Klimatneitralitāte jāiekļauj jaunajā NAP2027 kodolā

Mūsu tuvā nākotne Eiropā šķiet labāka, ja tajā ierakstām arī pāreju uz tīrākām un demokrātiskākām enerģijas sistēmām un rīcību klimata aizsardzībai. NAP2027 būs jaunais attīstības plānošanas dokuments, kas pēc 2020.gada noteiks Latvijas attīstības virzienu un publiskā finansējuma sadalījuma prioritātes. 2019. gada maijā uzsākas tā mērķu un indikatoru izstrāde ekspertu darba grupās Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā. “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” ir sadaļa, pie kuras strādā arī Zaļā brīvība.

“Kodola piedāvājums” ir NAP2027 satura skice, ko PKC ir sagatovojis pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas noslēguma janvārī. Pagaidām dzīvojam Nacionālā attīstības plāna 2014.- 2020.gadam (NAP2020) laikā, kura vadmotīvs ir frāze “ekonomiskais izrāviens”. Šī mērķa īstenošana Latvijā faktiski ir notikusi vai vismaz izdevusies daļēji, taču ne vienlīdzīgi pret visiem. Tāpēc NAP2027 ir NAP2020 mantinieks, no kura vērts prasīt vairāk. Sākot ar to, lai šis plāns palīdzētu īstenot Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politiku.

Tīru planētu — visiem!

Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku:

• Pārejā uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku galvenā nozīme būs enerģētikai, jo patlaban tā rada vairāk nekā 75% no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
• Visi analizētie risinājumu varianti paredz energosistēmas virzīšanos uz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni.
• Pārejas pamatā tiek likta tirgus un Eiropas mēroga pieejā balstīta droša un ilgtspējīga energoapgāde.
• Nākotnes energosistēmā būs integrētas elektroenerģijas, gāzes, apkures/dzesēšanas un mobilitātes sistēmas un tirgi, bet viedtīkli gādās, lai šīs sistēmas patiešām kalpotu iedzīvotājiem.

Attēls no Zaļās brīvības iepakojuma depozīta sistēmai veltītas akcijas 2019.gada maijā.

Jaunās paaudzes NAP2027 ietvars

7 gadu periods ir ne tikai nākamā ES daudzgadu budžeta nogrieznis. Ja NAP2027 būs Latvijas starptautiskās karjeras nākamais cikls, tad 2050. gads ir atskaites punkts par to, kas mums kopā jāpaveic, pirms doties pensijā. Savukārt ikdienas rīcībpolitikā nākotnes perspektīvās “2020” šogad aizstāj “2030”.

PKC piedāvātais NAP2027 virsmērķa formulējums ir vērsts uz plašāku cilvēku loku, nekā to prasa ekonomiskais izrāviens vien:

Stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam.

NAP2027 stratēģiskie mērķi ir trīs: Produktivitāte. Iespēju vienlīdzība. Sociālā uzticēšanās.

7 prioritātes jeb NAP2027 tematiskās sadaļas grupē Latvijas ilgtspējīgas attīstības atratēģijas līdz 2030.gadam un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

“Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” ir NAP2027 4.prioritāte un apvieno gan dabisko, gan mākslīgo ekosistēmu pasauli. PKC darba grupā piedalās daudz iestāžu un citu organizāciju, tostarp arī vides, pārstāvji. Pirmās divas tikšanās notika 9. maijā un 16. maijā. Diskusiju process ir intensīvs, jo pieprasījumu un jautājumu skaits vienmēr pārsniedz sanāksmes kapacitāti. Tomēr līdzdalība ir motivējoša, un sanāksmju komunikācija ir ļoti labi organizēta PKC vadībā.

Pēc pirmās diskusijas NAP2027 apvieno prioritāros rīcībpolitikas laukus jau 4 kompleksas “vides/teritorija” daļās, bet atslēgas vārdos vēl nemin klimata un enerģētikas tematus.

NAP2027 pagaidām iztrūkst dekarbonizācijas idejas

Eiropas Komisijas Eiropas semestra ziņojums par Latviju iekļauj Kohēzijas politikas finansēšanas ieteikumus. Ziņojums vēsta, ka viena no Latvijas problēmām ir ekonomikas kompleksitātes trūkums un relatīvi augstā energointensitāte. NAP2027 vienkāršība ir labs sākums, bet galvenais izaicinājums ir dokumentā iekļaut mūsdienīgākus jēdzienus, kas neatšķiras no ES līmenī definētajām prioritātēm: piemēram, pāreju uz tīru un godīgu enerģiju.

“Pieejamība” ir populārākais stratēģiskais termins, ko izmanto NAP2027, definējot vēlamos rīcības virzienus vides jomā. Piemēram, enerģijas un pakalpojumu pieejamība, mājokļu pieejamība, dabas resursu pieejamība u.c.

Pieejamība var būt gan sasniedzamība telpiskā mērogā, gan sastopamība, gan piekļuve ierobežojumu un kontroles kontekstā vai sociālekonomisks sniegums. Īpaši svarīgi, lai vides pieejamība tiktu nodrošināta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tas ir svarīgi un vienojoši arī no visu patērētaju grupu perspektīvas, tomēr nav pietiekami, lai raksturotu vispārējus klimata un enerģētikas politikas mērķus kvalitatīvi un kvantitatīvi.

Enerģijas ir dažādas, un bez skaidrākas definīcijas “enerģijas pieejamība” kā stratēģiska rīcība Latvijā nevēsta par atteikšanos no fosilajiem energoresursiem vai ievērojamiem energoefektivitātes pasākumiem. Pēc Energy Trilemma Index Latvijā jau ir sasniegta 100% elektroenerģijas pieejamība. Enerģētiskā nabadzība ir atsevišķa problēma.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums kļūst par populārāko vēlamas nākotnes scenāriju. Nākamajā desmitgadē progresam ir nepieciešama enerģijas ražošanas, piegādes un patēŗiņa maiņa. Tas noteiks, kā katrs spēsim paveikt vērtīgu darbu un saņemt godīgu atlīdzību. Tikpat nozīmīgi, vai sabiedrība ļaus pastāvēt augu un dzīvnieku veidotām ekosistēmām.

Plānošanu ir ierasts kritizēt gan tad, ja plāni neizdodas, gan tad, ja izdodas, bet tie ir kāda šaura cilvēku loka interesēs. Jaunā Nacionālā attīstības plāna izstrāde ir daudzbalsīga un diezgan iekļaujoša. Vienīgi jāparedz vairāk vietas lielajiem mērķiem, ko virza tādi topošie dokumenti kā Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050.gadam.

Rakstā izmantoti materiāli no PKC prezentācijām.