Konservanti

Konservantu galvenais uzdevums ir nogalināt. Tie nogalina šūnas un ierobežo to vairošanos, tādejādi ierobežojot baktēriju un sēnīšu attīstību. Konservanti plaši tiek lietoti lielākajā daļā mūsdienu kosmētikas līdzekļu, kā arī tīrīšanas līdzekļos un pārtikā. Plašāk izplatītās baktērijas, ko tie apkaro, ir Candida albicans, Pseudomonas aeruginosa, Escherechia coli, Aspergillus niger un Stephylococcus aureus, kuras iespējams varētu izraisīt nopietnas infekcijas.

Šīs baktērijas un sēnītes kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļos var nonākt dažādos veidos. Ražotāji par produktu ‘saindēšanu’ parasti pārmet patērētājiem / lietotājiem. Piemēram, no kārbiņas ņemot krēmu ar nemazgātām rokām, atstājot tūbiņas atvērtas, atšķaidot produktu ar ūdeni vai pērkot lielus iepakojumus ilglaicīgai lietošanai produktā var nonākt baktērijas, kas tos sabojā. Taču patiesībā lielākās problēmas rodas tieši ražošanas vietā, ko uzņēmēji risina pievienojot produktiem papildus sintētiskās ķimikālijas. Konservanti nenodrošina, ka baktērijas nenokļūst jūsu nopirktajā produktā. Taču to uzdevums ir ierobežot baktēriju attīstību un saglabāt to pieļaujamās, nekaitīgās robežās.

Viens no iemesliem bažām par plašo konservantu izmantošanu kosmētikas produktos ir tas, ka cilvēku āda sastāv no šūnām un savu iznīcinošo funkciju dēļ konservanti var būtiski kaitēt ādai, bet, nokļūstot asinsritē, arī visam organismam. Tāpēc arī lielākajai daļai izmantoto konservantu ar likumu ir noteiktas to pieļaujamā drošā koncentrācija produktā. Neskatoties uz to, dermatologi uzskata, ka konservanti ir būtiski ādas kairinājuma izraisītāji.

Ražotājiem nav viegli izvēlēties piemērotāko un efektīvāko konservantu. Tāpēc tiek izmantoti vairāki kritēriji. Tam ir jābūt:

  • efektīvam plaša mikrobu spektra apkarošanai;
  • noturīgam – spēj pildīt savas funkcijas visā produkta dzīves laikā;
  • efektīvam sākotnēja mikrobu ‘uzbrukuma’ novēršanā;
  • stabilam – nenoārdās produkta glabāšanas laikā un nereaģē ar pārējām sastāvdaļām;
  • aktīvam plašā skābuma (pH) spektrā;
  • drošam – nav toksisks vai kairinošs;
  • šķīstošam – viegli sajaucas ar ūdeni vai eļļu;
  • pieņemamai smaržai un krāsai;
  • pietiekami lētam.

Neviens no dabiskajiem vai sintētiskiem konservantiem nespēj pildīt visas šīs funkcijas. Tāpēc ražotāji bieži vien vienā produktā izmanto vairākus konservantus. Otrs būtisks ierobežojošs faktors ir šķīdība – daži konservanti šķīst ūdenī, daži eļļā. Līdz ar to produktos, kas satur gan eļļu, gan ūdeni, piemēram, roku losjonos, ir jāizmanto konservanti no abām grupām.

Visi plašāk lietotie komerciālie konservanti var izraisīt dermatīnu un citas ādas slimības. Daži no plašāk pielietotajām konservantu grupām ir parabēni, Kathon CG (methylsochlorothiazolinone un methylchlorothiazolinone maisījums – neirotoksiks un potenciāli kancerogēns), DMDM hidantoīns (DMDM hydantoin) un quaternium 15 (veido formaldehīdu, kas ir potenciāli kancerogēns). Laboratorijas testos ir atklāts, ka DMDM hidantoīns izraisa plaušu vēzi un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumus. Tas satur 17,7% formaldehīda, kurš ir kairinošs un kancerogēns, un 20% gadījumu izraisa toksisku reakciju. Līdzīgi arī diazolidinil urīnviela (diazolidinyl urea) atbrīvo formaldehīdu un var izraisīt acu un ādas kairinjumus.

