Kā izskatās musu centralizētā siltumapgāde mūsdienās, un kāda tā varētu būt nākotnē?
Cik lielas investīcijas tiek plānotas, lai siltumapgāde kļūtu klimatam draudzīga – un vai tas ir pietiekoši?
Iepazīsties ar jaunāko informāciju mūsu apskatā: Centralizētā siltumapgāde Latvijā un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai
Lai gan siltumapgāde Latvijas klimatiskajos apstākļos ir sociāli nepieciešama enerģētikas sastāvdaļa, šis ir arī viens no tiem sektoriem, kurā rodas visvairāk cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes (SEG), kuras veicina globālo sasilšanu un klimata krīzi. Latvijā enerģētikas sektors kopumā saražo lielāko daļu kopējo emisiju, sastādot ap 65 % no visām Latvijas SEG emisijām – no kurām apmēram vienu trešdaļu sastāda siltumapgāde.[1]
Salīdzinot ar pārējām ES valstīm, centralizētās siltumapgādes (CSA) sistēmas Baltijā ir plaši izplatītas un lielākā daļa iedzīvotāju siltumapgādei paļaujas uz centralizēto apkuri, Latvijai ierindojoties pirmajā vietā.[2] Latvijā katlumājās siltumenerģijas ražošanai pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne un dabasgāze, savukārt koģenerācijas stacijās kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi. Fosilā gāze ir ļoti spēcīgs SEG emisiju avots, kā arī tās iegūšana un transportēšana (īpaši sašķidrinātā dabasgāze, jeb LNG) bieži vien ir saistīta ar korupciju un nopietniem cilvēktiesību un vides pārkāpumiem[3],[4] un, tādēļ, šis nav uzskatāms par atjaunīgu vai ilgtspējīgu resursu. Arī meža biomasas izmantošana siltumapgādē ir saistīta ar ilgtspējas problēmām. Intensīva kurināmās koksnes izmantošana un nekvalitatīva mežu apsaimniekošana var novest pie būtiskas resursu noplicināšanas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un lielām SEG emisijām[5].
Tādēļ, lai sasniegtu nacionālos klimata un enerģētikas mērķus, ir būtiski attīstīt un uzlabot CSA, samazinot siltuma zudumus, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, samazinot pārvades temperatūras, efektīvāk izmantojot atlikumsiltumu un ieviešot viedās pārvaldības risinājumus. Taču šo uzlabojumu veikšanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi, kas var būt izaicinoši bez atbilstoša publiskā finansējuma.
Mūsu jaunākajā rakstā ir apskatīta šī brīža Latvijas siltumapgādes sistēma, galvenie pasākumi, kurus plānots izmantot CSA zaļināšanā, ieskicētas plānotās un vēl nepieciešamās investīcijas un to izmaksas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī šī brīža galvenie izaicinājumi klimatam draudzīgas siltumapgādes ieviešanā.
[1] https://unfccc.int/documents/627724
[1] https://www.researchgate.net/publication/350735445_Heat_pump_potential_in_the_Baltic_States
[1] https://www.hrw.org/topic/environment/fossil-fuels
[2] https://uprights.org/wp-content/uploads/2023/07/Assessment-of-TotalEnergies-Mozambique-LNG-Project-Human-Rights-Due-Diligence-1.pdf
[3] How ‘green’ electricity from wood harms the planet — and people
Apskatu sagatavoja: Liene Krauja