Ziepes

Lielāko daļu cilvēces vēstures ziepes gluži labi tika galā ar baktērijām. Kopš 2. Pasaules kara tradicionālās ziepju receptes aizstāj jaunas ķīmiskās vielas. Ražotāji cenšas iekarot savu vietu tirgū, radot jaunus produktus – šķidrās ziepes, dušas želejas, ķermeņa ziepes un citus produktus – un tos papildinot ar dažādām sintētiskajām smaržvielām, antibakteriāliem līdzekļiem un citiem “labumiem”.

Taču pētījumos ir pierādīts, ka antibakteriālie līdzekļi ne vienmēr ar baktērijām tiek galā labāk nekā tradicionālie līdzekļi. Vēl ļaunāk – antibakteriālie līdzekļi veicina rezistantu baktēriju attīstību. Tā rezultātā kļūs neefektīvas daudzas antibiotikas un citas zāles, kas cīnās pret bīstamām slimībām.

Lai arī ziepes sauc par antibakteriālām, tās lielākoties ir antimikrobiālas, proti, nogalina gan baktērijas, gan mikrobus. Vispopulārākais antibakteriālais līdzeklis, kas sastopams arī ziepēs, ir triklozāns.

Padomi

  • Izvairieties no ziepēm un citiem produktiem (zobu pastām, kosmētikas, tepiķiem, plastmasas virtuves piederumiem, rotaļlietām un trauku sūklīšiem), kas satur triklozānu un citas antibakteriālas vielas.
  • Pirms ēdiena gatavošanas, ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma mazgājiet rokas ar parastajām ziepēm.
  • Pārliecinieties, ka jūsu ģimenes ārsts un citi dakteri izmanto dezinfekcijas līdzekļus, kuru pamatā ir spirts.

Saites