13. Saeimas vēlēšanas

Barometrs
Rītdienas politiķi nākotnes Latvijai
Vai kļūsim par energoneatkarīgu valsti?
image header retina

Biedrība “Zaļā Brīvība” sadarbībā ar starptautisko organizāciju tīklu “CEE Bankwatch Network” ir izveidojusi 13.Saeimas vēlēšanu barometru Rītdienas politiķi nākotnes Latvijai: vai kļūsim par energoneatkarīgu valsti?” ar kuru vēlamies palīdzēt sabiedrībai izprast Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju nostāju šajā gan tautsaimniecībai, gan vides sektoram būtiskajā nozarē – enerģētikā.

  •  Selīna Vancāne
    CEE Bankwatch Network pārstāvniecības Latvijā vadītāja, biedrība “Zaļā brīvība” enerģijas un klimata eksperte
     

    Šo barometru veidojām ar domu, ka tas ne tikai palīdzēs sabiedrībai izprast, kāda ir politiskā spēka nostāja par enerģētikas nozari kopumā, bet arī aicinās partijas aizdomāties par ilgtspējīgiem risinājumiem un veidiem, kā tos ieviest. Apzinoties to, ka partijas pirms vēlēšanām bieži vien sola un mēdz mētāties ar apgalvojumiem, kuriem nereti nav faktu segums vai ir pilnīgs populisms, mēs aicinājām nozares ekspertus komentēt katru no atbildēm. Prieks, ka zinošākie nozares lietpratēji, ar kuriem sadarbojamies, neatteicās no šī atbildīgā pienākuma un lika atzīmes, vadoties pēc saviem novērojumiem un pieredzes, taču neizslēdzu, ka vērtējumā tika ņemta vērā politiskā spēka jau esošā politika vai kādi citi subjektīvie aspekti. Kā arī būtiski atzīmēt, ka partijas atbildi varētu būt rakstījis arī kāds jomas profesionālis, kurš var arī nebūt aktīvs partijas biedrs, taču mēs šos partiju uzstādījumus vēlētos pieņemt kā partijas kopīgo nostāju un ievēlēšanas gadījumā arī sekot līdzi to izpildei.

    Visu partiju viedokli diemžēl nevarējām iekļaut barometrā, lai tas būtu pietiekami ērti izmantojams, taču izvēlētais kritērijs – partiju reitingu dati, kas šķita gana objektīvs, ļāva partiju skaitu samazināt uz pusi. Zinu, ka arī partijām, kuras nav iekļautas barometrā, būtu ko teikt, tādēļ aicinu iepazīties ar visu partiju programmām un to kandidātu sarakstu, kā arī aicinu šī barometra datus neuzskatīt par Zaļās brīvības politiskās izvēles/piederības pamatojumu – mūsu mērķis ir aicināt piedalīties vēlēšanās un rūpīgi izvērtēt, kam uzticēsiet vadīt valsti turpmāk.

    Paldies partijām, kas piedalījās ar atbildēm, kuras daži iesniedza ļoti laicīgi, citi ar novēlēšanos, bet partija Saskaņa vispār neiesniedza, tas arī norāda uz spēju vai nespēju sadarboties ar pilsonisko sabiedrību. Novēlu, lai izdotas sasniegt iecerēto un partijām, attīstot savstarpējo dialogu par šo tēmu, kopīgi noteikti izdosies atrast ilgtspējīgāko risinājumu!

Apzināmies, ka lai barometru būtu ērti lasīt, visu partiju viedokli tajā nevar apvienot, tādēļ šajā barometrā piedalās 13.Saeimas vēlēšanu kandidātpartijas, kurām pēc 2018. gada augusta SKDS aptauju datiem partiju reitings ir augstāks par 2,5%:  Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, KPV LV, Attīstībai/Par!, Jaunā Konservatīvā partija, Latvijas reģionu apvienība un Saskaņa, kura vienīgā ignorēja šo barometru un nesniedza atbildi.

Mēs, izmantojot publiski pieejamos partiju kontaktus, uzdevām partijām 2 nozarei svarīgus jautājumus: vienu par atjaunīgo energoresursu nākotni un otru par ēku energoefektivitāti. Lai sabiedrībai piedāvātā informācija būtu pēc iespējas daudzpusīgāka un objektīvāka, mēs ne tikai uzdevām jautājumus partijām, bet arī lūdzām katras partijas atbildes izvērtēt, mūsuprāt, jomā strādājošiem lietpratējiem, lai sniegtu īsu kopsavilkumu par atbildēm un katru novērtētu ar atzīmi no 0 līdz 10. No nozares ekspertu atzīmēm, mēs izrēķinājām vidējo aritmētisko, kas tiek atspoguļota uz barometra līknes un tādā veidā dod iespēju salīdzināt partiju vērtējumus. Tomēr, lai katrs varētu pats izdarīt savus secinājumus, mēs arī piedāvājam iepazīties ar partiju atbildēm pilnā apjomā. Enerģētika ir tikai viena no svarīgām nozarēm, kas mūs skar un nevar kalpot kā vienīgā izvēle, lai noteiktu par kuru politisko spēku atdot savu balsi, mēs aicinām iepazīties ar partiju programmām, kandidātiem un noteikti piedalīties vēlēšanās!

Kas Jūsuprāt ir svarīgākais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību Latvijā? Kas būtu jādara ar atbalsta sistēmu atjaunīgajiem resursiem šobrīd un nākotnē?

image barometrs 1
  • Svarīgākais ir pakāpeniski tuvināt atbalsta sistēmu tirgus nosacījumiem, lai nodrošinātu ieviesto tehnoloģiju ilgtspēju arī pēc atbalsta perioda beigām. Piemēram, nevis maksāt garantētu fiksētu cenu par no AER ražotas elektroenerģijas obligātu iepirkumu, bet palīdzēt ar valsts galvojumu un grantu palīdzību segt izmaksas kapitālajiem izdevumiem, kas pārsniedz fosilās enerģijas tehnoloģiju izmaksas.
    Atjaunojamā enerģija aizvien vairāk ir konkurētspējīga, ja vien novienādo izmaksas, kas saistītas ar atbilstošo tehnoloģiju lietošanu, kā arī, ja ar nodokļu politikas palīdzību fosilās enerģijas izmaksās ieskaita visas t.sk. ārējās izmaksas (“externalities”).

    Vidējais ekspertu vērtējums: 6

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe: Dažas lietas pārspīlēti vienkāršotas, bet sapratne ir.
    Anna Rozīte: Trūkst konkrēto mērķu un skatījumu par kopējo nozares attīstību un veidu ieviešanai; atbalstu ideju par dažāda tipa atbalsta instrumentu ieviešanu (jo var būtiski samazināt izmaksas un veicināt efektīvāko resursu izmantošanu); nodokļu ieviešana ir bīstama ar iespēju pārlikt visas izmaksas uz gala patērētāju.

  • AER atbalsta sistēma pašreiz ir ļoti dārga un neefektīva – lielu daļu no OIK saņem ar gāzi darbinātā TEC-2, arī biogāzes, biomasas stacijas, kas, piemēram, nelietderīgi izmanto lauksaimniecības zemes (kukurūzas audzēšana elektrostacijas vajadzībām). OIK atbalsta formula ir pārāk dāsna, lai gan pie šodienas apstākļiem vēja un saules enerģijas ražošanas tehnoloģijas ir sasniegušas tādu līmeni, ka, iespējams, varētu iztikt vispār bez valsts subsīdijām (OIK), īpaši ja tiktu organizētas izsoles.

    JKP uzstāj, ka steidzami jāsniedz jauna notifikācija Eiropas Komisijai par tūlītēju valsts atbalsta apturēšanu TEC-2/TEC-1. TEC-2 var darbināt tikai tad, ja TEC-2 ar savām mainīgajām izmaksām, bez jebkādām subsīdijām, spēj saražot enerģiju zem tirgus cenas (Nord Pool birža) vai akūtos elektrības piegādes krīzes gadījumos.

    JKP uzskata, ka ir nepieciešamas daudz plašākas diskusijas par “Latvenergo” pamatkapitāla vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā izmantošanu sabiedrības interesēs, jo tas, pēc būtības, ir visu patērētāju uzkrāts kapitāls, galvenokārt, gatavojoties Latvijas līdzdalībai Ignalinas AES projektā. Daļu šī finansējuma varētu izmantot daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, industriālās energoefektivitātes projektiem vai citiem sabiedrībai noderīgākiem mērķiem.

    JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo”, kā mātes uzņēmums, “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu. Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētajām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 5.3

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe: Par gāzes atbalstu konceptuāli piekrītu, bet naudas pārdalē utml. ir ļoti daudz nezināšanas jeb nesaprašanas. Atbilde ir ļoti vispārīga.
    Anna Rozīte: Tūlītēja un pilnīga atbalsta apturēšana TEC ir populistisks piedāvājums, jo uzņēmumam ir būtiskas saistības ar aizdēvējiem, šāda rīcība var rezultēties valsts budžeta kaitējumā; nesaskatu konkrētus mērķus nākotnes periodam un veidus to sasniegšanai. Pozitīvi, ka ir analizētas sadales izmaksas, bet faktiskā rīcība regulētā biznesa gadījumā ir ierobežota.

  • Svarīgākais ir valsts līmeņa mērķa izvirzīšana. JAUNĀ VIENOTĪBA par mērķi ir izvirzījusi atbrīvošanos no fosilo enerģijas avotu importa līdz 2050. gadam vai ātrāk. Tas ir jānostiprina par vienu no mūsu galvenajiem valsts attīstības stūrakmeņiem, uz ko fokusēt zinātni un uzņēmējdarbību, ar attiecīgu atbalstu no valsts un ES fondiem.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 4.4

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe: Atbilde ir ļoti vispārīga.
    Anna Rozīte: 100% atjaunojamie resursi ir skaists mērķis, bet tas ir neizsakāmi dārgi patērētājiem; partija nepiedāvā, kādā veidā to sasniegt, nezaudējot valsts konkurētspēju un neuzliekot nepanesamu slogu industrijai un sabiedrībai; turklāt, ir absolūtā pretrunā ar  politiku, ko Vienotības politiķi piekopj šobrīd!

  • Atbilde: Kas Jūsuprāt ir svarīgākais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību Latvijā?

    Ir nepieciešama pārdomāta un no korupcijas tīra ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, kas aplūko energosektoru, kā tautsaimniecības sastāvdaļu un atbilst nacionālajām interesēm un mums saistošiem globāliem un Eiropas Savienības mērķiem. Pārdomātu un ilgtspējīgu politisko lēmumu pieņemšanai, nepieciešams dinamiskas attīstības modelis, kas aplūko nepieciešamos politiskos instrumentus, tehnoloģiskos risinājumus, ekonomiskos un sociālekonomiskos ieguvumus. Tāpēc būtisks ir zinātnes un inovāciju finansējuma pieaugums.

    Kas būtu jādara ar atbalsta sistēmu atjaunīgajiem resursiem šobrīd un nākotnē?

    Atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams ekonomiski pamatots un no korupcijas brīvs atbalsts bez shēmām un bez atjaunojamo energoresursu diskreditācijas. Jāizveido informācijas plūsma visiem enerģijas lietotājiem par katra iespējām izmantot atjaunojamo enerģiju savā ražotnē, savā pašvaldībā un savā mājsaimniecībā. Atbalsta sistēma visos līmeņos tiks veidota, ņemot vērā ienākumus no ES emisijas tirdzniecības sistēmas (ETS), kā arī CO2 nodokļa, daļēji subsidējot investīcijas pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem un atbalstot viedo tīklu veidošanos. Atbalsts nav jākoncentrē tikai uz elektrības sektoru, kā līdz šim. Īstenojot jebkādus atbalsta pasākumus vai nodokļu maiņas, nedrīkst būt negatīva  ietekme uz sabiedrības nevienlīdzību vai veicināt nabadzību (ja tāda rodas, jāveic kompensējoši pasākumi) un ekonomikas konkurētspēju.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 5

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe: 
    Atbilde ir no mediju ziņu drumslām dzirdētais!
    Anna Rozīte:
    Runā par vispārīgiem principiem, nav konkrētu mērķu un rīcības plāna, daļa no mērķiem pārklājas jau ar pasākumiem, kas tiek īstenoti. Pozitīvi, ka atbildēs min enerģētikas politikas salāgošanu ar konkurētspēju, atbalsta sistēmas caurskatāmību un sabiedrības interesēm (bet negatīvi, ka nesaka, kā tas tiks sasniegts).

    • Efektīvs tādu ģenerējošo elektroenerģijas jaudu pieaugums, kas neprasa papildu subsīdijas;
    • Efektīvas neto norēķinu sistēmas plaša ieviešana elektroenerģijas ražošanas stimulēšanai mazas jaudas iekārtās mājsaimniecībās;
    • Pietiekamas starpvalstu savienojumu jaudas izbūve (Kurzemes loks, Igaunijas savienojums);
    • Skaidri definētas, detalizētas ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu tehnoloģiski neitrālas valsts politikas izstrādi un īstenošanu, nodrošinot tirgus ekonomikas atbilstošus, ekonomiskus risinājumus un atbalsta apjoma minimizēšanu;
    • Panākt stabilu ikgadējo uzkrājumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ziemas sezonai, nodrošinot Latvijas patēriņu pietiekamā apjomā.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 4

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe:
    Starpsavienojumi jau tiek būvēti. Inčukalna krātuve atjaunojamo enerģiju un pievienoto vērtību arī neradīs.
    Anna Rozīte:
    Konkrēts mērķis netiek izvirzīts, tāpat nav precizēti veidi mērķa sasniegšanai; acīmredzot, partijas pārstāvji nezināja, ka par dažiem no uzskaitītajiem pasākumiem lēmums jau tika pieņemts un ir ieviešanā.

  • Latvijas Reģionu Apvienība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību Latvijā, uzskata par nepieciešamu īstenot pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes nodrošināšanu, mazinot ģeopolitiskos riskus. Mūsuprāt, svarīgākais –

    • dažādot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus;
    • attīstīt starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes infrastruktūru;
    • paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju;
    • ieviest energoapgādes tīklos viedās tehnoloģijas;
    • veidot energoresursu rezerves.

    Enerģētikas ilgtspējas veicināšanai ir jāīsteno aktivitātes „zaļās enerģijas” sektorā, jāsamazina SEG emisijas un jāpaaugstina patērētās enerģijas izmantošanas efektivitāte. Mūsuprāt būtu nepieciešams –

    • pārskatīt un attīstīt AER izmantošanas atbalsta mehānismus, tajā skaitā, likvidēt obligātā iepirkuma (OIK) komponenti;
    • palielināt energoefektivitāti;
    • uzlabot siltumapgādes tirgu;
    • sekmēt bezizmešu transporta izmantošanu.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 4

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe:
    Vispārīgas frāzes par visu, kas dzirdēts publiskajā telpā.
    Anna Rozīte:
    OIK absolūtā likvidēšana ir bīstams populisms un bezatbildīgs ierosinājums, jo tas draud valstij ar tiesu prāvām, kurās realistiski ir zaudēt simtiem miljonus (līdz miljardam), daudzi komersanti ir godprātīgi un ražo enerģiju efektīvi un mazina elektrības cenas. ES atjaunīgās enerģijas  mērķi līdz 2030. gadam Latvijai ir saistoši – kā piesaistīsim nākotnē jaunas investīcijas? Izvirzītie mērķi ir izplūduši un daļa no tiem tiek īstenoti šobrīd, sasniegšanas veidi ir neskaidri; daži virzieni ir atbalstāmi.

  • OIK ir jālikvidē. Enerģētikas tirgum jābūt brīvam, liberalizētam, veicinot godīgu konkurenci un jāļauj tirgum regulēt pieprasījumu un piedāvājumu.  Jaunas atbalsta sistēmas veidošana nav īstermiņa prioritāte, taču vidējā termiņā valstij jārada atbalsta sistēma mājsaimniecībām.

    No emisiju kvotu tirgošanas Latvija gūst finanšu līdzekļus. Jāpārskata šo līdzekļu izlietošanas mērķis un jākoncentrē to uz pasākumiem, kas dod vislielāko ieguvumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu – ieguldot pārbaudītos un efektīvos risinājumos, nevis inovācijās.  ES pietiekoši daudz dod finansējumu inovāciju attīstībai attiecībā uz klimata pārmaiņām, AER veicināšanā, energoefektivitātē, ilgtspējīgā enerģētikā (piem., Horizon2020, LIFE programma).

    Vidējais ekspertu vērtējums: 2.5

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe:
    Dažas prātīgas atziņas, ietērptas diletantismā.
    Anna Rozīte:
    Netiek izvirzīti konkrēti mērķi un risināšanas veidi, ienākumi no CO2 pārdošanas jau tiek virzīti AER attīstībā un energoefektivitātē, pats svarīgākais – OIK pilnīgā likvidēšana ir populistisks un bezatbildīgs ierosinājums, jo tas draud valstij ar tiesu prāvām, kurās realistiski ir zaudēt simtiem miljonus (līdz miljardam), daudzi komersanti ir godprātīgi un ražo enerģiju efektīvi un mazina elektrības cenas. ES atjaunīgās enerģijas mērķi līdz 2030. gadam Latvijai ir saistoši – kā piesaistīsim nākotnē jaunas investīcijas?

Atbildes vērtēja:

RTU, VASSI, asoc. profesors

Edgars Vīgants

RTU, VASSI, asoc. profesors
Enefit valdes priekšsēdētājs

Jānis Bethers

Enefit valdes priekšsēdētājs
Latvijas atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs

Jānis Irbe

Latvijas atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs
SIA Energia Consulting valdes locekle, vadītāja, enerģētikas eksperts

Anna Rozīte

SIA Energia Consulting valdes locekle, vadītāja, enerģētikas eksperts
  • Edgars Vīgants

    Pārsteidz ZZS izteikti vājais sniegums. KPV nekompetence nepārsteidz. No otras puses, pārsteidz arī tas, ka visaugstākās ambīcijas deklarē JV, kas skaidrojams ar tās jaunā līdera pieredzi EP. No tik īsām atbildēm nav iespējams spriest par faktos balstītu racionālo pamatojumu. Visvairāk konkrētas rīcības soļi minēti JKP atbildēs. Mana atbilde varētu veidoties, apvienojot JV, NA un A/P atbildes.

    Jānis Bethers

    Partiju atbildes par ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību ir atšķiras un nav vienveidīgas. Apkopojot labākos ierosinājumus no dažādām partijām Latvijā, izdotos izveidot samērā vispusīgu darbības plānu. Pozitīvi, ka ir pieminēti gan konstruktīvi ierosinājumi OIK uzlabošanai un virziens, kā atjaunojamos energoresursus nolikt uz viena spēles laukuma ar fosilajiem resursiem, gan apskatīts līdz šim aizmirstais siltumenerģijas tirgus.
    No politiskās diskusijas viedokļa neiezīmējas skaidrs konflikts starp partiju ierosinājumiem, proti, ierosinājumi ir viens otru papildinoši.
    Tādi atjaunojamie energoresursi kā vēja enerģija un saules enerģija ir attīstījušies un var sākt darboties tirgū bez ilgtermiņa subsīdijām. Būtiskākais ir nodrošināt skaidrus spēles noteikumus un atsevišķos gadījumos ir jāvērtē nepieciešamība pēc atbalsta infrastruktūras izveides, piemēram, vēja parkiem.
    Elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas tirgos valstij ir jānodrošina likumdošanas ietvars un regulatora uzraudzība, taču ne aktīva iesaiste, tirgu mākslīgi regulējot.
    OIK sistēma ir jāpilnveido, nodrošinot to, lai tie ražotāji, kas ir efektīvi un ilgtermiņā spēj jēgpilni darboties, varētu turpināt ražot enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un Latvija varētu izpildīt atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķus.
    Tāpat iesāktā virzība uz energoefektivitātes celšanu Latvijā ir ļoti būtiska. Patērētājiem Latvijā ir liels neizmantotais potenciāls. Būtiski nodrošināt gan informācijas pieejamību, gan arī pozitīvu atbalstu tiem, kas ir veikuši ilgtermiņa investīcijas.

    Jānis Irbe

    Ir redzams, ka sapratne ir tiem, kur atbildi rakstījuši pieredzējuši cilvēki, kam bijusi saskare ar šo tēmu agrāk. Bet kopumā šajās vēlēšanās neviena partija nav veltījusi pietiekamu uzmanību ne enerģētikai, ne vēl jo vairāk atjaunojamiem resursiem un, kas visskumjākais, tad par vidi, dabu un vietējiem resursiem partiju programmās vispār nav gandrīz nekā! Tendence ļoti nepatīkama, jo nav ticības, ka pēc vēlēšanām kaut kas varētu mainīties!

    Anna Rozīte

    Kopumā visām partijām nav norādīti konkrēti mērķi un to sasniegšanas mehānismi, vairākas partijas norādīja kā jaunieviešamos pasākumus tos, kas jau tiek ieviesti; daļa no ierosinājumiem ir kaitniecīgi valstij, t.sk., visiem patērētājiem. Atbildes ir vājas.

     Edgars VīgantsJānis BethersJānis IrbeAnna RozīteVidējā
    Attīstībai/Par58746
    JKP68435,25
    Jaunā Vienotība85,5314,375
    NA77,5335,125
    ZZS18,5614,125
    LRA27524
    KPV16302,5

Kā Jūs plānojat nodrošināt energoefektivitātes pasākumu attīstību, lai daudzdzīvokļu ēku sektors tiktu atjaunots un uzturēts? Kādi atbalsta mehānismi tam nepieciešami?

image barometrs 2
  • Valstij daudz mērķtiecīgāk jāvirza šis process. Likumā jānosaka, ka pie noteikta “energoneefektivitātes” līmeņa ieguldījumi daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes pasākumos būtu uzskatāmi par nepieciešamiem, kas uzliktu pienākumu namu pārvaldniekiem sākt šos pasākumus īstenot. Jāpaplašina to sociāli mazāk aizsargātu grupu tvērums, kuras saņem plašāku atbalstu šo pasākumu izmaksu segšanā (lielāku subsīdiju). Energoefektivitātes pasākumi būtu jāuzskata par Latvijas enerģētikas politikas pamatuzdevumu tuvākiem desmit gadiem.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 8.3

    Ekspertu komentārs
    Agris Kamenders: Ļoti pozītivi vērtējama vēlme energoefektivitāti padarīt par Latvijas enerģētikas politikas pamatuzdevumu. Atšķirībā no citām partijām ir gatavi arī izvirzīt kaut kādas konkrētas prasības arī ēku īpašniekiem, vienlaicīgi paredzot plašāku atbalstu sociāli mazāk aizsargātu grupām.

    Ģirts Beikmanis: Lielāka daļa Latvijas daudzdzīvokļu namu dzīvokļi ir privāts īpašums. Atbildē ir jūtama neizpratne par jautājumu pēc būtības. Var piekrist, ka daudzdzīvokļu nami ar zemu energoefektivitāti būtu jāatjauno. Tai pat laikā ne visos gadījumos tos atjaunot ir ekonomiski pamatoti, tātad jāizvērtē, kuru namu ir vērts “siltināt”, kuru vairs nē. Otrs dīvainais aspekts ir pārvaldnieka loma šai procesā. Skumji redzēt, ka topošie Saeimas deputātu kandidāti izmanto šādu retoriku. Pārvaldnieks var censties virzīt māju atjaunošanas procesus, bet lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki. Kā namu pārvaldnieki svešā īpašumā bez īpašnieku lēmuma un dota finansējuma var īstenot kādu pasākumu?

  • JKP uzskata, ka nepieciešams ieviest vienkāršus finanšu instrumentus (visticamāk, ar Altum starpniecību) plašai vis-Latvijas dzīvojamā fonda sakopšanai, galvenokārt energoefektivitātes celšanai privātmājās un arī tajās daudzdzīvokļu ēkās, kas nepaspēs saņemt ERAF grantu līdzfinansējumu. Piemēram, valsts subsidē energoefektivitātes darbus 30% apmērā vai garantē līdz 90% apmērā bankas aizdevumu vai nodrošina bezprocentu, bez-nodrošinājuma aizdevumus.

    Daļu no dzelzceļa elektrifikācijas projektam paredzētajiem 347 miljoniem eiro varētu novirzīt daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, kas ļautu renovēt vēl papildus 1000-1500 daudzdzīvokļu ēku līdz 2023. gadam.

    Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma ir būtiski jāvienkāršo, vadoties pēc Lietuvas pieredzes. Lēmumu pieņemšana ir jāpadara daudz efektīvāka. Piemēram, varētu būt pietiekami ar namu apsaimniekotāja lēmumu, ka nepieciešami energoefektivitātes pasākumi, nevis iedzīvotāju balsojums.

    Visā valstī būtu jāpiemēro 50% atlaide nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam ēkas energoefektivitātes uzlabošanas gadījumā, piem., piecus gadus.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 8.3

    Ekspertu komentārs
    Ģirts Beikmanis: Atzīstama ir esošo ERAF atbalsta instrumentu pēctecības nodrošināšana (subsidēt energoefektivitātes darbus vai nodrošināt bezprocentu kredītus šo darbu veikšanai), kā arī ir laba doma par NĪN atlaidēm. Nevar atraut lēmuma pieņemšanu no privātā īpašuma jautājuma. Papildus kopēja lēmuma pieņemšanai daudzdzīvokļu mājā jārisina arī kopējas atbildības jautājums.

  • Tas ir panākams ar izpratnes vairošanu sabiedrībā un, padarot pieejamāku informāciju, kā šādus pasākumus jāveic. Nepieciešams novirzīt ES fondu līdzekļus, lai garantētu banku aizdevumus un samazinātu kredītmaksājumus. Jāturpina daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas, dodot grantus ēku atjaunošanai, kas ir sevi pierādījis kā efektīvākais līdzeklis, ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs. Jāievieš elektroniskā balsošana par ēkas siltināšanu, jo daudzu dzīvokļu īpašnieki uzturas ārzemēs vai arī tos izīrē. Rīgas gadījumā nepieciešams arī sakārtot zemes īpašnieku attiecības, jo mēdz būt gadījumi, kad vairāku māju kopīpašniekiem jālemj par vienas mājas siltināšanu, kas atrodas uz citai mājai piederošas zemes.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 7.7

    Ekspertu komentārs
    Agris Kamenders: Piedāvājums ieviest elektronisko balsošanu, kas var atvieglot lēmumu pieņemšanu būtu arī ļoti svarīgs solis ēku sakārtošanai.

    Ģirts Beikmanis: Varētu piekrist visam minētam. Paliek vienīgi jautājums par kolektīvo atbildību daudzdzīvokļu namā, kā arī programmu finansēšanas avotiem.

  • Kā Jūs plānojat nodrošināt energoefektivitātes pasākumu attīstību, lai daudzdzīvokļu ēku sektors tiktu atjaunots un uzturēts?

    Ir jāizveido valsts datu bāze par katras daudzdzīvokļu ēkas fizisko stāvokli un enerģijas un ūdens patēriņu. Balstoties uz datu bāzes datiem, ir jāizveido sistēma, kas sagrupē ēkas pa prioritātēm ar indikatoriem, kas nosaka ēkas, kurām ir nepieciešama rekonstrukcija vai renovācija 3 gadu laikā, 10 gadu laikā, 20 gadu laikā. Paralēli jāsagatavo likumdošanas dokumenti, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu par energoefektivitātes pasākumiem, kā arī palielina ēku apsaimniekotāju tiesības veikt šādus pasākumus, ja kopējās izmaksas nepieaug. Jāinformē dzīvokļu un ēku īpašnieki par atbildību un pienākumiem un iespējām. Ir jāsāk domāt sistēmiski un jāanalizē katra ēka, kā sistēmas sastāvdaļa, kā vides ainavas elements. Jāīsteno pilotprojekti pilsētu kvartālu kompleksai renovācijai, veicot ēku energoefektivitātes pasākumus vienlaikus ar pasākumiem efektīvākai siltuma pārvadei un uzglabāšanai, viedajiem tīkliem, atjaunojamo energoresursu ieguvi un elektromobilitātes infrastruktūru. Vidējā termiņā šī pieeja jāīsteno plašākā apmērā.

    Kādi atbalsta mehānismi tam nepieciešami?

    Būtiski jāuzlabo iedzīvotāju izpratne par šiem pasākumiem. Tiem ir jābalstās uz efektīvu energoresursu un ūdens resursu izmantošanas veicināšanu, kopējo izmaksu samazināšanu par ēkas un dzīvokļa uzturēšanu. Informācijas plūsmai jābūt precīzai un jāorientē iedzīvotāji par viņu atbildību. Vajadzētu sākt ar skolēnu informēšanu. Jāveicina energoservisa kompāniju attīstība, kas garantētu būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu energoefektivitātes projektu īstenošanā. Vienlaikus arī turpmāk būs nepieciešams saglabāt atbalsta subsīdiju ēku energoefektivitātes projektiem, ko pēc ES fondu finansējuma šim mērķim izbeigšanās, jāturpina no ETS un CO2 nodokļa līdzekļiem.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 8.8

    Ekspertu komentārs
    Agris Kamenders: Izvērsti un skatījums, kas ietver arī citus enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības aspektus. Redzams, ka tiek piedāvāta sistēmiska pieeja ēku sakārtošanai.

    Ģirts Beikmanis: Neizpratni rada ēkas fiziskā stāvokļa un enerģijas patēriņa sasaiste ar ūdens patēriņu. Ūdens patēriņa (skaitītāju nesakritības) jautājums nav nekādi saistīts ar mājas tehnisko stāvokli un enerģijas patēriņiem. Diskutējams ir jautājums par šādas datu bāzes lietderību. Pārējais varētu būt uz progresu virzošs, bet tikai pie nosacījuma, ka Latvijā daudzdzīvokļu namos ir kolektīva īpašnieku atbildība, nevis katrs atbild tikai par savu īpašumu (dzīvokli un kopīpašuma domājamo daļu). Atbildē iezīmējas pozitīvi vērtējama apņēmība uzlabot lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī īpašnieku pienākumu un atbildības aktualizēšanu. Protams, jāatzīst, ka aicinājums virzīt darbus tā, lai kopējās izmaksas nepieaug, ir ekonomiski pamatots, bet atsevišķos gadījumos tuvredzīgs. Netiks veikti kompleksi māju atjaunošanas darbi, tiks veikti tikai atsevišķi siltināšanas darbi, lai samazinātu apkures izmaksas. Var piekrist paustajam viedoklim. Atbildē ir pieminēta iedzīvotāju atbildība – ļoti svarīgi, jo bez iedzīvotāju izpratnes veicināšanas, ESKO un remontu līdzfinansējuma nodrošināšanas ir nepieciešams sakārtot īpašnieku lēmumu pieņemšanas un atbildības jautājums.

  • ZZS programma paredz: atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes celšanai un energoefektivitātes sertifikātu nozīmes pastiprināšanai (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļu un/vai siltumapgādes tarifu atlaide, kredīti un pašvaldību subsīdijas ar ilgtermiņa atmaksu). Paredzēts arī atbalsts dzīvokļu īpašnieku biedrībām, stimulējot dzīvokļu īpašnieku iesaisti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju racionālā apsaimniekošanā, jo apsaimniekošanas firmām ieinteresētība ir zemāka, īpaši ilgtermiņā.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 6

    Ekspertu komentārs
    Ģirts Beikmanis: Īsi un skaidri, vienīgi ne līdz galam rodas pārliecība par dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Ir vērts saprast, kāpēc Latvijā neveidojas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kāpēc esošās biedrībās veidojas prettiesiskas lēmumu pieņemšanas procedūras, kāpēc atsevišķos gadījumos pazūd dzīvokļu īpašnieku maksājumi vai iestājas maksātnespējas. Problēma nav namu pārvaldīšanas formā, problēma ir sistēmā un tiesiskajā regulējumā.

  • Pēc Latvijas Reģionu Apvienības rīcībā esošās informācijas Latvijas iedzīvotājiem, lai atjaunotu savus mājokļus, energoefektivitātes programmā līdz 2020.gadam vēl ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts aptuveni 150 miljonu EUR apmērā. Tas nozīmē, ka no apmēram 20 000 daudzdzīvokļu mājām iespējams atjaunot tikai aptuveni vienu tūkstoti, jeb 5% no to kopskaita. Tas ir nepietiekami. Tāpēc Latvijas Reģionu Apvienība uzskata, ka šī energoefektivitātes programma ir jāturpina arī nākošajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.

    Daudzdzīvokļu ēku sektora atjaunošanai un uzturēšanai Latvijas Reģionu Apvienības ieskatā nepieciešams turpināt valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM attiecīgo programmu, kas ietver, taču neaprobežojas ar sekojošu pakalpojumu sniegšanu –

    garantija nepieciešamības gadījumā līdz 80% no aizdevuma, lai nodrošinātu aizdevumu kredītiestādē.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 6.8

    Ekspertu komentārs
    Ģirts Beikmanis: Pozitīvi vērtējams viedoklis par esošās programmas pēctecības nodrošināšanu, jo, pienākot 2020. gadam, valstī ir jābūt skaidram tālāko pasākumu plānam. Atbildē nav nekādu jaunu ideju, nav aizskartas ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu saistītās lietas (lēmumu pieņemšana, iesaistīto pušu pienākumi, atbildība), bet tas tiešā veidā netika prasīts.

  • Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus, apsaimniekotājus un īpašniekus jāizglīto par ESKO principa (energoservisa kompānijas) pakalpojumu izmantošanu. Mērķa sasniegšanai jāveido efektīvas valsts apmaksātas sociālās kampaņas ar specifiskas jomas semināriem, skaidrojošiem video, informāciju medijos, kas ir saprotama un viegli uztverama ikvienam.

    Lai pašvaldības varētu atbalstīt iedzīvotāju vēlmi rūpēties par daudzdzīvokļu mājām,  īpaši tām, kur ir dalītais īpašums (nav 100% pašvaldības īpašumā), jāpiesaista vietējais kapitāls. Tāpēc nepieciešams atbalstīt Kooperatīvās Krājaizdevu Sabiedrības, lai izmantotu to sniegtās iespējas.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 6.9

    Ekspertu komentārs
    Ģirts Beikmanis: Atbilde ir virspusīga, piedāvātie risinājumi nav pietiekami pamatoti, rada šaubas par to reālo lietderību. ESKO kompānijas ir uzņēmēji, kuri ilgtermiņā gūst ienākumus, efektīvi remontējot svešus īpašumus. Tātad ESKO kompānijas var palīdzēt tikai lielām mājām ar sliktiem enerģijas patēriņa rādītājiem, turklāt administratīvās teritorijās, kur ir augsti siltumenerģijas tarifi. Pārējiem būs tomēr pašiem jādomā par savu īpašumu energoefektivitāti, remontu, un atjaunošanu. Pieejamās informācijas jau šobrīd ir daudz, bet maz ir to, kas vēlas to zināt. Neskaidra ir Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību loma situācijā, kad finansējums ir pieejams. Šaubos, vai krājaizdevu sabiedrības finansēs projektus ar vēl zemākiem procentiem kā bankas. Vai tās izsniegs aizdevumus mājām, kurām to ģeogrāfiskā stāvokļa vai sliktās īpašnieku maksājumu disciplīnas dēļ bankas nepiešķir kredītus?

Atbildes vērtēja:

RTU pētnieks

Agris Kamenders

RTU pētnieks
SO “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs

Ģirts Beikmanis

SO “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs
Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds, padomes loceklis

Harijs Švarcs

Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds, padomes loceklis
  • Agris Kamenders

    Šobrīd atbalsts parasti tiek nodrošināts viļņveidīgi, tas ir grantu veidā, nenodrošinot atbalstu ilgā un paredzamā termiņā, kas diemžēl neļauj izveidoties industrijai, kas būtu gatavi plānot savu attīstību ilgtermiņā. Šāds grantu veida atbalsts salīdzinoši īsā laika posmā rada darbaspēka, materiālu, kapacitātes un arī pašu energoefektivitātes projektu trūkumu. Latvijas mājokļu energoefektivitātes un atjaunošanas politikas mērķis būtu radīt ilgtspējīgus finanšu instrumentus, kas ļautu attīstīties industrijai kopumā (projektētāji, būvnieki, energoservisa kompānijas, ēku apsaimniekotāji) un arī paši iedzīvotāji zinātu, ka tiem ir pieejams atbalsts.

    Ģirts Beikmanis

    Visas aptaujātās partijas, protams, atzinušas, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programma, uzlabojot to energoefektivitāti, ir atbalstāma un virzāma. Pozitīvi ir tas, ka dažas no partijām minējušas konkrētus atbalsta mehānismus un finansējuma avotus. Bēdīgi ir tas, ka lielākā daļa topošo Saeimas deputātu kandidātu līdz galam neizprot tiesisko vidi daudzdzīvokļu namu uzturēšanas un atjaunošanas procesā. Šis jautājums skar privātā īpašuma tiesības. Pārvaldnieks var censties virzīt māju atjaunošanas procesus, bet lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki. Lai sasniegtu vērā ņemamu daudzdzīvokļu namu atjaunošanas un energoefektivitātes aktivitāšu uzlabojumu ir detalizēti jāsakārto namu pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiskā vide. Tas nozīmē, ka ne tikai jāvienkāršo lēmumu pieņemšanas procedūras, bet jāprecizē daudzdzīvokļu nama īpašnieku atbildības normas, lai jebkurā namu ekspluatācijas un pārvaldīšanas situācijā būtu skaidras visu iesaistīto pušu tiesības, pienākumi un atbildība.

    Harijs Švarcs

    Patīkami redzēt, ka visas aptaujātās partijas izprot šī jautājuma svarīgumu un piedāvā gan turpināt jau iesāktos pasākumus, gan ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus. Vairāk punktu tika piešķirts tām atbildēm, kas bija konkrētākas savos risinājumos un piedāvāja jaunu skatījumu. Sevišķi gribu izcelt tās partiju programmas (“Attīstībai/Par”, “Nacionālā apvienība”, “JKP”), kuras paredz ne tikai dāsnas dāvanas un finanšu atbalstu, bet uzsver arī iedzīvotāju un namu pārvaldnieku pienākumu veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. “Kam pieder valsts” bija vienīgie, kas uzsvēra ESKO principa popularizēšanu un, līdz ar to, arī daudz lielāku uzsvaru uz paveikto darbu kvalitāti un ietaupījumu garantiju iedzīvotājiem. Kopumā varu tikai novēlēt visas šīs labās lietas kopā sekmīgi realizēt.

      Agris Kamenders Ģirts Beikmanis Harijs Švarcs Vidējā
    Attīstībai/Par 9 7 9 8,3
    JKP 8 8 9 8,3
    Jaunā Vienotība 8 8 7 7,7
    NA 9 8,3 9 8,8
    ZZS 7 8,3 7 7,4
    LRA 7 7,3 6 6,8
    KPV 7 6,7 7 6,9



Barometra veidotāju kontakti:

Papildus uzziņai lūdzam sazināties ar biedrības “Zaļā brīvība” eksperti, CEE Bankwatch Network pārstāvniecības Latvijā vadītāju Selīnu Vancāni:

selina.vancane ( @ ) bankwatch.org