Vēl nav zināms, kā Latvijas valdības nesen paustā pozīcija par Eiropas klimatneitralitāti ietekmēs tālāko integrētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP2030) izstrādi. 28 Eiropas nacionālo plānu projektu izvērtējumu Eiropas Komisija (EK) publicēja 18. jūnijā. Latvijai sagatavoti 10 ieteikumi pārmaiņām. Šogad Ekonomikas ministrija NEKP2030 ir jau pilnveidojusi, tomēr izšķiršanās par atsevišķu mērķrādītāju pārskatīšanu un pasākumu “tvērumu” vēl ir priekšā.
NEKP2030 jānovērš “kolektīvās plaisas”, lai sasniegtu EnS 2030.gada mērķus
NEKP2030 veido salīdzināmu platformu, lai novērtētu Enerģētikas savienības (EnS) īstenošanas progresu. Kā preses relīzē vēsta EK viceprezidents EnS jautājumos Marošs Šefčovičs, “skaidrība un paredzamība ir īsta Eiropas klimata un enerģētikas politikas konkurētspējas priekšrocība”. Pēc 28 valstu NEKP2030 projektu izskatīšanas EK atzina, ka kopējais sniegums vēl nav pietiekams. Apvienojot atsevišķi izvirzītos mērķrādītājus, 2030. gada prognozes nedaudz atpaliek no gaidītā. Piemēram, viena no “kolektīvajām plaisām” energoefektivitātē nozīmē, ka pēc EK aprēķiniem 2030.gadā noteiktā 32,5% ietaupījuma vietā enerģijas galapatēriņā varētu izdoties sasniegt tikai 26,5% – 30,7%.
Izvērtējums ir ne tikai kopējā formula Eiropas mērogā, bet arī atskaites punkts NEKP2030 kvalitātes novērtēšanai. Galvenokārt tas noder dokumenta izstrādātājiem, taču sabiedriskās organizācijām un interešu grupām ļauj pārbaudīt apspriešanā iesniegto priekšlikumu saskanīgumu ar EK atzinumu.
[Klimata un enerģētikas mērķi 2030.gadam] ir nevis griesti, bet gan grīdas līmenis, un ar pareizajām iniciatīvām ir iespējams pakāpties augstāk.
– EK 18.06.2019. paziņojums par vienotiem sasniegumiem EnS un klimata rīcības jomā
Labās prakses – atsevišķās valstīs
EK valstu plāniem nepiešķir vietas no 1 līdz 28 un nerindo tos pēc kvalitātes. Vērtējumā tiek salīdzināts ambīciju līmenis, kas raksturo, kādi ir valstu nacionālie mērķi un piedāvātie pasākumi. Piemēram, Igaunija un Lietuva ir izceltas to valstu grupā, kas atjaunojamās enerģijas jomā pauž augstu apņemšanos. Itālija, Luksemburga un Spānija ir valstis, kuru NEKP2030 projektos iekļauts visnozīmīgākais sniegums energoefektivitātes uzlabošanā. Savukārt Austrija un Spānija tiek uzteiktas par emisiju samazinājuma aprēķinu saistībā ar konkrētiem pasākumiem transporta sektorā.
Latvijas NEKP2030 projekts ziņojumā nav bieži atzīmēts kā labākā prakse kādā no EnS dimensijām. Taču EK atzinīgi vērtē NEKP2030 iekļauto informāciju par Latvijas SEG emisiju projekcijām laikposmā no 2021.-2030. gadam.
Attēlā:
Fragments no dr. Ilzes Prūses ziņojuma Saeimai 31.05.2018.
Pārējie labie piemēri, kuros minēta arī Latvija, attiecas uz reģionālo sadarbību:
1) vienota dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīs un Somijā
2) Nordic Energy research veiktā Baltijas enerģētikas sistēmu analīze.
EK ieskatā enerģētikas un klimata politikas ir ļoti perspektīvas, lai Latvija attīstītu starptautiskās saiknes ar Baltijas un Ziemeļvalstīm.
EK ziņojums atzīmē, ka Latvijas NEKP2030 ietver salīdzinoši detalizētu informāciju par investīciju vajadzībām, tomēr viens no darba dokumentā iekļautajiem novērojumiem ir, ka “atsevišķas politikas un pasākumi plāna projektā tiek virzītas, balstoties uz pieņēmumu par ES finansējumu”.
EK ieteikumi Latvijas NEKP2030 projekta pilnveidošanai:
1. Piedāvāt vairāk pasākumu SEG emisiju samazinājumam dažādās nozarēs
Latvijas SEG emisiju mērķrādītājs ir mīnus 6 % salīdzinājumā ar 2005.gadu. EK iesaka plašāk izklāstīt, kādas darbības Latvijā vēlams veikt, lai to sasniegtu. Gaidāms, ka stratēģijas veidošanā nozīmīgāka kļūst citu ieinteresēto pušu iesaiste, kas varētu dažādos pasākumu piedāvājumu. EK arī atzīmē, ka NEKP2030 labāk jāintegrē Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares pienesums SEG emisiju mazināšanai.
2. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2030.gadam jāpaaugstina vismaz līdz 50%
Latvija nav vienīgā valsts, kuras atjaunojamās enerģijas mērķrādītājs ir mazāks (45%), nekā vēlamais sniegums (50%), ko aprēķina pēc Regulā (ES) 2018/1999 noteiktās formulas. EK Latvijai iesaka ne tikai šo mērķrādītāju paaugstināt, bet arī mudina veikt rīcībpolitiku un pasākumu uzlabojumus, īpaši siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta nozarē. Svarīga ir atziņa, ka atjaunojamās enerģijas ieguve pašpatēriņam un vietējo enerģijas kopienu izveide ir nākamais solis, ko īstenot arī Latvijā.
3. Skaidrāks plāns enerģijas ietaupījumiem, īpaši transporta un ēku jomās
EK vērtē Latvijas izvirzītos energoefektiviātes mērķrādītājus 2030. gadam kā zemus attiecībā uz primāro enerģijas patēriņu (4,3 Mtoe) un pieticīgus enerģijas galapatēriņā (3,6 Mtoe). Vērienīgāki uzdevumi un investīciju laika plānojums būtu vēlami papildinājumi.
4. Identificēt energoavotu dažādošanas un energoatkarības mazināšanas pasākumus reģionālā kontekstā
Latvijas mērķis fosilās enerģijas un energoresursu importu no trešajām valstīm samazināt par 50% tiek vērtēts kā ambiciozs. Tomēr EK aicina norādīt vairāk pasākumus un padziļināti apskatīt arī energosistēmas elastīgumu.
5. Integrācija konkurences uzlabošanai enerģijas vairum- un mazumtirgos
“Definēt tālredzīgus mērķus un mērķrādītājums” ir uzdevums, ko EK iesaka pilnveidot NEKP2030 tirgus integrācijas sadaļā.
6. Pētniecībā un inovācijā noderēs vairāk sadarbības un lielāki mērķi
EK norāda, ka mērķi un to izpilde pētniecībā un konkurētspējā jāizvēlas tā, lai tie palīdzētu sasniegt mērķrādītājus citās EnS dimensijās.
7. Reģionālā sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm
EK iesaka paplašināt Latvijas “ģeogrāfisko tvērumu” sadarbībā ar citām valstīm:
Ņemot vērā to, ka jāmainās elektroenerģijas sistēmām, lai tās varētu uzņemt lielāku atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru, un ka tas palielinās elektroenerģijas importu/eksportu un vajadzību pēc sistēmas elastīguma…
EK 18.06.2019. ieteikums, 5.lpp.
8. Atklāta informācija par subsīdijām
EK aicina “uzskaitīt visas enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajam kurināmajam, un veiktos pasākumus un plānus to pakāpeniskai izbeigšanai”
9. Sinerģija ar rīcībpolitiku gaisa kvalitātes uzlabošanai
EK izceļ klimata un enerģētikas mērķus saistību ar rīcībām gaisa piesārņojuma mazināšanai un lūdz sniegt analīzi par to mijiedarbību (sinerģijām un kompromisiem).
10. Sociālais taisnīgums energosistēmas pārmaiņās un enerģētiskās nabadzības mazināšana
Taisnīga pāreja jeb “just transition” attiecas arī uz sociāliem jautājumiem Latvijā, norāda EK, kur īpaši būtiski aspekti ir nodarbinātība un prasmes. Enerģētiskās nabadzības situācija ir jāuzlabo. Pārejā uz tīru enerģiju jānovērš nevienlīdzīgs sadalījums labuma gūšanā.
Tālākie soļi
Turpmākie 6 mēneši paredzēti plānu pabeigšanai. Viena no prioritātēm ir piedāvāt konkrētākas rīcībpolitikas un pasākumus, vairāk iesaistot arī citas ministrijas un interešu grupas. EK ieskatā NEKP2030 ir līdzeklis industrijas un konkurētspējas veicināšanai, un pastāv iespēja mobilizēt jaunas investīcijas.
Secinājumi
NEKP2030 minētie pasākumi jau šobrīd 5 EnS dimensijās ir daudz, bet to varētu būt krietni vairāk. Neviens no EK ieteikumiem nav pašsaprotams un atrisināms uzreiz, tāpēc Ekonomikas ministrijas nākamā pusgada darbs šķiet sarežģīts.
EK ziņojums nerunā par dabasgāzes izslēgšanu no energosistēmas, bet skaidri uzsver nepieciešamību pārtraukt fosilo energoresrusu subsīdijas.
Periods līdz 2030. gadam plānošanā kļūst arvien tiešāk vērtēts kā 1/3 daļa no laika nogriežņa līdz klimatneitralitātei 21. gadsimta vidū.
Priekšlikumus Ekonomikas ministrijai NEKP2030 var iesniegt līdz 2019. gada 1. augustam.
Saites uz NEKP2030 materiāliem: