Ekociemati

Visā pasaulē un arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst tā saucamais „zaļais” dzīves stils, kas sevī ietver arī tādus progresīvus un inovatīvus risinājumus kā ekociemi. Tās tradicionāli ir pašuzturošas kopienas, kas veidotas uz reliģiskās, vides vai politiskās pārliecības pamata: klosteri, „zaļo” komūnas, videi draudzīgi mājokļa risinājumi, kibuci (Izraēlā), zaļie pagasti (vienīgais, kur nevis tiek pulcināti cilvēki no ārienes, bet par pašuzturošu kopienu pārveidojas jau eksistējoša pašvaldība).

Ekociems kā jauna sabiedrības struktūra nepakļaujas mūsdienām raksturīgajam iedalījumam pilsētas un lauku dzīvesvietās. Tas ir plaši lietojams modelis, kā 21. gs. plānot un reorganizēt cilvēkapmetnes. Dibināt ekociemus un dažādas komūnas mudina vēlme pēc labākas, kvalitatīvākas dzīves telpas un sociālajām attiecībām. Ekociemu koncepcijas pamatā ir vēlme uzņemties atbildību par savu dzīvi, rīkoties, lai cilvēki un daba spētu atdzimt un tādējādi varētu pastāvēt nākotnē.

Daži ekociemi pastāv vairāk nekā divdesmit gadus un jau samērā pilnīgi atklāj, ko var sasniegt ilgtspējīgas dzīves eksperimentos, citi ir tikko radušies. Kaut arī agrāk ekociemus reizēm uztvēra kā samērā marginālas apdzīvotās vietas ideālistiem, tagad vērojama tendence, kā pakāpeniski rodas “vidusmēra ekociemi”, kas izmanto ekociema principus, reizē labi iekļaujoties vidusmēra cilvēka dzīvesveidā un priekšstatos.

Ekociematiem ir raksturīga racionāla vīzija par videi draudzīgu infrastruktūru, kas sastāv no vienotas sistēmas, integrējot:

  • kompaktu telpisko plānošanu;
  • ūdenssaimniecību un energoapgādi;
  • atkritumu apsaimniekošanas un transporta sistēmu;
  • vietējās atjaunojamās energoapgādes sistēmas un energoefektivitāti;
  • ilgtspējīgu būvniecību un videi draudzīgus materiālus;
  • ilgtspējīgu pārtikas apgādi;
  • pilsētvidē integrētu bioloģisko daudzveidību un dabas sistēmas;
  • uzņēmējdarbību un nodarbinātību;
  • kā arī sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanu.

Pamatā šādos ekociemos izmanto maksimāli noslēgtus aprites ciklus un sistēmas. Enerģijas apgādi nodrošina saule, vējš, ūdens un apvienotā siltuma un enerģijas sistēma. Nelielas ūdens apgādes un kanalizācijas iekārtas, lietus ūdens izmantošana, materiālu aprite kopējā otrreizējās izmantošanas sistēma, kā arī citi risinājumi, kas balstās uz ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm un vīziju. Šādi ciemi spēj nodrošināt neatkarīgu un drošu energoapgādi visam ciemam, izmantojot dažādas alternatīvas un risinājumus (piem. autonomi ģeneratori, decentralizēta elektroapgāde u.c.).

Lai optimāli attīstītu jebkuras ar dabu harmonējošas apdzīvotas vietas struktūru, jāņem vērā cilvēku sociālpsiholoģiskie un šādi dabas elementi (klimats, topogrāfija, augsne, ūdens, gaiss, augu un dzīvnieku valsts) un to savstarpējās sakarības.

Uzziņai:

Informācija par ekociemiem Baltijas jūras reģionā apkopota projektā Ecovillages For sustainable rural development – http://www.balticecovillages.eu/lv/

Pašus Ekociematus varat atrast šeit – http://www.ecovillageroad.eu/