13. Saeimas vēlēšanas

Barometrs
Rītdienas politiķi nākotnes Latvijai
Vai kļūsim par energoneatkarīgu valsti?
image header retina

Biedrība “Zaļā Brīvība” sadarbībā ar starptautisko organizāciju tīklu “CEE Bankwatch Network” ir izveidojusi 13.Saeimas vēlēšanu barometru Rītdienas politiķi nākotnes Latvijai: vai kļūsim par energoneatkarīgu valsti?” ar kuru vēlamies palīdzēt sabiedrībai izprast Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju nostāju šajā gan tautsaimniecībai, gan vides sektoram būtiskajā nozarē – enerģētikā.

Apzināmies, ka lai barometru būtu ērti lasīt, visu partiju viedokli tajā nevar apvienot, tādēļ šajā barometrā piedalās 13.Saeimas vēlēšanu kandidātpartijas, kurām pēc 2018. gada augusta SKDS aptauju datiem partiju reitings ir augstāks par 2,5%:  Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, KPV LV, Attīstībai/Par!, Jaunā Konservatīvā partija, Latvijas reģionu apvienība un Saskaņa, kura vienīgā ignorēja šo barometru un nesniedza atbildi.

Mēs, izmantojot publiski pieejamos partiju kontaktus, uzdevām partijām 2 nozarei svarīgus jautājumus: vienu par atjaunīgo energoresursu nākotni un otru par ēku energoefektivitāti. Lai sabiedrībai piedāvātā informācija būtu pēc iespējas daudzpusīgāka un objektīvāka, mēs ne tikai uzdevām jautājumus partijām, bet arī lūdzām katras partijas atbildes izvērtēt, mūsuprāt, jomā strādājošiem lietpratējiem, lai sniegtu īsu kopsavilkumu par atbildēm un katru novērtētu ar atzīmi no 0 līdz 10. No nozares ekspertu atzīmēm, mēs izrēķinājām vidējo aritmētisko, kas tiek atspoguļota uz barometra līknes un tādā veidā dod iespēju salīdzināt partiju vērtējumus. Tomēr, lai katrs varētu pats izdarīt savus secinājumus, mēs arī piedāvājam iepazīties ar partiju atbildēm pilnā apjomā. Enerģētika ir tikai viena no svarīgām nozarēm, kas mūs skar un nevar kalpot kā vienīgā izvēle, lai noteiktu par kuru politisko spēku atdot savu balsi, mēs aicinām iepazīties ar partiju programmām, kandidātiem un noteikti piedalīties vēlēšanās!

Kas Jūsuprāt ir svarīgākais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību Latvijā? Kas būtu jādara ar atbalsta sistēmu atjaunīgajiem resursiem šobrīd un nākotnē?

image barometrs 1
  • Svarīgākais ir pakāpeniski tuvināt atbalsta sistēmu tirgus nosacījumiem, lai nodrošinātu ieviesto tehnoloģiju ilgtspēju arī pēc atbalsta perioda beigām. Piemēram, nevis maksāt garantētu fiksētu cenu par no AER ražotas elektroenerģijas obligātu iepirkumu, bet palīdzēt ar valsts galvojumu un grantu palīdzību segt izmaksas kapitālajiem izdevumiem, kas pārsniedz fosilās enerģijas tehnoloģiju izmaksas.
    Atjaunojamā enerģija aizvien vairāk ir konkurētspējīga, ja vien novienādo izmaksas, kas saistītas ar atbilstošo tehnoloģiju lietošanu, kā arī, ja ar nodokļu politikas palīdzību fosilās enerģijas izmaksās ieskaita visas t.sk. ārējās izmaksas (“externalities”).

    Vidējais ekspertu vērtējums: 6

    Ekspertu komentārs
    Jānis Irbe: Dažas lietas pārspīlēti vienkāršotas, bet sapratne ir.
    Anna Rozīte: Trūkst konkrēto mērķu un skatījumu par kopējo nozares attīstību un veidu ieviešanai; atbalstu ideju par dažāda tipa atbalsta instrumentu ieviešanu (jo var būtiski samazināt izmaksas un veicināt efektīvāko resursu izmantošanu); nodokļu ieviešana ir bīstama ar iespēju pārlikt visas izmaksas uz gala patērētāju.

Atbildes vērtēja:

RTU, VASSI, asoc. profesors

Edgars Vīgants

RTU, VASSI, asoc. profesors
Enefit valdes priekšsēdētājs

Jānis Bethers

Enefit valdes priekšsēdētājs
Latvijas atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs

Jānis Irbe

Latvijas atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs
SIA Energia Consulting valdes locekle, vadītāja, enerģētikas eksperts

Anna Rozīte

SIA Energia Consulting valdes locekle, vadītāja, enerģētikas eksperts

Kā Jūs plānojat nodrošināt energoefektivitātes pasākumu attīstību, lai daudzdzīvokļu ēku sektors tiktu atjaunots un uzturēts? Kādi atbalsta mehānismi tam nepieciešami?

image barometrs 2
  • Valstij daudz mērķtiecīgāk jāvirza šis process. Likumā jānosaka, ka pie noteikta “energoneefektivitātes” līmeņa ieguldījumi daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes pasākumos būtu uzskatāmi par nepieciešamiem, kas uzliktu pienākumu namu pārvaldniekiem sākt šos pasākumus īstenot. Jāpaplašina to sociāli mazāk aizsargātu grupu tvērums, kuras saņem plašāku atbalstu šo pasākumu izmaksu segšanā (lielāku subsīdiju). Energoefektivitātes pasākumi būtu jāuzskata par Latvijas enerģētikas politikas pamatuzdevumu tuvākiem desmit gadiem.

    Vidējais ekspertu vērtējums: 8.3

    Ekspertu komentārs
    Agris Kamenders: Ļoti pozītivi vērtējama vēlme energoefektivitāti padarīt par Latvijas enerģētikas politikas pamatuzdevumu. Atšķirībā no citām partijām ir gatavi arī izvirzīt kaut kādas konkrētas prasības arī ēku īpašniekiem, vienlaicīgi paredzot plašāku atbalstu sociāli mazāk aizsargātu grupām.

    Ģirts Beikmanis: Lielāka daļa Latvijas daudzdzīvokļu namu dzīvokļi ir privāts īpašums. Atbildē ir jūtama neizpratne par jautājumu pēc būtības. Var piekrist, ka daudzdzīvokļu nami ar zemu energoefektivitāti būtu jāatjauno. Tai pat laikā ne visos gadījumos tos atjaunot ir ekonomiski pamatoti, tātad jāizvērtē, kuru namu ir vērts “siltināt”, kuru vairs nē. Otrs dīvainais aspekts ir pārvaldnieka loma šai procesā. Skumji redzēt, ka topošie Saeimas deputātu kandidāti izmanto šādu retoriku. Pārvaldnieks var censties virzīt māju atjaunošanas procesus, bet lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki. Kā namu pārvaldnieki svešā īpašumā bez īpašnieku lēmuma un dota finansējuma var īstenot kādu pasākumu?

Atbildes vērtēja:

RTU pētnieks

Agris Kamenders

RTU pētnieks
SO “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs

Ģirts Beikmanis

SO “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs
Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds, padomes loceklis

Harijs Švarcs

Latvijas Baltijas Energoefektivitātes Fonds, padomes loceklis

Barometra veidotāju kontakti:

Papildus uzziņai lūdzam sazināties ar biedrības “Zaļā brīvība” eksperti, CEE Bankwatch Network pārstāvniecības Latvijā vadītāju Selīnu Vancāni:

selina.vancane ( @ ) bankwatch.org