ES klimata politika

Eiropas Komisija 2005. gada paziņojumā „Stratēģija cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē” izklāstīts, kādi izaicinājumi gaidāmi cīņā ar globālajam klimata pārmaiņām. 2005. gada nogalē ES sāka gatavot jauno Klimata pārmaiņu programmu (EKPP II). Programmas galvenā uzmanība ir pievērsta SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā un tirgus instrumentu, kā piemēram emisiju tirdzniecība, izmantošanai. Eiropadome un Parlaments ir apstiprinājis izvirzīto mērķi planētas vidējas temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības līmeni.

2008. gada janvārī Eiropas Komisija publiskoja jauno klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, kas ietver direktīvas projektu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu, lēmuma projektu par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, kuras neaptver ETS; direktīvas projektu par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un direktīvas projektu par oglekļa uztveršanu un noglabāšanu. Šo paketi Eiropas padome apstiprināja 2009. gada sākumā.

ES klimata politika 2020

Jaunā ES klimata un enerģētikas politika izvirza vērienīgus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam:

  • jāsamazina siltumnīcefekta gāzu daudzums vismaz par 20 % no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu apjoma (vai par 30%, ja arī citas rūpnieciski attīstītās valstis apņemas veikt līdzīgus pasākumus);
  • jāpalielina no atjaunojamajiem energoresursu avotiem (vēja, saules, biomasas) iegūtas enerģijas īpatsvars līdz 20 % no kopējā saražotās enerģijas daudzuma (pašlaik tas ir apmēram 8,5 %);
  • uzlabojot energoefektivitāti, enerģijas patēriņš jāsamazina par 20 % no prognozētajiem 2020. gada rādītājiem.

Šo mērķu sasniegšanai ir jāveic virkni rīcību, ko arī nosaka ES klimata un enerģētikas politika. Spēkstacijām un energoietilpīgām rūpniecības nozarēm emisijas daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 21 % no 2005. gada apjoma. Tas tiks panākts reformējot ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) – piešķirot mazāk kvotu (pašlaik šī sistēma attiecas uz aptuveni 40 % no kopējā izmešu daudzuma ES). Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izmaiņas stāsies spēkā ar 2013. gada 1. janvāri.

Tām nozarēm, kas nav iekļautas ETS (piemēram, transports (izņemot aviāciju, ko sistēmā iekļaus 2012. gadā), lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un mājsaimniecības) izmešu daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 10 % no 2005. gada apjoma. Lai to nodrošinātu, dalībvalstīm izvirzīs tiesiski saistošus mērķus (pieprasot ievērojamāku samazinājumu bagātākām valstīm un atļaujot ierobežotu “palielinājumu” nabadzīgākām).

Vēlākais 2020. gadā 20 % no ES saražotās enerģijas iegūs no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Dalībvalstīm izvirzīs tiesiski saistošus mērķus (no 10 % Maltai līdz 49 % Zviedrijai) un tām būs jāsagatavo šiem mērķiem atbilstoši atjaunojamās enerģijas rīcības plāni. Latvijai, kurai 2005. gadā atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvars bija 32,6 %, 2020. gadā būs jāsasniedz 40 %. Katrā valstī vismaz 10 % no transportam izmantotās degvielas jāsaražo no atjaunojamiem enerģijas avotiem (biodegviela, ūdeņradis, “zaļā” elektroenerģija utt.). Savukārt biodegvielai ir jāatbilst noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

Tiks veicināta oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas (CCS) droša izmantošana. Šī tehnoloģija vēl nav pilnībā pārbaudīta, bet ar laiku varētu uztvert lielu daļu oglekļa dioksīda izmešu no fosilās degvielas, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā.

ES klimata politika 2030

Eiropas Komisija 2014. gada sākumā publicēja paziņojumu par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikaposmam no 2020. līdz 2030. gadam (KEPS2030) nospraužot mērķus enerģētikas un klimata jomā. ES mērķis ir līdz 2050. gadam panākt SEG emisijas samazinājumu par 80–95% un tādejādi izpildīt Konvencijas mērķi – nepārsniegt globālās vidējās temperatūras pieaugumu vairāk kā par 2oC, salīdzinot ar pirmsrūpniecisko periodu.

Galvenie KEPS2030 dotie ieguvumi ir:

  • SEG emisijas samazināšanas un ES ekonomiskās attīstības rādītāju atsaiste no SEG emisijām;
  • enerģētikas sistēmas izmaksu samazināšanās; papildus investīcijas (38 mljrd. euro 2011. – 2030. gados);
  • enerģētikas drošība (enerģijas importa samazināšanās par 11%), veselības un gaisa kvalitātes ieguvumi (7,0 – 13,5 mljrd. eiro);
  • veicinātas inovācijas, kas savukārt veicinās izaugsmi un nodarbinātību u.c.

Komisija KEPS2030 ir noteikusi galvenos 3030. gadā sasniedzamos mērķus:

  • 40 % samazinājums SEG emisijās, salīdzinot ar 1990. gada apjomu. Šie 40% būs jāsadala starp ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) aptvertajiem sektoriem un ETS neaptvertajiem (ne-ETS) sektoriem[1]. Saskaņā ar prognozēm pie esošajiem nosacījumiem 2030. gadā ETS sektoros būtu jāsasniedz 43 %  un ne-ETS sektoros 30 % emisijas samazinājumu, salīdzinot ar 2005. gadu.
  • vismaz 27% atjaunojamās enerģijas gala patēriņā.
  • Energoefektivitātes (EE) uzlabošana. Komisijas veiktā analīze rāda, ka SEG emisijas samazināšanai par 40 % būtu nepieciešami lielāki enerģijas ietaupījumi – aptuveni 25 % apmērā. Pašreizējā pieredze liecina, ka tādās nozarēs kā mājokļi, transports un elektroiekārtas būs nepieciešams ievērojami paātrināt pašreizējos pūliņus, lai gūtu labumu no lielā neizmantotā potenciāla.
  • ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ( ES ETS) reforma. Komisija ir ierosinājusi sākot ar 2021. gadu izveidot tirgus stabilitātes rezervi ES ETS ietvaros, lai risinātu problēmu ar emisijas kvotu pārpalikumu oglekļa tirgū un uzlabotu sistēmas noturību.
  • Konkurētspējīgs, pieejams un drošs iekšējais enerģijas tirgus, energoapgādes drošība un konkurētspējas saglabāšana. Lai nodrošinātu konkurētspējīgas un drošas enerģijas sistēmas attīstību līdz 2030. gadam, Komisija ierosina noteikt virkni indikatoru regulārai progresa novērtēšanai, aicina dalībvalstis pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, turpināt pasākumus energoefektivitātes palielināšanai un patēriņa samazināšanai, tālāk attīstīt vienotu Eiropas enerģijas infrastruktūru, dažādot enerģijas piegādes avotus un piegādes ceļus, plašāk izmantot vietējos enerģijas avotus, veicināt saskaņotību dažādu tīklu praksēs, nodrošināt labās prakses apmaiņu un uzlabot patērētāju informētību.
  • KEPS2030 pārvaldības process. Komisija uzskata, ka nepieciešams vienkāršot un racionalizēt pašreizējos atsevišķos procesus ziņošanai par AE, EE un SEG emisijas samazināšanu un piemērot konsolidētu pārvaldības procesu.
  • Komplementārās nozares. Par daudzām jomām, kas var atbalstīt KEPS2030 mērķu īstenošanu, Komisijai nav skaidru priekšlikumu, un tie varētu tikt izstrādāti vēlākā posmā, kas būs panākta vienošanās par galvenajiem KEP2030 elementiem.

2014. gada oktobrī Eiropadome apstiprināja Eiropadomes secinājumus par Klimata un Enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam. Eiropadome vienojās par saistošo mērķi līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinot ar 1990. gadu.