Baltijas valstu enerģētikas politika atrodas vēsturiskās krustcelēs. Desmitiem gadu ilgusī atkarība no lētā Krievijas fosilā kurināmā ir piespiedu kārtā izbeigusies, un enerģētiskā neatkarība tagad ir valsts un reģionālās drošības jautājums. Vienlaikus energoefektivitātes pasākumus Baltijā ir bijis grūti īstenot, un tas būs sāpīgi izjūtams, pieaugot enerģijas tarifiem un pieaugot enerģētiskās nabadzības riskam.
Kā izveidot jaunu enerģētikas jomas regulējumu, it sevišķi augstas inflācijas vidē? Kas valstīm būtu jādara, lai īstermiņā aizsargātu neaizsargātās mājsaimniecības, vienlaikus nodrošinot ieguldījumus mājokļu energoefektivitātē?
Par šiem jautājumiem diskutēja starptautiskajā konferencē Enerģētikas pārveide Baltijas valstīs – izaicinājumi un iespējas (Energy transformation of the Baltic states – challenges and opportunities), kas noritēja šī gada 13. septembrī un ko organizēja Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network. Konferencē satikās enerģētikas eksperti no trim Baltijas valstīm un citām centrālās un austrumeiropas valstīm, lai apspriestu situāciju enerģijas ražošanas un energoefektivitātes jomā klimata krīzes, Eiropas Zaļā kursa un enerģētiskās krīzes kontekstā.
Konferences pirmajā daļā eksperti dalījās ar savas valsts pieredzi un diskutēja par enerģētikas pārveidi no fosilos resursos balstītas sistēmas uz daudzveidīgu, decentralizētu atjaunīgās enerģijas sistēmu. Iepazīsties ar atsevišķām tēzēm no pasākuma:
Katrs solis tuvāk atjaunīgajiem energoresursiem ir solis drošībā.
Enerģētikas pāreja uz atjaunīgiem resursiem, piegādes ķēžu dažādošana, taupīga resursu lietošana un solidaritāte starp ES dalībvalstīm ir elementi, kas var palīdzēt pārvarēt esošos izaicinājumus enerģētikas jomā un palīdzēt efektīvāk sasniegt Zaļā kursa mērķus.
– Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Nav viena risinājuma, ko piemērot visiem – visas valstis saskaras ar saviem izaicinājumiem un, lai gan problēmas ir kopīgas, risinājumi jāpielāgo dažādi.
Attiecībā uz elektroenerģiju Latvijā vēja enerģijai jābūt “mugurkaulam”, saules paneļiem – “ribām”, tā veidojot spēcīgu, funkcionējošu sistēmu.
– Dr Dmitrijs Skoruks, Latvijas Republikas Ekonomika ministrija, Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors
Krievijas karš ir licis mainīt enerģētikas politikas virzienu Eiropā, fokusējoties uz enerģētikas drošību un energoneatkarību vairāk nekā ilgtspēju.
– Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta valdes priekšsēdētājs
Enerģētikas sektora pārveide, neatkarība un resursu diversifikācija ir mūsu prioritāte, taču vēl svarīgāka ir energoefektivitāte!
Lietuva uzņēmusies ambiciozus mērķus, plāns 2 gadu laikā samazināt par 20% primāro enerģijas patēriņu, strādā pie programmas, lai atbalstītu mazturīgākos atjaunīgo tehnoloģiju uzstādīšanā, līdz 2030. gadam kļūs par enerģijas eksportētājvalsti.
Lietuvas valdība strādā pie inovatīviem risinājumiem enerģijas pietiekamības veicināšanai.
– Inga Žiliene, Lietuvas Enerģētikas vice ministre
Enerģētikas sistēmu plānošanā vēl dominē 20. gadsimta domāšana (lieli enerģijas ieguves avoti, lielas enerģijas ražotnes).
Kādi ir valstu prioritārie projekti centrālajā un austrumeiropā? Gāzes cauruļvadi, LNG termināļi utt. Tie tikai padziļinās atkarību no nestabilām gāzes cenām. Katram jaunam siltumsūknim, saules panelim uz jumta un dziļajai ēkas renovācijai šobrīd jābūt nacionālai prioritātei.
– Petr Hlobil, Fosilās enerģijas kampaņas vadītājs, CEE Bankwatch Network
Mums vajadzētu raudzīties uz neliela mēroga risinājumiem enerģētikā un veidot normatīvo ietvaru, kas to veicina.
– Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja
Spēks ir kopienās, cilvēkos, kas ir iesaistīti taisnīgas pārkārtošanās procesā. Reģioni, kuros ir iesaistītas kopienas, gūst vislabāko progresu.
Tāds atbalsts atjaunīgo tehnoloģiju uzstādīšanai, kas paredz vispirms ieguldīt savus līdzekļus un pēc tam daļu atgūt, atstāj novārtā mazturīgo sabiedrības daļu.
– Magdalena Bartecka, Taisnīgas pārkārtošanās programmas vadītāja, Polish Green Network
Savukārt, otrajā daļā eksperti sarunājās par dzīvojamo ēku nosiltināšanas izaicinājumiem, centralizētās apkures sistēmas iespējām, kā arī savu valstu pieredzē dalījās Bankwatch ekspertes no Slovākijas un Ungārijas:
Pats būtiskākais šķērslis daudzdzīvokļu ēku renovācijas procesa intensificēšanai ir nepietiekams finansējums.
– Gatis Silovs, Latvijas Republikas Ekonomika ministrija, Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors
30% iedzīvotāju Latvijā patērē 60% no visas valstī patērētās enerģijas siltuma ražošanai, un otrādi. Daļēji pie vainas neefektīvi individuālie gāzes katli. Centralizētā siltumapgāde ir efektīvāka.
– Ina Bērziņa-Veita, SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente
Ilgtspējīgam siltumenerģijas sektoram nākotnē daudzveidība būs neizbēgama – galvenokārt bezemisiju tehnoloģijas, bet vietām arī biomasa.
– Morgan Henley, ES Siltumapgādes sektora dekarbonizācijas kampaņas koordinatore CEE Bankwatch Network, Čehija
Ēku renovācijai nepieciešams izveidot fondu, kas sevi nemitīgi pats uztur no līdzekļiem, kas tiek atgriezti ietaupījumu rezultātā vai atmaksājoties investīcijām.
– Dr Vidas Lekavicius, Lietuvas Enerģētikas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks
Mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai, vispirms vajag atbalstu māju nosiltināšanā, renovācijā. Tām ir nepieciešams gandrīz 100% finansiāls atbalsts, lai to īstenotu.
– Alexa Botar, Klimata un enerģētikas jomas vadītāja, National Society of Conservationists, Friends of the Earth Hungary
Vairāki eksperti vienisprātis, ka atbalsta mehānismiem nosiltināšanai un atjaunīgo tehnoloģiju uzstādīšanai jākļūst pieejamākiem mazturīgākajai sabiedrības daļai.
Skaties konferences ierakstu:
Konferences programma pieejama šeit.
Kontaktpersonas:
Lilija Apine, e-pasts: lilija@zalabriviba.lv
Dana Lūse, e-pasts: dana@zalabriviba.lv
Pasākums īstenots ar projekta LIFE RegENERate: Reģionu mobilizēšana enerģētikas pārkārtošanai un transformējošiem NEKP ietvaros, un ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.