Skip to content

Atveseļošanas fonds vēja un kopienu enerģijai RePowerEU

Līdz 1. augustam nozaru ministrijām ir jāsagatavo priekšlikumi par Latvijas Atveseļošanas plāna grozījumiem. Finanšu ministrijas vēsta, ka Eiropas RePowerEU plāna īstenošanai būs papildus pieejami ap 109 miljoni euro. RePowerEU mērķis ir piedāvāt risinājumus enerģētikas un ģeopolitiskajai krīzei, lai pārtrauktu atkarību no Krievijas energoresursiem un palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Papildus ieguldījumiem energoefektivitātē finansējumam vajadzētu atbalstīt arī […]

Līdz 1. augustam nozaru ministrijām ir jāsagatavo priekšlikumi par Latvijas Atveseļošanas plāna grozījumiem. Finanšu ministrijas vēsta, ka Eiropas RePowerEU plāna īstenošanai būs papildus pieejami ap 109 miljoni euro. RePowerEU mērķis ir piedāvāt risinājumus enerģētikas un ģeopolitiskajai krīzei, lai pārtrauktu atkarību no Krievijas energoresursiem un palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Papildus ieguldījumiem energoefektivitātē finansējumam vajadzētu atbalstīt arī jaunas iniciatīvas vēja enerģijas plānošanas un energokopienu jomā. Šos priekšlikumus plašākā formātā iesniedzām arī ministrijām.

Ilgtspējīga vēja enerģijas plānošana

REPowerEU paredz paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu, īpaši vēja parku, atļauju un saskaņošanas procedūras. Lai saīsinātu periodu, kurā projektu ieceres nonāk līdz realizācijai, nepieciešams noteikt piemērotākās teritorijas jeb “go-to zonas”. Lai to paveiktu, ir jāveic telpiskā plānošana, iesaistot gan nacionāla, gan reģionāla un pašvaldību līmeņa institūcijas, kā arī veicot sabiedrisko apspriešanu. Ja “go-to zonas” tiek noteiktas plānos, kam veikti stratēģiskie ietekmes uz vidi novērtējumi, individuālu projektu izvērtējumu var būtiski saīsināt. 

Pēdējos mēnešus ir notikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītā likumprojekta pār vēja elektrostaciju būvniecību izstrāde un arī izskatīšana Saeimā. Likumprojekts ir saņēmis daudz kritikas no nozares pārstāvjiem, tāpēc jāuzskata, ka atbilstošs risinājums vēl nav atrasts un būs piemērots tikai daļai no projektu iecerēm.

Latvijā vēl nav veikta atjaunīgo energoresursu izmantošanas stratēģiskā un telpiskā plānošana, kas apvienotu gan nacionālos klimata un enerģijas mērķus, gan teritoriju ģeogrāfiskās īpašības, citus izmantošanas veidus un sabiedrības viedokļos. Arī pārskatot nesen veidoto jauno novadu pašvaldību ilgtspējīgu attīstības stratēģiju un programmu saturu, var secināt, ka energopārejai, apvienojot atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes aspektus, plānošanā vēl nav pievērsts īpaši daudz vērības. 

Latvijai ir nepieciešama stratēģiskā vējā enerģijas attīstības “karte” detalizētā ģeogrāfiskā nozīmē. Atveseļošanas plāna grozījumos būtu jāiekļauj uzdevums veikt vēja enerģijas (un citu energoresursu) telpisko plānošanu, paredzot tam finansējumu no Atveseļošanas fonda. Tādā veidā būs iespējams koncentrēti izmantot zināšanu un institucionālos resursus, lai vēja enerģijas jomā mazinātu ekonomiskos konfliktus, palielinātu sabiedrības akceptu un pēc iespējas ātrāk izveidotu ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas. 

Atbalsts energokopienu attīstībai

Līdz ar grozījumu pieņemšanu Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā Latvijā ir veikts nozīmīgs solis Tīrās enerģijas pakotnes direktīvu pārņemšanai. Lai gan elektroenerģijas kopīgošanas noteikumi vēl ir tapšanas stadijā, jau nākamajā gadā darbs pie regulējuma izstrādes energokopienu un aktīvo lietotāju jomās būs noslēdzies.

Interese par energokopienu izveidi ir ne tikai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ekonomiskiem spēlētājiem , tostarp arī Latvijas Pašvaldību savienībai. Energokopienas ir jauni tirgus dalībnieki, kuru pievienošanās energoapgādes sistēmām var notikt atšķirīgi, tāpēc arī regulators (SPRK) interesējas par “smilšu kastēm” regulējuma, arī tarifu metodikas, izpētei. 

Atjaunīgās enerģijas kopienu izveides nolūks ir rast ilgtspējīgāko risinājumu energoapgādei vietējā līmenī. Lai gan ieguvumi var būt arī sociāli, energokopienas pamatā ir tehniskas sistēmas, kur atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas nodrošina patēriņu vairāk nekā viena īpašuma vai pieslēguma ietvaros.  Energokopienas projektos svarīgi jauni ekonomiskās sadarbības modeļi, kā arī viedo tehnoloģiju pielietojums. Energokopienu projekti ir būtiski arī plašākā energosistēmu attīstības un inovāciju kontekstā – energokopienu principi bieži sastopami ES pētniecības projektos kā demonstrējuma vietas viedo tīklu tehnoloģijām un agregatoru funkcijām.  
 
Paredzams, ka elektroenerģijas kopīgošanu daudzdzīvokļu mājās veicinās finansējums ēku renovācijai. Taču ANM plāna ietvaros būtu jāparedz arī atbalsts cita veida energokopienu attīstībai – piemēram, pilsētas kvartālos, lauku ciemos kopā ar pašvaldības iestādēm, lauku saimniecībās, ražošanas un pakalpojumu ēkās. Svarīgs punkts, ka energokopienas nav paredzētas komerciāliem enerģijas ražošanas projektiem, taču paredz būtiskas investīcijas un var aizsākt ekonomisku sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Energokopienu pilotprojekti ar energopārejas demokratizācijas, atkārtojamības un zināšanu pārneses potenciālu veidotu nepieciešamo sinerģiju ar Atveseļošanas plāna ieguldījumiem sadales un pārvades tīklu modernizācijā atjaunīgo energoresursu izmantošana veicināšanai.  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *