Nevienlīdzības un neilgtspējīga patēriņa kopīgi risinājumi

Mūsu ietekme uz klimatu ir cieši saistīta ar mūsu ienākumiem. Jo lielāki ienākumi, jo lielāka mūsu oglekļa pēda – ar mūsu patēriņu saistītas tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Protams, ir arī citi faktori. Emisiju apjomu ietekmē arī infrastruktūra, ko izmantojam, cilvēku skaits mājsaimniecībā, mūsu uzvedības paradumi un parašas, bet tiem vairs nav tik nozīmīga loma. Šo ienākumu un emisiju saistību var izsekot arī starpvalstu līmenī: nabadzīgākās valstīs ir mazākas emisijas, bet turīgākās – lielākas. Raksta beigās tiek piedāvāti risinājumi, kā mazināt šo nevienlīdzību un neilgtspējīgu patēriņu.

Pētījumi rāda, ka ekonomiskā nevienlīdzība pasaulē turpina pieaugt. 62 pasaules turīgākajiem cilvēkiem pieder tik pat bagātības, cik 3,6 miljardiem pasaules nabadzīgāko cilvēku (1 % turīgāko cilvēku pārvalda 20 % bagātības; 50 % nabadzīgāko cilvēku pārvalda tikai 10 % pasaules bagātības). 0,1 % turīgāko amerikāņu pārvalda 22% nacionālās bagātības.

Franču ekonomistu Tomasa Piketī un Lukasa Čansela aprēķini rāda, ka pasaulē pastāv būtiska emisiju un ienākumu nevienlīdzība, un tieši bagātniekiem ir lielākie oglekļa pēdas nospiedumi. 1 % pasaules lielāko emitētāju rada 14 % visu emisiju, kamēr 10 % mazāko emitētāju rada tikai  1 % kopējo emisiju.

Līdzīgu novērtējumu pasūtījis bija arī Oxfam, kas atklāja ka vidējā oglekļa pēda 1 % turīgāko pasaules iedzīvotāju ir 175 reizes lielākā, nekā vidējā pēda 10 % nabadzīgāko cilvēku. Latvijas gadījumā atšķirības ir pat vēl lielākas: 1 % turīgāko Latvijas iedzīvotāju oglekļa pēda vidēji ir 23 t CO2e uz cilvēku gadā, bet 10 % nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju vidējā oglekļa pēda ir tikai 1 t COe2 gadā.

pedas sadalijumns

Savs ieguldījums emisiju samazināšanā jādod ikvienam, it sevišķi turīgākajām pasaules valstīm. Oxfam pētījums atklāj, ka vidējā oglekļa pēda nabadzīgākajiem 40 % amerikāņu ir lielāka, nekā 10 % Ķīnas turīgāko iedzīvotāju (skat. attēlu). Līdzīgi arī Latvijā – vidējā oglekļa pēda (4,3 t CO2e) ir tikai nedaudz lielākā kā turīgāko Ķīniešu oglekļa emisijas (5 t CO2e).

Šos aprēķinus vēl var uzlabot un precizēt, lai skaidrāk izprastu šīs nevienlīdzības un to cēloņus. Taču viens ir skaidrs, ja mēs nopietni gribam samazināt mūsu klimata slodzes, ir ievērojami jāsamazina tieši turīgāko cilvēku emisijas. Līdz ar to valdībām, cenšoties samazināt nevienlīdzību, būtu jācenšas ne tikai izskaust nabadzība, bet arī jāierobežo pārmērīgs patēriņš un ar to saistītās emisijas. Diemžēl tas nebūs viegls uzdevums, jo tieši šie cilvēki ir politiski un ekonomiski ietekmīgākie sabiedrības locekļi un daudzi no viņiem arī ir ieguldījuši savus līdzekļus ar fosilo enerģiju saistītā biznesā.

Ja valdības ir apņēmušās pildīt savas Parīzē uzņemtās saistības – ierobežot klimata pārmaiņas, klimata politikas jautājumi būtu jāintegrē arī citās politikas jomās, piemēram, nabadzības un nevienlīdzības ierobežošanā. Pretējā gadījumā tam varētu būt neparedzētas sekas, kas augot nabadzīgāko cilvēku ienākumiem, palielinātos patēriņš un augtu arī emisijas. Līdz ar to būtiski ir nodrošināties, lai šis patēriņa pieaugums neattiecas uz oglekļa ietilpīgām precēm un pakalpojumiem. Īpaši svarīgi tas ir pasaules attīstītākajām valstīm, kuras rada lielāko piesārņojumu, bet joprojām nav spējušas nodrošināt ekonomiskās izaugsmes atsaisti no resursu patēriņa.

Lai nodrošinātu integrētu nevienlīdzības un emisiju samazināšanas politiku, būtu ieteicams īstenot vairākas pārmaiņas mūsu nodokļu politikā:

  • Minimālā alga – minimālās darba algas palielināšanai (ideālā gadījumā līdz iztikas minimumam) ir tūlītējs efekts nevienlīdzības samazināšanā, jo tas palielina ienākumus. Taču nav garantijas, ka šie papildus ienākumi tiks iztērēti videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem.
  • Zaļā budžeta reformas – lai iedzīvotāju patēriņu virzītu videi draudzīgā gultnē, Oxfam, OECD u.c. starptautiskās institūcijas iesaka valdībām novirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz resursu patēriņu un piesārņojumu. Viens veids, kā to darīt, būtu ieviest diferencētu ienākumu nodokli un samazināt nodokļus videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī palielināt piesārņojuma nodokļus, piemēram degvielai, lauksaimniecības ķimikālijām, gaisa un ūdens piesārņojumam.
  • Alternatīvās valūtas – mazturīgajiem var piešķirt pašvaldības pabalstus, izmantojot vietējās valūtas, kas iespējams mudinātu cilvēkus tērēt tos ilgtspējīgāk. Piemēram, Bristoles atjaunojamās enerģijas kompānija Green Energy pieņem maksājumus Bristoles mārciņās. Vietējā valūta ir ieviesta arī daudzās citās pilsētās.
  • Zaļie pabalsti – Brazīlijā kopš 2003. gada ir spēkā ģimenes pabalstu sistēma “Bolsa”, kas aptverot miljoniem nabadzīgāko ģimeņu, kuras saņem ikmēneša pabalstu, ja vien atbilst nosacījumiem, piemēram, bērni apmeklē skolu vai topošās māmiņas apmeklē bezmaksas pārbaudes. Lai gan cilvēki var tērēt savu ikmēneša pabalstu kā vien vēlas, pašvaldības var izvirzīt nosacījumus, pie kādiem šie pabalsti ir pieejami.
  • Aviācijas nodokļi jeb lidojumu kvotas – tikai neliela daļa sabiedrības regulāri lido, bet aviācija ir viens no lielākajiem oglekļa emisiju avotiem. Aviācija ir arī atbrīvota no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas. Valstis var ieviest papildus nodevas par biznesa klases biļešu pārdošanu vai noteikt lidojumu kvotas, ko tie, kas nelido, varētu pārdot aktīviem lidotājiem.
  • Luksus preču nodokļi – diferencēt nodokļus, nosakot palielinātas likmes dārgiem īpašumiem un luksuss precēm, piemēram, automašīnām, kas dārgākas par 50 000 EUR, vai nekustamajiem īpašumiem, kuru cena pārsniedz 500 000 EUR. Līdzīgu nodokli var ieviest arī uz jahtām, dārgakmeņiem, privātām lidmašīnām u.c. luksusa precēm.

Valdības ienākumus no šādiem nodokļiem varētu ieguldīt atjaunojamās enerģijas projektos, sniedzot bezmaksas un videi draudzīgus pakalpojumus un veicinot oglekļa mazietilpīgu attīstību.

Ekonomiskā nevienlīdzība ir viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām. Kādā brīdī pieaugošs sabiedrības spiediens liks valdībām ar to cīnīties. Un tad, kad tas notiks, svarīgi ir panākt, lai tiktu veicināts ilgtspējīgs patēriņš un dzīvesveids, kas neapdraud nākamo paaudžu labklājību.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA