Ķīmiskās vielas

Ķīmisko vielu grupas

Ķīmiskajām vielām un produktiem, kas tās satur, var piemist īpašības, kas tos padara ļoti bīstamus apkārtējai videi un cilvēka veselībai. Viena no šādām īpašībām ir spēja izraisīt neatgriezeniskas negatīvas sekas kā piemēram vēzi vai ģenētiskos traucējumus. Šādas vielas tiek sauktas par toksiskām. Pie tādām pieder arī hormonu un endokrīnās sistēmas bojātājvielas – tās var apdraudēt normālus bioloģiskos procesus un radīt neiroloģiskas, uzvedības, attīstības vai reproduktīvās sistēmas traucējumus.

Otra augsta riska ķīmisko vielu grupa ir vielas, kas uzkrājas mūsu ķermeņos. Tās tiek sauktas par bioakumulatīvām (uzkrājas mūsu ķermeņos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm) vai noturīgām ķīmiskām vielām (ilgu laiku dabā nesadalās).

Šeit īsumā aprakstīsim katru no šīm vielu grupām.

Hormonu (endokrīnās) sistēmas bojātājvielas

Mūsu smalki līdzsvarotā hormonu sistēma regulē lielu daļu ķermeņa darbības. Piemēram, tā nosaka to, kā bērni kļūst par pieaugušajiem, mūsu seksuālās īpašības un tādas ķermeņa funkcijas kā skābekļa sadedzināšanu, lai radītu enerģiju, un ēdiena sagremošanu. Vielas, kas bojā endokrīno nsistēmu, ir spējīgas imitēt vai traucēt šo dabisko hormonu darbību. Tiek atklāts, ka arvien jaunas un jaunas ķīmiskās vielas, ko mēs lietojam ik dienas, ir hormonsistēmas bojātājas.

Saistītie veselības jautājumi

Ar hormonu darbības traucējumiem saistās virkne slimību. Beidzamajās dekādēs ir palielinājies sēklinieku, krūts un prostātas vēža gadījumu skaits un samazinājies spermatozoīdu daudzums vīriešu spermā. Neviens īsti nezina, kāpēc tā ir, bet mēs zinām, ka ikdienā esam pakļauti simtiem hormonsistēmu bojājošu vielu ietekmei – un daudzu no tām pirms gadsimta nebija. Lielbritānijas Karaliskā biedrības zinātnieki ir pārliecināti: “Patiesībā cilvēki ir pakļauti nevis vienas endokrīnās sistēmas bojātājvielas, bet vesela šādu vielu kokteiļa iedarbībai, un ir nopietni jāapsver iespēja, ka šādām ķīmiskām vielām ir savstarpēji pastiprinoša iedarbība… Par spīti neskaidrībām, būtu prātīgi līdz minimumam samazināt cilvēku, īpaši grūtnieču, pakļautību šo vielu ietekmei… Noteikumi nevar gaidīt, līdz tiks savākti visi pierādījumi”.

Mazs spermatozoīdu daudzums. Ir publicēti daudzi pētījumi, kas rāda, ka pēdējos 40-50 gados ir samazinājies spermatozoīdu skaits vīriešu spermā. Viens no satraucošākajiem pētījumiem, publicēts 2000. g., pētīja jaunus vīriešus Dānijā, kas uzsāka militāro dienestu. Autori rakstīja, ka “šajā 18-20 gadus veco vīriešu grupai tika atklāts pārsteidzoši zems spermatozoīdu skaits”. Pētījumā tika secināts, ka vairāk kā 40% jauno dāņu vīriešu ir samazināts spermatozoīdu skaits. Uzskata, ka tas pazemina auglību.

Biežāki sēklinieku vēža gadījumi. No 1979. līdz 1991. gadam Anglijā un Velsā sēklinieku vēža sastopamība palielinājās par 55%. Tiek uzskatīts, ka to izraisa traucējumi embrija sēklinieku attīstībā. Par iespējamo vainīgo tiek uzskatītas riskantas ķīmiskas vielas.

Zēnu trūkums. Beidzamo 20-40 gadu laikā Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Kanādā un ASV ir samazinājusies proporcija starp jaundzimušajiem zēniem un meitenēm. Nav skaidrs, kāpēc tā notiek, lai gan ir izteikts minējums, ka to izraisa piesārņojums un hormonsistēmas bojātājvielas.

Agrīna pubertāte meitenēm. Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsdienās Lielbritānijā vienai no sešām meitenēm pubertātes pazīmes parādās astoņu gadu vecumā, kamēr pirms 100 gadiem šai vecumā pubertāte iestājās tikai vienai meitenei no 100. Neviens nezina, kāpēc, bet ir ļoti iespējams, ka vismaz daļēji vainojamas hormonsistēmas bojātājvielas.

Biežāki krūts vēža gadījumi. Lēš, ka krūts vēža biežums ASV kopā 1940. gadiem ir pieaudzis par 1 procentu, un Dānijā par 50% 1945.-1980. gadā. Pēdējo pāris gadu laikā tas arī ir kļuvis biežāk sastopams Lielbritānijā. Pētījumi atkal norāda uz iespējamu sakarību starp krūts vēzi un pakļautību hormonsistēmu bojājošu vielu ietekmei.

Biežāki prostātas vēža gadījumi. Anglijā un Velsā starp 1979. un 1991. gadu saslimšana ar prostātas vēzi palielinājās par 40 procentiem. Kaut arī daļa no pieauguma var būt radusies uzlabotas diagnostikas dēļ, iespējamais iemesls ir endokrīnās sistēmas bojātājvielas.

Bioakumulatīvas vielas

Dažas ķīmiskās vielas, ko mēs nevaram pienācīgi noārdīt, uzkrājas ķermeņa audos, īpaši taukaudos. To sauc par bioakumulāciju. Šīs vielas rada risku tādēļ, ka nav zināms, kāda var būt to ilgtermiņa iedarbība, un mēs nespēsim no tām attīrīt mūsu organismus un vidi, ja atklāsies, ka tās ir bīstamas.

Dažas bioakumulatīvās ķīmiskās vielas var ilgu laiku saglabāties plašākā vidē – tās sauc par noturīgajām vielām. Mēs visi sevī nēsājam desmitiem ķīmisku vielu, kuru nebija mūsu vecvecākos. Vai zinājāt, ka cilvēkos atrasts vairāk kā 300 mākslīgi radītu ķimikāliju?

Dažos gadījumos zinātnieki pat nav droši, no kurienes šīs ķīmiskās vielas ir nākušas. Kāda specifiska ķīmiska viela ir atklāta cilvēku taukaudos un vaļos, pelēkajos roņos un delfīnos. Zinātnieki zina, ka šī viela ir bioakumulatīva un traucē hormonu darbību, bet nav droši, kas ir tās avots (lai gan visticamākā vaininiece ir ķīmijas rūpniecība). Ķīmiskās vielas, kas uzkrājas grūtnieces ķermenī, var iedarboties arī uz augli. Cilvēka radītās ķīmiskās vielas atrod pat krūts pienā.

Par visām bioakumulatīvajām vai noturīgajām ķīmiskajām vielām pašreiz nav zināms, ka tās būtu toksiskas. Tomēr nākotnē var izrādīties, ka tās ir indīgas un piesārņo mūs un vidi