Citas preces

Papīrs

Senāk papīrs bija ekskluzīva prece, ko daudzi nevarēja atļauties. Tagad papīri mētājas visapkārt, tā ir viena no galvenajām sastāvdaļām mūsu atkritumu grozā. Globālais papīra patēriņš pēdējo 50 gadu laikā ir seškārtojies. Lielākās daļas (ap 90%) saražotā papīra izejvielas tiek iegūtas no kokmateriāliem (aptuveni divas piektdaļas tiek otrreiz pārstrādātas). Līdz ar to papīrrūpniecība ir atbildīga par vienu piektdaļu izcirsto mežu. Viena A4 papīra loksne var saturēt šķiedras no desmitiem dažādu koku, kuri ir ceļojuši simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no meža līdz rūpnīcai un tad līdz jums kā gala patērētājam. Aptuveni puse no saražotā papīra tiek patērēta iepakojumā, kas parasti tālāk nonāk atkritumu izgāztuvēs. Papīrs un tā izstrādājumi var sastādīt līdz pat 40% no sadzīves atkritumu apjoma.

Papīra rūpniecība ir piektā lielākā enerģijas patērētāja un patērē vairāk ūdens nekā citas rūpniecības nozares. Iegūstot papīru no makulatūras, gaisa piesārņojums tiek samazināts par 26% un ūdens piesārņojums par 65%.

Balināta papīra, tostarp sanitāro piederumu, ražošanā parasti rodas ļoti toksisku un noturīgu ķīmisko vielu – toksīnu – izmeši, kuri laika gaitā uzkrājas cilvēku un dzīvnieku ķermeņos, izraisot vēzi un citas slimības.

Padomi

  • Iegādājieties nebalinātu papīru (arī sanitārās preces: tualetes papīru, salvetes, u. tml.), kas satur vismaz 30% otrreizēji pārstrādātas šķiedras. Iesakiet to darīt arī saviem draugiem, mācību vai darba vietai.
  • Krājiet un nododiet makulatūru.
  • Atsakieties no reklāmas sūtījumiem jūsu pastkastītē. To var izdarīt, uzrakstot iesniegumu savā pasta nodaļā. Taču jāatzīst, ka lielāko daļu reklāmas pasta izplata privātfirmas un, lai atteiktos no šiem sūtījumiem, jums ir jāgriežas pie katra atsevišķā nosūtītāja.

Pesticīdi un herbicīdi

Viena ēdamkarote pesticīdu var uz dienu piesārņot dzeramo ūdeni 200 tūkstošiem cilvēku.

Izvairieties no pesticīdu lietošanas telpaugu audzēšanai un dārzā. Izvēlieties bioloģiskās audzēšanas metodes. Daudzi insekticīdi var saturēt lindānu, kam ir kaitīga iedarbība uz aknām, asinriti un nervu sistēmu.

Padomi

  • Izvairieties no kreozota bāzes konservantiem. Tos aizliegts lietot iekštelpās. Ja jums tādi ir saglabājušies, nododiet tos tuvākajā bīstamo atkritumu nodošanas punktā.
  • Izvairieties lietot ar kreozotu apstrādātus priekšmetus, piemēram, dārza mēbeles.
  • Mainiet savus dārzkopības paradumus – izvēlieties bioloģiskās saimniekošanas metodes.

Baterijas

Vai jūs zināt, ka baterijas – šie mazie elektriskās strāvas avoti, kurus izmantojam pulksteņos, radioaparātos un citos smalkos mehānismos, arī rotaļlietās – var saturēt bīstamas ķīmiskas vielas? Šīs vielas ir smagie metāli, atkarībā no baterijas tipa tas var būt dzīvsudrabs, svins vai kadmijs.

Vai jūs zināt, ka izlietotās baterijas nedrīkst izmest kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, ka to savākšanai nu jau diezgan daudzās vietās (skolās, veikalos, iestādēs) ir uzstādītas speciālas urnas, lai pēc tam savāktās baterijas nodotu pārstrādei vai apglabātu speciāli iekārtotos bīstamo atkritumu poligonos?

Kur jūs liekat izlietotās baterijas? Cik daudz bateriju jūs izlietojat, piemēram, gada laikā? Kuru bateriju savākšanas punktu jūs parasti izmantojat – to, kas atrodas jūsu darba vietā, skolā vai tuvākajā lielveikalā? Vai jūs zināt, ka ikvienam, kurš tirgo baterijas, ir pienākums pieņemt atpakaļ izlietotās? Turklāt tas jādara bez maksas un neatkarīgi no tā, kur pircējs tās ir iegādājies.

Visu minēto pasākumu mērķis ir nepieļaut baterijās esošo bīstamo vielu nonākšanu vidē – ūdeņos, augsnē, augos, dzīvniekos un visbeidzot cilvēku pārtikā. Ar smagajiem metāliem cilvēki, kuru darbs nav tieši saistīts ar šo vielu izmantošanu, parasti nesaindējas vienā dienā. Taču, ja ar smagajiem metāliem tiek piesārņota vide, tad šie bīstamie elementi var pamazām uzkrāties visos cilvēkos un novest pie ļoti nopietnām saslimšanām, arī ļaundabīgajiem audzējiem.

(VVI)

Saites