Tīrīšanas līdzekļi

Ikvienam patīk tīra māja, bet tikai retajam sīkie mājas darbi ir mīļākā nodarbošanās. Tāpēc mēs bieži paļaujamies uz ķīmisko vielu kokteiļiem, lai tie mums palīdzētu padarīt māju, virtuvi, vannasistabu mirdzošu un tīru. Taču lielākā daļa veikalos pieejamo tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu ir veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes un var saturēt videi un veselībai bīstamas ķīmiskās vielas. Sadzīves ķīmija ir arī viens no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņojuma avotiem.

Vēl viena lieta, ko jāņem vērā, izvēloties sadzīves ķīmijas preces, ir eksperimenti uz dzīvniekiem. Liela daļa ražotāju vēl joprojām savus produktus pārbauda uz dzīvniekiem. Šeit jūs varat atrast kompānijas, kas pievienojušās Cilvēciskās sadzīves ķīmijas standartam (balta truša logotips), kas nepieļauj eksperimentus ar dzīvniekiem nevienā produkta sastāvdaļā: http://www.gocrueltyfree.org.

Mēs vēlamies pievērst jūsu uzmanību vairākām tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļām. Virsmas aktīvās vielas ir tās, kas, daļēji izšķīstot ūdenī un netīrumos, veic pašu tīrīšanas dabu. Daļa šo vielu, īpaši tās, kas iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, var būt toksiskas un lēni sadalās vidē. Tai pašā laikā no augiem iegūtās virsmas aktīvās vielas ir daudz nekaitīgākas. Taču bez virsmas aktīvajām vielām tīrīšanas līdzekļos ir arī daudz citu ķīmisko vielu, piemēram, biocīdi (antibakteriālie līdzekļi), kas nogalina baktērijas, un gaistošos organiskos savienojumus jeb VOC. Vēl viena no bīstamajām vielām, kas sastopama mazgāšanas līdzekļos, ir triklozāns, kas uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Sadzīves ķīmijā plaši izmanto arī sintētiskās smaržvielas. Tās lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Sintētiskās krāsvielas var izraisīt alerģiju un vēzi. Sadzīves ķīmijā, īpaši daudzfunkcionālajos tīrīšanas līdzekļos tiek izmantoti arī ftalāti. Daži no tiem var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus, par citiem ir pierādīts, ka tie ir kancerogēni.

Mēs tīrīšanas līdzekļus slēpjam virtuves skapītī vai zem izlietnes, lai pasargātu no bērniem, bet bieži vien neapzināmies, ko tie nodara apkārtējai videi un mūsu veselībai. Daudzi modernie tīrīšanas līdzekļi var izraisīt kairinājumu acīs, kaklā un plaušās, tādējādi radot veselības problēmas. Tie var atstāt toksiskas nogulsnes vai piesārņot ūdeni. Greenpeace un WWF ziņo, ka virkne ikdienā lietoto ķīmisko vielu uzkrājas ne tikai dzīvnieku, bet arī cilvēku audos un asinīs. Bet patiesībā cik bīstamas ir šīs vielas? Lielākoties mēs to droši nezinām. Tas ir tāpēc, ka cēloņsakarību starp kādu no vielām un ietekmēm ir grūti pierādīt. Vai mēs runājam par vēzi cilvēkā vai endokrīnās sistēmas traucējumiem arktiskajiem putniem, grūti ir izšķirt vienu iemeslu, kas to ir radījis. Šī neziņa ir arī tāpēc, ka trūkst izsmeļošu neatkarīgu pētījumu par vielu ietekmēm. Taču patērētājiem ir iespējams izvairīties no liekas ķīmijas patērēšanas sadzīvē un vienlaikus uzturēt mājā tīrību. Daudzas kompānijas piedāvā videi un veselībai draudzīgākus tīrīšanas līdzekļus, kuru ražošanā netiek eksperimentēts uz dzīvniekiem un kas izvairās no nepārbaudītu un toksisku ķimikāliju lietošanas ražošanā. Šādi tīrīšanas līdzekļi arī labāk sadalās apkārtējā vidē.

Daži piemēri:

Veļas mazgājamie līdzekļi bieži vien satur fosfātus, kas piesārņo ūdeni, balinātājus un citas kodīgas un videi kaitīgas vielas (Lasiet vairāk).

Tualetes tīrīšanas līdzekļi pamatā ir ražoti uz hlora bāzes, bet pastāv arī videi un veselībai nekaitīgākas alternatīvas (Lasiet vairāk).

Cauruļu un plīts tīrīšanas līdzekļi parasti satur ļoti bīstamas un kodīgas vielas. Taču pastāv arī drošas alternatīvas. (Lasiet vairāk)

Trauku mazgāšanas līdzekļi parasti ir pat divas reizes koncentrētāki nekā nepieciešams, un uz iesaiņojuma ieteiktā deva bieži ir pārāk augsta. Koncentrētu produktu devai jābūt 2 ml uz 5l ūdens; nekoncentrētu – 3 ml. Izvēlieties tikai koncentrētus mazgāšanas līdzekļus. Izvairieties no antibakteriāliem produktiem, kas bieži satur bīstamas ķīmiskas vielas.

