Aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti.  Savukārt, pārtikas atkritumu mazināšana samazina  nabadzību un badu, arī klimata pārmaiņas. Izrādās, ka tiešām lielu lomu pārtikas atkritumu radīšanā spēlē patērētāji – Eiropas Savienībā mājsaimniecības rada vairāk kā pusi pārtikas atkritumu! Kā panākt izmaiņas mūsu kā patērētāju uzvedībā, lai šo ietekmi mazinātu? To vēlējāmies noskaidrot un pārrunāt starptautiskā konferencē par pārtikas atkritumu mazināšanu “Food Waste at Home & Ways to Address It”, kas notika 10.aprīlī Viļņā.

Konferencē ar viedokļiem un pieredzi dalījās Eiropas Komisārs pārtikas drošības un sabiedrības veselības jautājumos Vītenis Andriukaitis (Vytenis Andriukaitis), Lietuvas Patērētāju institūta prezidente Zita Čeponīte (Zita Čeponytė), Lizanna van Gefena (Lisanne van Geffen) no Vāgeningenas Universitātes Nīderlandē, Eiropas Pārtikas informācijas padomes vadītāja Sofī Hieke (Sophie Hieke), Malmes pašvaldības projektu vadītāja Ingela Morfelda (Ingela Morfeldt), ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārstāvis Roberts van Oterdaiks (Robert van Otterdijk) un Nīderlandes Uztura centra programmu vadītāja Margreta Plouma (Margret Ploum).

Roberts van Otertdaiks no ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informēja klausītājus par pārtikas atkritumu radītajām globālajām ietekmēm – pārtikas zudumi un atkritumi kopā rada 8 % no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tās rodas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādē, lopu audzēšanā, pārstrādē, un arī atkritumu likvidēšanas procesos. Pārtikas atkritumu radīšana netieši samazina arī pārtikas pieejamību, it īpaši nabadzīgākajiem sīkzemniekiem (sevišķi sievietēm) Globālajos Dienvidos. Tāpat arī pārtikas atkritumi paaugstina pārtikas cenas, kas savukārt ietekmē patērētājus. Pārtikas zudumi un atkritumi ir sarežģīta problēma, taču skaidrs, ka uzlabojumi pārtikas piegādes ķēdēs un pārtikas atkritumu mazināšana dotu labumu gan ražotājiem, gan patērētājiem! Apskati prezentāciju šeit!

Ļoti interesanta bija Vāgeningenas universitātes doktora grāda kandidātes Lizannas van Gefenas prezentācija Patērētāja uzvedības maiņa pārtikas atkritumu samazināšanai. Lizanna van Gefena REFRESH projekta ietvaros ir veikusi pētījumu Vācijā, Spānijā, Ungārijā un Nīderlandē, aptaujājot vairāk nekā 3000 cilvēku. Pētījums izvērtēja cilvēku motivāciju neradīt pārtikas atkritumus un pierādīja, ka, lai gan ir svarīgi, ka cilvēki apzinās pārtikas atkritumu radītās sekas, ar šādu informāciju vien nepietiek, lai motivētu cilvēkus savu uzvedību mainīt.  Lielākā motivācija pārtikas atkritumu neradīšanā ir sociālās normas – pārliecība, ka līdzcilvēki neizmet pārtiku, sajūta, ka “nav normāli” izmest pārtiku. Šī sajūta kombinācijā ar pārliecību, ka pārtika ir vērtība, rada pozitīvāku efektu. Pētījums uzsvēra, ka liela loma ir prasmei radoši gatavot ēdienu no dažādām sastāvdaļām, prasmei uzglabāt ēdienu un loģiski plānot savu iepirkšanos. Apskati prezentāciju šeit!

Margreta Plouma uzsvēra, ka visaptverošākie padomi ir labākie, jo mūsdienās cilvēku uztvere ir piesātināta ar dažādiem ieteikumiem par to, kāda pārtiku būtu veselīgāka, kā labāk ēst un kā labāk dzīvot. Patērētājiem vieglāk uztverami ir integrēti padomi, kur ir ņemta vērā veselība, pārtikas drošums, kā arī pārtikas patēriņa ietekme uz vidi un cilvēkiem, tostarp pārtikas atkritumu samazināšana. Apskati prezentāciju šeit!

Ingela Morfelda no Zviedrijas pilsētas Malmes pašvaldības dalījās ar dažādām balvām novērtēto komunikāciju kampaņu Tack for maten (“Paldies par garšīgo ēdienu!”), kas uzrunāja māju iemītniekus un īpašniekus, restorānu un biroju īpašniekus ar daudzveidīgām informatīvām aktivitātēm – reklāmas stendiem, privātām vēstulēm, reklāmbusiņiem, TV un kino reklāmām un citām. Kampaņai veiksmīgi izdevās vietējos iedvesmot ne tikai uz atkritumu samazināšanu, bet arī pārtikas atkritumu nodošanu kompostā un citiem ilgtspējīgiem lēmumiem. Apskati prezentāciju šeit!

Eiropas Komisāra pārtikas drošības un sabiedrības veselības jautājumos Vīteņa Andriukaita (Vytenis Andriukaitis) prezentāciju apskati šeit!

Lietuvas Patērētāju institūta prezidentes Zitas Čeponītes (Zita Čeponytė) prezentāciju apskati šeit!

Eiropas Pārtikas informācijas padomes vadītājas Sofī Hieke (Sophie Hieke) prezentāciju apskati šeit!

Uzzini vairāk par konferences programmu šeit: http://www.vartotojai.lt/lt/conference

Konferenci organizēja Lietuvas Patērētāju institūts Eiropas Komisijas DEAR programmas globālās izglītības projekta “Ar cieņu par pārtiku: Globālā pieeja pārtikas atkritumu mazināšanai neformālā izglītībā” (СSO-LA/2017/388-342) ietvaros.  Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu, un pilnveidot sabiedrības prasmes pārtikas atkritumu samazināšanai privātā patēriņā un mājsaimniecībās.

Latvijā šo projektu koordinē biedrība “Zaļā brīvība”. Jautā, ierosini, piedalies: inga@zalabriviba.lv