Krāsvielas

Krāsvielas tiek izmantotas gan pārtikas, gan sadzīves ķīmijas, gan kosmētikas un skaistumkopšanas precēs. Mēs ar tām sastopamies ik uz soļa. Ražotāji un valsts kontroles iestādes mūs cenšas pārliecināt, ka šīs krāsvielas ir drošas un produktiem piedod papildus estētisko vērtību. Bet diemžēl daudzos gadījumos šādiem apgalvojumiem trūkst neatkarīgu zinātnisku pierādījumu. Liela daļa pētījumu šai jomā tiek finansēta no rūpniecības puses un netiek neatkarīgi izvērtēti.

Vienas atsevišķas krāsvielas iedarbību uz cilvēka veselību var arī neatstāt nekādu būtisku negatīvu ietekmi. Taču dienas laikā mēs sastopamies ar daudzām dažādām krāsvielām sadzīves ķīmijā, pārtikā, kosmētikā. Tas var pakļaut mūs neparedzētiem riskiem. Eksperti arī nespēj vienoties par krāsvielu drošumu un var būt situācija, kas viena krāsviela var būt aizliegts kādā valstī, bet citā tiek uzskatīta par drošu lietošanā.

Kosmētikas un skaistumkopšanas produktos izmantotās krāsvielas var iedalīt trīs grupās:

  • Organiskās krāsvielas parasti tiek iegūtas tieši no naftas produktiem. Tiek sauktas arī par  akmeņogļu darvas (coal-tar dyes, angļu) vai sintētiskajām organiskajām krāsvielām. Izplatītākās: Arsenic, Lead, Blue 1, Green 3.
  • Neorganiskās krāsvielas ir māli, dzelzs oksīds (var iegūt dzeltenu, brūnu, melnu un sarkanu krāsu) un ultramarīns (tai skaitā hroma oksīda zaļais, vizla, titāna dioksīds, cinka oksīds un kaolīna māli)
  • Dabīgās krāsvielas tiek iegūtas no augiem vai dzīvniekiem.

Neorganiskās krāsvielas parasti netiek uzskatītas par dabīgām, jo tās tiek iegūtas temperatūras apstrādes procesā. Dažas, piemēram, vizla, var tikt apstrādātas ar dabīgajām krāsvielām, lai iegūtu noteiktu toni. Agrāk liela daļa oksīdu un ultramarīnu tika iegūti atradnēs, taču mūsdienas, vielu tīrības apsvērumu dēļ (izrakteņiem var būt svina, arsēna, dzīvsudraba, antimona vai selēna piemaisījumi), lielākā daļa tiek iegūta laboratorijas apstākļos.

Patērētājam pārliecināties par kaitīgo krāsvielu esamību produktā nav viegli, jo tās sastāva aprakstā var būt minētas ar dažādiem nosaukumiem. Eiropā smaržu un aromātiskās kompozīcijas un to izejvielas sastāvdaļu sarakstā norāda atbilstoši Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotajai starptautiskajai nomenklatūrai (INCI — International Nomenclature for Cosmetic Ingredients) (turpmāk — INCI) ar vārdu “Parfum” vai “Aroma”. Krāsvielas vēl tiek atzīmētas ar prefiksu Cl, kam seko piecu ciparu numurs, piemēram, CI 17200, bet pārtikā izmantotās krāsvielas apzīmē ar E, kam seko 3 vai 4 ciparu kombinācija. Savukārt, ja jums ir kosmētikas līdzeklis no ASV, uz iepakojuma atradīsiet apzīmējumus prefiksus FD&C (pārtika, medicīna un kosmētika) vai D&C (medicīna un kosmētika), kas apliecina, ka šīs krāsvielas ir reģistrētas lietošanai attiecīgajās preču grupās. Dažādos krāsvielu apzīmējums varat skatīt tabulā zemāk.

Lielākā daļa krāsvielu ir noturīgas, ar zemu bioloģiskās noārdīšanās pakāpi un jutīgiem cilvēkiem var izraisīt veselības problēmas. Lielākā daļa organisko krāsvielu var izraisīt ādas kairinājumus un dažas var aizsprostot poras. Par neorganiskie minerālie pigmenti, kuri parasti tiek uzskatīti par drošākiem, salīdzinājumā ar organiskajām krāsvielām, var un izraisa alerģiskas reakcijas. Dzelzs oksīds, piemēram, satur niķeli un lielai daļai cilvēku (aptuveni 18%) pret to ir alerģija.

Satraucošāks ir fakts, ka vairākas organiskās krāsvielas eksperimentos ar dzīvniekiem ir izrādījušās kancerogēnas. Tas var būt vai nu tāpēc, ka krāsvielu ieguvei izmantotās vielas ir kancerogēnas vai dažās ražošanas partijās esošu kancerogēnu piejaukumu dēļ.

Ķermeņa kopšanas līdzekļos krāsvielām nav nekādas praktiskas funkcijas izņemot psiholoģisko efektu. Līdz ar to ražotāji lieto krāsvielas, lai produktu saistītu ar patērētāja  emocionālo vai garastāvokli. Sārta krāsa bieži vien tiek lietota meiteņu un vidēja vecuma sieviešu produktos, jo tā saistās ar maigumu un sievišķību. Gaiši zaļa krāsa var nozīmēt svaigumu, balta un zila parasti tiek asociēta ar tīrību un sutīgumu.

Visu laiku ražotāji rada jaunas krāsas taču ne vienmēr tiek pilnībā izvērtēta to drošība. Tā piemēram, viens no jaunākajiem izgudrojumiem FD&C Red 40 (Allura Red vai Cl 16035) ir populāra piedeva acu ēnām. Šī krāsviela tirgū ir jau kopš 1994.gada, bet tai nav veikts neatkarīgs audits. ASV Nacionālais vēža institūts apgalvo, ka p-credine, viela, kas tiek izmantota šīs krāsvielas ražošanā, var izraisīt vēzi. Vēl viens piemērs ir krāsviela CI 42090 (zināms arī kā FD&C Blue 1 vai E133). Tās nolūks ir piešķir produktam zilu krāsu. Ietekme uz veselību var būt hiperaktivitāte vai izsitumi uz ādas. Taču ir arī pierādījumi, ka CI 42090 var izraisīt vēzi dzīvniekiem. Šī krāsviela ir aizliegta Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Norvēģijā, Šveicē un Zviedrijā. Tāpat arī CI 47005 (Zināms arī kā FD&C Yellow 10 vai E104), kura piešķir dzeltenu krāsu, var izraisīt astmu, izsitumus, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties no šīs krāsvielas. CI 47005 ir ogļu–darvas krāsa un tā var saturēt neirotoksiskus un kancerogēnus piemaisījumus. Aizliegta Austrālijā, ASV un Norvēģijā.

Pašlaik vienkārši nav pietiekami daudz pierādījumu lai pateiktu, kā ilgstoša krāsvielu iedarbība var ietekmēt cilvēku veselību. Ja jūs tomēr izvēlaties produktus, kas satur krāsvielas, izvēlaties tādus, kur krāsvielas kods sākas ar „Cl 75”, jo tās ir dabīgās krāsvielas. Tās, kuras sākas ar „Cl 77” ir neorganiskās krāsvielas, kas tiek uzskatītas par drošākām, salīdzinot ar organiskajām krāsvielām. Tiek izmantotas arī tādas dabīgas krāsvielas kā kumelītes, kurkuma vai brūnaļģes (skatieties sarakstu zemāk).

Nekaitīgās krāsvielas: alfa-alfa, alkanet sakņu eļļa, annatto (CL 75120), bietes, bentonīta māli (Cl 77004), beta-karotīs (Cl 75130), zilā ilzīte, kliņģerīšu ziedlapas, karamele, karmīnsarkans (Cl 77267), burkānu eļļas ekstrakts, kokogle (Cl 77267), hlorofils, kakao pūderis, vīnogu sula, henna (Cl 75480), dzelzs oksīds (Cl 77489 / 77492), brūnaļģes, kurkuma.