiropas klimata fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild “Zaļā brīvība”, un tas ne vienmēr atspoguļo finansētāju uzskatus.

Literatūra:

Chittum, A., Østergaard, P.A., 2014. How Danish communal heat planning empowers munic- ipalities and benefits individual consumers. Energy Pol. 74, 465-474.

Benedettin S., Stagnaro C, 2022. Energy communities in Europe: a review of the Danish and German experiences in Energy Communities. Customer-Centered, Market Driven, Welfare-Enhancing? 363-384. https://doi.org/10.1016/B978-0-323-91135-1.00015-8 

Gorroño-Albizu, L., Sperling, K., Djørup, S., 2019. The past, present and uncertain future of community energy in Denmark: critically reviewing and conceptualising citizen ownership. Energy Res. Social Sci. 57, https://doi.org/10.1016/j.erss.2019.101231

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *