Gaļa, piens un zivis

Gaļa 

Vide

No pārtikas produktiem vidi visvairāk ietekmē gaļas un tās izstrādājumu patēriņš. Gaļas ražošana piesārņo gaisu un ietekmē klimata pārmaiņas, jo dzīvnieki un to mēsli izdala metānu, savukārt lopbarības un gaļas produktu pārvadāšana un dzīvnieku transportēšana uz kautuvi – oglekļa dioksīdu. Tās abas ir siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Gaļas izstrādājumi rada 4–12% no kopējās patēriņa ietekmes uz klimata izmaiņām (19–38% no pārtikas preču ietekmes uz klimatu) un 14–23% no ietekmes uz paskābināšanos un eitrofikāciju.Latvijā 2003. gadā no kopējā SEG izmešu daudzuma 15,4% radīja lauksaimniecība (no tā 35,2% no mājlopu zarnu fermentācijas, 13,3% no kūtsmēslu saimniecības un 51,5% no lauksaimniecībā izmantojamām augsnēm). Saražojot kilogramu liellopu gaļas, izdalās 36,4 kg CO2 ekvivalentas gāzes, mēslojums, kas līdzvērtīgs 340 gramiem SO2, 59 grami fosfātu un tiek patērēti 169 MJ enerģijas. Proti, tiek izdalīts tikpat CO2, cik vidēji izplūst no automašīnas, nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt simt vatu spuldzīti. Šajā aprēķinā nav ietverta fermas infrastruktūras apsaimniekošana un gaļas pārvadāšana, kas tā patērē vēl divtik enerģijas. Zviedrijā secināts, ka, audzējot liellopus bioloģiskās saimniecībās, kur tie pamatā ganās ganībās, nevis ēd koncentrēto lopbarību, izdalās par 40% mazāk SEG un tiek patērēts par 85% mazāk enerģijas. Čikāgas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka tipiska ASV diēta, kurā 28% ir dzīvnieku izcelsmes produkti, gadā uz cilvēku rada gandrīz 1,5 tonnu vairāk CO2 ekvivalenta nekā vegānisks uzturs ar tikpat lielu kaloriju daudzumu. Siltumnīcas efekta gāžu izmešu daudzumu palīdz samazināt arī putna gaļas un rūpnieciski mazāk apstrādātas gaļas izvēlēšanās sarkanās gaļas vietā.

Tomēr klimata izmaiņas nav vienīgā vides problēma, kas saistīta ar lopkopību. Cits svarīgs jautājums ir zemes resursi. Pasaulē 70% lauksaimniecības zemes un trešā daļa graudaugu ražas tiek izmantota gaļas iegūšanai. Eiropas Savienībā 65% graudaugu izmanto lopbarībā, bet dzīvnieku izcelsmes produkti nodrošina tikai 30% pārtikā patērēto kaloriju. Turklāt ES ir  pietiekami daudz zemes, lai pabarotu savus pilsoņus, bet ne savus mājdzīvniekus, tāpēc tiek importēta ģenētiski modificēta soja, savukārt, lai atbrīvotu zemi tās audzēšanai, tiek izcirsti Dienvidamerikas lietusmeži, kas var novest pie ekoloģiskas katastrofas.

Gaļas ražošana patērē lielus daudzumus ūdens un fosilā kurināmā, it īpaši, ja ar graudiem tiek baroti liellopi. To ekoloģiskais pēdas nospiedums vidēji ir 4,2 ha – vairāk nekā lielākajai daļai cilvēku. Vista apēd graudus, kas sver vairāk nekā divas reizes vairāk par pašas svaru, un tās mēsli kļūst par piesārņojumu, nevis lietderīgu mēslojumu. Ja soju nevis izbaro putniem, bet gan no tās izgatavo tofu, sojas sieru, to pašu olbaltumvielu daudzumu var iegūt ar 1/8 fosilā kurināmā.

Ņemot vērā, ka pasaulē palielinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to nepieciešams aizvien efektīvāk izmantot lauksaimniecības zemes resursus, dzīvnieku labturības jautājumus, klimata pārmaiņas un citus dabas aizsardzības jautājumus, jāsecina, ka ir ievērojami jāsamazina lopkopības produktu ražošana un tie (arī āda, vilna utt.) ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk.

Ētika

Dzīvnieki ir jutīgas būtnes, kas spēj izjust bailes un ciešanas. To zina katrs, kas ir dzīvojis kopā ar kādu mājdzīvnieku. Eiropas iedzīvotājs, kas ēd gaļu, vidēji dzīves laikā ir atbildīgs par 760 vistu, 20 cūku, 29 aitu, piecu govju un neskaitāmu zivju nāvi. Vai varat sevi iedomāties nogalinām visas šīs dzīvās būtnes? Vai jūs būtu uz to gatavs?

Turklāt lielākā daļa dzīvnieku, īpaši vistu, kas beidz savu dzīvi kā gaļa, tiek turēti saspiestībā un stresā, netiek izlaisti svaigā gaisā un dienasgaismā un tiek nobaroti nedabīgi ātri, no kā cieš to veselība.

Veselība

Pat ja nespējat iedomāties pusdienas bez gaļas, nav iemesla apdraudēt veselību un vienlaikus atbalstīt necilvēcīgu, dabu piesārņojošu lopkopības praksi, pērkot gaļu, kas iegūta no audzētiem lielfermās dzīvniekiem. Dzīvojot saspiestībā, dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret slimībām. Īpaši no inficētas gaļas jāsargās grūtniecēm, jo, inficējoties ar listēriju un toksoplazmu, var notikt spontānais aborts.ASV Vides aizsardzības aģentūra gaļā atklājusi ievērojami vairāk pesticīdu palieku nekā augu valsts produktos. Vairāk nekā 95% dioksīnu, ar ko nonāk saskarē cilvēks, nāk no dzīvnieku tauku patērēšanas – zivīm, gaļas, piena produktiem, olām. Attīstītajās valstīs vairuma cilvēku uzturs noteikti būtu veselīgāks, ja dzīvnieku izcelsmes produktus patērētu mazāk, jo šobrīd tiek uzņemts pārāk daudz olbaltumvielu un tauku.Taukvielās uzkrājas dioksīni, ļoti bīstamas vielas, kas var radīt virkni veselības traucējumu, ietekmēt hormonālo, reproduktīvo un imūnsistēmu un bērnu attīstību.Pasaules Vēža pētniecības fonds ir atklājis, ka veģetāriešiem ir zemāks mirstīgums, tie mazāk slimo ar sirds slimībām, aptaukošanos un vēzi.

ASV 1998. gadā 19 cilvēki nomira, saindējušies ar sērūdeņradi, ko izdalīja vaļējas kūtsmēslu krātuves. Sērūdeņradis var izraisīt arī acu un augšējo elpošanas ceļu iekaisumus, galvassāpes, reiboni.

Piena produkti

Vide

Otra produktu grupa ar lielāko ietekmi uz vidi ir piena produkti. Piena, siera un sviesta kopējais globālās sasilšanas potenciāls tiek vērtēts kā 5% no visa kopējā patēriņa: piens – 2,4%, siers – 2,1%, pārējie piena produkti – 0,6%. Tāpat piena izstrādājumi ir atbildīgi par 4% ES radītā smoga un 10% eitrofikācijas. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotajam pienam ir salīdzinoši mazāka energoietilpība, bet nepieciešamas lielākas zemes platības, lai iegūtu to pašu piena daudzumu. Tāpat bioloģiskajam pienam ir zemāks klimata izmaiņu (-16%) un paskābināšanās (-12%) potenciāls. Taču bioloģiskā piena ražošanai ir nedaudz lielāks eitrofikācijas un smoga potenciāls, salīdzinot ar konvencionālo pienu.

Veselība

Pienā esošās piesātinātās taukskābes palielina asinsvadu trombozes attīstības risku smadzenēs un sirdī. Ar piena starpniecību cilvēka organismā nonāk pesticīdi un citas bīstamas taukos šķīstošas ķīmiskas vielas. Pienā un tā izstrādājumos, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ir patērējuši piesārņotu barību, ir sastopama genotoksiska kancerogēna viela aflatoksīns M1. Īpaši tas apdraud mazus bērnus.Dānijā veikts pētījums rāda, ka govs pienā no bioloģisko lauksaimniecību ganībām ir apmēram par 20% vairāk D vitamīna nekā to govju pienā, kas pastāvīgi atrodas fermā.

Risinājumi

Pašlaik Latvijā ir pieejama bioloģiski audzētu trušu, jēru, liellopu un putnu gaļa, kā arī olas un piens.

Nav grūti ievērot veselīgu diētu, kurā gaļas nav vispār vai arī tās ir ļoti maz, tā vienlaikus ietaupot dabas resursus. Lielisks olbaltumvielu avots ir pākšaugi, rieksti, auzu pārslas, brokoļi utt.

Dzelzi var uzņemt ar ķirbju sēklām, linsēklām, diedzētām Ķīnas pupiņām un citiem diedzējumiem, rupjmaizi, lēcām u. c. pākšaugiem, salātiem, žāvētiem. Lai dzelzs labi uzsūktos, to saturošus produktus jāēd vienlaikus ar C vitamīna avotiem, savukārt tanīns (tas atrodams zaļajā un melnajā tējā, mazos daudzumos arī kurkumā, karijā, koriandrā, tamarindā), kafija, kakao un cinks jāuzņem citās ēdienreizēs.

Labi kalcija avoti ir zaļumi: brokoļi, lapu un citi kāposti, romiešu salāti, kā arī jūras kāposti, pupas, rāceņi, apelsīni. Lai kalcijs labi uzsūktos, nepieciešams D vitamīns; olbaltumvielas, nātrijs (sāls), arī kafija un limonādes traucē uzņemt kalciju.

Vairāk par veģetāru uzturu lasiet http://www.vegetarisms.lv.

Ja domājat, ka veģetārisms nav domāts jums, mēģiniet kaut nedaudz samazināt gaļas un piena patēriņu un atsakieties no desām un tamlīdzīgiem produktiem.

Zivis

Vide

Pasaules resursu institūts lēš, ka pēdējo 50 gadu laikā zivju patēriņš ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes.20. gadsimta 80. gadu sākumā, kad tika plaši izmantotas industriālās zvejas metodes, divu gadu laikā pasaulē tika nozvejots tik daudz jūras zivju, cik visā 19. gadsimtā. Šobrīd, saskaņā ar ANO datiem, ceturtā daļa zvejas vietu ir vai nu izsmelta, vai arī tiek pārāk ekspluatēta, vēl divas ceturtdaļas tiek izmantotas maksimāli pieļaujamajā līmenī. Kanādas zinātnieki secinājuši, ka pēdējā pusgadsimtā ir iznīcināti 90% visu lielo zivju (āte, zobenzivs, haizivs un tuncis) un atlikušie īpatņi ir salīdzinoši maza auguma.Zvejojot ar trali, tiek bojāta jūras gultnes ekosistēma. Driftertīklos sapinas un iet bojā delfīni, bruņurupuči un citi jūras dzīvnieki. Delfīnu mazuļus apdraud arī citas zvejas metodes, tīklu radītās straumes nesti, tie viegli pazaudē māti un nomirst.Garneļu zvejas laikā tiek izārdītas jūras ekosistēmas un noķerts daudz piezvejas, ko bieži vienkārši mirušu sasviež atpakaļ ūdenī. Garneļu fermas Āzijā, ko ierīkojot, tiek neatgriezeniski zaudēta aramzeme, piesārņo ūdeni ar bīstamām ķimikālijām, toksiskie atkritumi bieži tiek izmesti okeānā. Tajās bieži izmanto bērnu darbu.

Veselība

Zivīs, īpaši treknajās (piemēram, lasī) uzkrājas dažādas bīstamas ķīmiskas vielas – smagie metāli, polihlorētie bifenili, pesticīdi, dioksīni. Zivis ir viens no nozīmīgākajiem šo vielu avotiem cilvēka organismā. Pēc tam šīs ķimikālijas uzkrājas taukaudos, negatīvi ietekmē nervu, reproduktīvo un imūnsistēmu, grūtnieču organismā var traucēt augļa pilnvērtīgai attīstībai. Ar mātes pienu kaitīgās vielas tiek nodotas zīdaiņiem.

Zivju fermās izmanto daudzas un dažādas ķīmiskas vielas: dezinfektantus, antibiotikas un citus medikamentus. Lašu ēdienam var pievienot krāsvielu, lai zivis kļūtu sārtas.

Arī dzīvas zivis, kas veikalā atrodas pārpildītā akvārijā un cieš no skābekļa trūkuma, nebūtu ieteicams iegādāties ne tikai ētisku apsvērumu dēļ, bet arī rūpējoties par savu veselību.

Risinājumi

Vietējās saldūdens zivīs kaitīgo vielu būs mazāk nekā jūras zivīs, īpaši treknajās un plēsīgajās. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests iesaka uzturā pēc iespējas retāk lietot lielās plēsīgās zivis, trekno zivju vēderiņus, Baltijas jūras lašus un zivju aknu konservus. Īpaši rūpīgi šie norādījumi jāievēro grūtniecēm un tām, kas plāno grūtniecību, zīdītājām un bērniem līdz piecpadsmit gadu vecumam.

Omega-3 taukskābes ir arī linsēklās, kaņepēs, valriekstos, jūras kāpostos, sojā utt.

D vitamīnu cilvēki ar gaišu ādu pietiekamā daudzumā var uzņemt, dienā 10-15 minūtes atklājot saulei seju un apakšdelmus. Ja āda ir tumša, sauļošanās laiks jāpalielina 3-6 reizes. Ja saules stari tiek klāt lielākai ķermeņa platību, sauļošanās laiku var samazināt. Vasarā cilvēka organismā veidojas D vitamīna uzkrājumi, kas ziemā tiek izsmelti. Tomēr grūtniecēm un zīdītājām D vitamīnu iesaka lietot papildus.