Tādi dzīvsudraba bāzes konservanti kā thimerosal dažreiz tiek lietoti acu kosmētikā un tās noņēmējos. Tie ir neirotoksiski un ilgstošas lietošanas ietekmē var bojāt acis.

Konservanti, kas veido EDTA (piemēram, nātrija EDTA – sodium EDTA), var kairināt ādu un gļotādu un tie ir bīstami apkārtējai videi. Tie slikti noārdās vidē un ūdenī saistās ar smagajiem metāliem, tos atgriežot pārtikas ķēdē.

Lūpu krāsās plaši tiek lietots BHT (butilēts hidroksitoluols). Tā kā šai vielai raksturīga bioakumulācija un tā noārdās lēnām, tā ir kaitīga apkārtējai videi. BHT un BHA (Butylhydroxyanisol) tiek pievienoti kosmētikai arī kā antioksidanti un stabilizētāji. Kad pētījumos tika noskaidrots, ka nonākot kuņģī, tie izraisa vēzi, tika aizliegta to izmantošana pārtikā. Kosmētikā, neraugoties un aizdomām par toksiskumu, tie joprojām ir atļauti.

Benzoskābe (BENZOIC ACID), kas ir gan konservants, gan šķīdinātājs, satur kancerogēnus fermentu gredzenus un toluolu, kurus arī uzskata par hormonālo sistēmu graujošām vielām un iedzimtu defektu izraisītājiem. Benzoskābe arī kairina elpceļus, acis un ādu.

Lai arī doma par kosmētiku bez konservantiem izklausās laba, tā nav gluži iespējama. Dabīgai kosmētikai citreiz var redzēt uzrakstu “nesatur konservantus”. Tas ir iespējams, jo kosmētikas produktā izmantotie augu ekstrakti pilda arī konservantu funkcijas un specifiskus konservantus produktam pievienot nav vajadzības. Taču ja sastāvā nebūs ne kripatiņas konservantu, mikrobi, kam patīk dabiska vide, tajā vairosies un produkti sāks pelēt un pūt.

Daudzi ražotāji reklamē, ka to produktos tiek izmantoti ‘dabīgo’ konservantu sistēmas. Taču dažas no tām ir dabīgākas par citām. Tāpēc ieteicams vispirms ir pārliecināties par to sastāvu, pirms uzticēties šādiem ražotāju apgalvojumiem.

Izmantojot dabīgos konservantus, tādus kā ēteriskās eļļas, augļu un zāļu esences, cukurus un pat graudus, produktu glabāšanas laiks parasti ir īsāks un arī iepakojums nereti ir mazāks. Dabīgajā kosmētikā iepakojumam bieži vien tiek izmantotas alumīnija tūbiņas, kas ierobežo gaisa piekļuvi produktam (pretēji plastmasas tūbiņām, kas sevī iesūca gaisu) un tādejādi pasargā produktu.

Iesakām izvēlieties:

  • dabīgo (augu bāzes) kosmētiku nelielos tilpumos;
  • produktus, kuri ir hermētiski iesaiņoti un viegli dozējami;
  • alumīnija iepakojumu, kam ir konservējošs efekts un ko var otrreizēji pārstrādāt.

Ieteicamie konservanti:

  • Aloe vera
  • Citrona sēklu ekstrakts
  • Ķiploki
  • Dzērveņu ekstrakts
  • Ciprese
  • Eikalipts
  • Lavanda
  • Manuka (Leptospermum scoparium)
  • Neem / Nimba
  • Propoliss
  • Rozes
  • Rozmarīns
  • Salvija
  • Sandalkoks
  • Tējas koks
  • Timiāns
  • Vītola miza
  • Hamamelis / Witch hazel
  • Yerba mansa (Anemopsis californica)
  • Juka

Izvairīties no šādiem konservantiem:

  • BENZOIC ACID
  • BHT (butylated hydroxytoulene)
  • Butylparaben
  • C12-15 alkyl benzoate
  • Diazolidinyl urea
  • Disodium EDTA
  • DMDM hydantoin
  • EDTA
  • Ethyparaben
  • Formaldehyde
  • Isobutylparaben
  • Methylchloroisothiazolinone
  • Methylisothiazolinone
  • Methylparaben
  • Phenoxyethanol
  • Propylparaben
  • Quaternium 15
  • Salicylic acid
  • Sodium benzoate
  • Sorbic acid
  • Tetrasodium EDTA