Koka virsmu pulētāji satur ugunsnedrošus toksīnus, piemēram, nitrobenzolu.

Padomi:

  • Izvairies no triklozāna un smaržvielas saturošu mazgāšanas līdzekļu lietošanas. Izvēlies tādas sadzīves ķīmijas preces, kam ir ekomarķējums.
  • Izvairies no antibakteriālu tīrīšanas līdzekļu lietošanas, izvēloties dabīgas alternatīvas, piemēram, citrona sulu.
  • Izvairies no mākslīgajiem gaisa atsvaidzinātājiem, jo tie bieži satur sintētiskās smaržvielas un gaistošos organiskos savienojumus. Gaisa atsvaidzinātāju izsmidzināšanas vietā labāk atver logu un izvēdini telpas. Ja tas nav iespējams, izmanto dabīgos gaisa atsvaidzinātājus, piemēram, trauku ar dabīgo sodu vai kaltētus smaržīgus augus.
  • Daudzus tīrīšanas līdzekļus var pagatavot pašu spēkiem: ziepes, ūdens, soda, etiķis, citrona sula, un rupjš sūklītis var palīdzēt veikt lielāko daļu mājas darbu. No šīm sastāvdaļām jūs paši varat pagatavot tīrīšanas līdzekļus, saliet tos pudelēs un uzlīmēt skaistas etiķetes. Te daži padomi un receptes:
    • Kalcinētā soda (nātrija karbonāts) ir daudz sārmaināka par dzeramo sodu, tās pH ir ap 11. Tā neizdala bīstamus izgarojumus un ir daudz drošāka nekā rūpnieciskie šķīdinātāji, tomēr, darbojoties ar to, jums jāvalkā cimdi, jo soda ir kodīga. Kalcinētā soda šķīdina taukus, iztīra vaska un lūpu krāsas traipus un neitralizē smakas tāpat kā dzeramā soda. Neapstrādājiet ar to stikla šķiedru, alumīniju vai vaskotu grīdu – ja vien nevēlaties noņemt vasku. Vārāmā soda ir labs paklāju dezodorants.
    • Baltais etiķis un citrona sula. Būdami skābi, tie neitralizē sārmainas vielas, tādas kā cieta ūdens radīto katlakmeni. Skābes izšķīdina sveķainus netīrumu pikučus, saēd sūbējumu un notīra netīrumus no koka virsmām. Etiķi var piejaukt ūdenim un ar to mazgāt logus (recepte), stiklu, galda virsmas un flīzes. Citrona sulu var lietot kā balinātāju, mazgājot veļu, un virtuves virsmu tīrīšanai.
    • Šķidrās ziepes un mazgāšanas līdzekļi ir nepieciešami tauku šķīdināšanai, un tie nav viens un tas pats. Ziepes gatavo no taukiem un sārma. Mazgāšanas līdzekļi ir sintētiski materiāli, kas atklāti un sintezēti pagājušā gadsimta sākumā. Pretstatā ziepēm, mazgāšanas līdzekļi ir speciāli izveidoti tā, lai nereaģētu ar cieta ūdens minerāliem un neradītu nosēdumus. Ja jums ir ciets ūdens, pērciet mazgāšanas līdzekli, kas bioloģiski noārdās un ir bez smaržvielām; ja jums ir mīksts ūdens, varat lietot šķidrās ziepes.
    • Pelējuma iznīcinātāji un dezinfekcijas līdzekļi. Lai notīrītu pelējumu, var lietot citronu sulas vai baltā etiķa un sāls maisījumu. Kā dezinfekcijas līdzekli ieteicams lietot parastās ziepes. Daudzas ēteriskās eļļas, kā lavandas, krustnagliņu un tējas koka eļļa (izcils dabisks fungicīds), ir ļoti antiseptiskas, tāpat arī greipfrūtu sēklu ekstrakts. Samaisiet vienu tējkaroti ēteriskās eļļas ar divām krūzītēm ūdens pudelē ar smidzinātāju (uzmanieties, lai nekas nenonāk acīs). Greipfrūtu sēklu ekstrakta aerosolu var pagatavot, pievienojot litram ūdens 20 pilienus ekstrakta.
    • Sāli var lietot kā lielisku abrazīvu līdzekli katlu un pannu tīrīšanai.
    • Olīveļļu sajauciet ar etiķi un lietojiet mēbeļu spodrināšanai.
    • Tā vietā, lai lietotu parastos cauruļu tīrītājus, kuri var saturēt sārmus, sālsskābi, sērskābi un citas bīstamas vielas, pamēģiniet caurulē ieliet ¼ glāzi sodas un tad ½ glāzi etiķa. Aiztaisiet cauruli un, kad beidzas reakcija, visu izskalojiet ar verdošu ūdeni.
    • Stikla virsmu tīrīšanai sajauc vienādās daļās etiķi ar ūdeni.
    • Vārāmās sodas, sāls un karsta ūdens pasta ir lielisks plīts tīrīšanas līdzeklis.